Krievijas opozīcija par Latviju: Režīms, pučs, nacionālisma autiņbiksītes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem un 9 mēnešiem.

Krievijas opozīcijas politiķu uzskati pat Latviju, šķiet, nebalstās viņu ideoloģijā, jo gan labējā, gan kreisā, gan liberālā flanga darboņi intervijā Latvijas Radio 4 demonstrē krasu viedokļu atšķirību. Drīzāk viņu attieksmē pret Latviju un Baltijas valstīm atspoguļojas personiskā un ģimenes pieredze.

Navaļnijs runā tikai par iekšpolitiku

Populārākais opozīcijas līderis ir Maskavas mēra amata kandidāts Aleksejs Navaļnijs. Šogad viņš paziņoja par vēlmi kādreiz kļūt arī par Krievijas prezidentu. Tomēr Navaļnijs Latvijas Radio 4 ļāva uzdot tikai trīs jautājumus, un attieksme pret Latvijas - Krievijas attiecībām izrādījās ceturtais, kuru uzdot neizdevās.

Tāpēc izdibināt Navaļnija pozīciju Latvijas Radio 4 centās pie Navaļnija priekšvēlēšanu štāba vadītāja Leonīda Volkova. „Tagad gatavojamies Maskavas mēra vēlēšanām. Ārlietu tematiem uzmanību nepievēršam,” atcirta Volkovs.

Gandrīz visi pārējie intervējamie liekas pārsteigti ar šo jautājumu, bet uzreiz bija gatavi paust savus uzskatus un izrādījās diezgan zinoši par Latvijas vēsturi un tās politiku.

Nav jāatvainojas par okupāciju - arī krievi bija represēti PSRS

Savdabīgs viedoklis ir Konstantinam Krilovam, kurš ir radikāli-labējās nereģistrētas Nacionālidemokrātiskās partijas līderis. Krilova uzskatus varētu nosaukt par ksenofobiskiem - viņš tic, ka esošā Krievijas politiskajā elitē pastāv sazvērestība ar mērķi izdzīt no valsts etniskos krievus. Politiķis sev izvēlējies misiju atdod Krieviju etniskiem krieviem.

Krilovs ir vienīgais no maniem sarunas biedriem, kurš uzskata, ka Krievija nav PSRS mantiniece un tādēļ viņa valstij nav nekādu pienākumu Latvijas priekšā. „Pēdējā likumīgā vara mūsu valstī ir bijusi cara Nikolaja Otrā valdīšana. Tā tika nelikumīgi pārtraukta, un kopš tā brīža nevar runāt par leģitīmu varu Krievijā. Atgādināšu, ka valsti, kura atradās Krievijas teritorijā 70 gadus, sauca nevis par Krieviju, bet gan par Padomju Sociālistisko Republiku Savienību. Tās sastāvā atradās Krievija – okupēta, tāpat kā Latvija. Toreiz no ārvalstīm finansētā un apšaubāmu ideju pārņemtā starptautisko krāpnieku banda ieguva varu daudzās valstīs, tostarp Krievijā. Es uzskatu, ka PSRS ir veikusi neskaitāmus noziegumus, tai skaitā pret etniskiem krieviem, un PSRS režīmu nevar uzskatīt par krievu režīmu. Jo, piemēram, es jau nesaku, ka latviešu strēlnieki pildīja Latvijas valsts gribu – viņi arī tika ievilkti šajā procesā. Tāpēc jaunā Krievijas valdība nevar atvainoties noziedzīgā režīma vārdā. Manuprāt, tagad Krievijai būtu jāizdara tas pats, ko izdarīja Baltijas valstis – jānosoda komunistiskais periods, jāatjauno saikne ar pirmskara valsti - Krievijas impēriju - un jākļūst pa tas mantinieci,” spriež Krilovs.

Krilova ieskatā latviešiem, salīdzinājumā ar krieviem, padomju laikos vēl ir paveicies. Viņš atceras savu vectēvu, kurš ir kādu laiku dzīvojis okupētājā Latvijā un esot stāstījis par samērīgo pārticību salīdzinājumā ar pašu Krieviju. Labēji radikālais politiķis piedāvā veikt vēsturisku pētījumu vai simbolisku tiesas prāvu, kuras laikā noskaidrotu vainīgos un pieņemtu vēsturisku spriedumu.

Vienreiz atvainošanās par okupāciju jau bijusi - pietiek

Atvainoties par okupāciju neplāno arī Krilova ideoloģiskais pretinieks - „Kreisās frontes” līderis un Krievijas Valsts domes deputāts Iļja Ponomarjovs. Iemesls gan tam ir cits - Ponomarjovs uzskata, ka vienreiz atvainošanās jau ir izskanējusi. „Latvijas okupāciju atzina vēl PSRS laikā – 1990.gadā. Šo balsojumu iniciēja pašas Baltijas valstis, un es atceros, ka Jeļcins šo Lietuvas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja Vītauta Landsberģa rezolūciju ir atbalstījis. Neuzskatu, ka mums būtu mūžīgi jāatvainojas un jānožēlo. Vēsturē bija traģiskas lapaspuses. Par tām ir jāpasaka, bet Latvijas un Krievijas gadījumā tas jau tika izdarīts. Turklāt Krievijas elitei nav nekādas vēlmes pakļaut Latviju savai ietekmei, jo Latviju te uzskata par ārzemēm.”

Nacionālo problēmu Latvijas un Krievijas starpā nav

Pretējs viedoklis ir labēji noskaņotam politiķim Vladimiram Milovam, kurš ir labējās partijas „Demokrātiskā izvēle” līderis. Milovs uzstāj uz krieviskas Krievijas veidošanu, un no visiem maniem sarunas biedriem viņa uzskati ir tuvāki Latvijas valsts oficiālajai pozīcijai. Sarunas laikā viņš vairākkārt atkārto, ka mūsdienu Krievijai ir vēsturiskās vainas nasta un no tās ir jāatbrīvojas. „Protams, par to jautājumu mēs ar līdzgaitniekiem neesam sprieduši, un es varu izteikties tikai savā kā partijas līdera vārdā. Kad bruka Padomju Savienība, man bija 19 gadi. Kad notika augusta pučs, es labi atceros Baltijas valstu cīņu par neatkarību. Ar draugiem to vienmēr esam atbalstījuši un priecājāmies par panākumiem. Mums nav nekādu imperiālistisko ambīciju. Es uzskatu, ka Krievijai ir jāatzīst vēsturiskais netaisnīgums, ko esam pieļāvuši. Tas ir nopietni,” norāda Milovs.

Viņš sola, ka, nākot pie varas Krievijā, nepieminēs Latvijas krievvalodīgo un nepilsoņu problēmas. „Esošās varas pārstāvji mīl kaunināt Rietumu valstis par cilvēktiesību neievērošanu un vienlaikus klusēt par to, kas notiek Sīrijā, Uzbekistānā un citur. Mēs netaisāmies to atkārtot un uzskatām, ka demokrātiskajās valstīs visu lemj vēlētāji. Protams, vienmēr esam gatavi aizstāvēt krievus citās valstīs… Bet pats esmu apmeklējis Latviju, daudzi mani draugi tur dzīvo vai bieži uzturas, un nevienam no mums nav sajūtas, ka Latvijas krievi ir, kā saka, politiski apvainoti. Turklāt, kad tiekos ar Latvijas krieviem, vienmēr jautāju - vai tiešām jūs tur apspiež tik ļoti, kā par to stāsta mūsu valsts propaganda? Atbildē vienmēr ir – nē!” norāda Milovs.

Nacionālās problēmas Latvijā pastāv, taču nevajag pārspīlēt

Vecās liberālās opozīcijas partijas "Jabloko" Maskavas mēra amata kandidāts Sergejs Mitrohins arī stāsta par tikšanās reizēm ar Latvijas krievvalodīgiem, bet secinājumi politiķim ir gluži pretēji. „No pašiem Latvijas krieviem vairākkārt esmu dzirdējis, ka problēma pastāvot, un tādēļ mēs plānojam to apspriest - profesionāli un mierīgi. Varbūt šim dialogam varam piesaistīt Eiropas Savienības struktūras, jo Latvija ir ES dalībvalsts. Tomēr es gribētu uzsvērt, ka mēs netaisāmies spekulēt uz šīs problēmas un mākslīgi to uzpūst. Uzskatām, ka Krievijas un Baltijas valstīm ir jābūt normālām attiecībām, esam ieinteresēti stabilitātē un tās vārdā darīsim visu iespējamo. Viena lieta, ko mēs noteikti nedarīsim - nevairosim ksenofobiju uz diplomātijas rēķina, kā to dara esošais režīms. Jo tagad vara vienkārši mobilizē atbalstu, mākslīgi veidojot ienaidnieka tēlu. No tā mēs iesim prom septiņjūdžu zābakos,” sola Mitrohins.

Savukārt radikāli labējais Krilovs turklāt uzskata, ka Latvija ir izaugusi no, paša vārdiem, „nacionālisma autiņbiksītēm”. „Kā jebkurš nacionālists, es uzskatu, ja krieviem ārvalstīs ir kādas problēmas, viņiem ir jāpalīdz sakārtot savu dzīvi. Tas nenozīmē separātisma vai pretvalstisko aktivitāšu atbalstu. Ne mums, ne Latvijas krieviem nav vajadzīgs, lai tie Latvijā kļūtu par piekto kolonnu. Tomēr esam ieinteresēti, lai Latvijas krievi kļūtu par pilntiesīgiem pilsoņiem. Uzskatu, ka sava veida diskriminācija bija attaisnojama Latvijas valstiskuma pirmajos gados, bet tagad vairs nav jāaizstāv nacionālās valsts pastāvēšana un var piešķirt tiesības arī citiem sabiedrības locekļiem,” saka Krilovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti