Sadaļas Sadaļas

Olga Dragiļeva: Navaļnijs 2.0.

Как пыльным мешком по голове* – tāda, liekas, bija politologu, ekspertu un vienkāršo novērotāju sajūta, klausoties Kirovas rajona tiesneša lasītājā spriedumā. Pirms ceturdienas rīta notikumiem reti kurš ticēja, ka Krievijas opozicionāram, blogerim un pretkorupcijas aktīvistam Aļeksejam Navaļnijam piespriedīs reālo, nevis nosacīto, cietumsodu. Tikpat pārsteidzoša bija prokuratūras vēlme pārsūdzēt Navaļnijam piespriesto drošības līdzekli, cietumsodu un tiesas lēmums - sūdzību apmierināt.

Krievijas žurnālisti un analītiķi tagad spriež, ko nozīmē gan bargais spriedums, gan pēkšņā noskaņojuma maiņa. Vairums opozīcijai piederīgo ir pārliecināti, ka tas tikai pierāda krimināllietas politisko raksturu un to, ka lēmumu pieņēma nevis tiesnesis, bet valsts prezidenta Vladimira Putina komanda. Kaut gan arī šajā gadījumā nav skaidrs, kāpēc neizvēlējas maigāko variantu - nosacīto sodu. Tad varētu gan izslēgt Navaļniju no politiskā procesa, gan nekaitināt Rietumus. Vai drošības līdzekļa maiņa ir tikai reakcija uz ceturtdienas vakara protestiem un mēģinājums nomierināt gan ārzemju politiķus, gan pašu pilsoņus? Vai tā ir Krievijas žurnālistu bieži piesauktā cīņa starp "diviem Kremļa torņiem"?

Tomēr par šiem jautājumiem spekulēt ir grūti - nedz valdošie politiķi, nedz tiesa neatklāj aiz slēgtām durvīm notiekošo.

Man šajā situācijā šķiet interesanti saprast, kas un kā notiks ar Krievijas opozīcijas kustību. To lielā mērā noteiks nākamais Navaļnija solis. Šovakar vai rīt viņam ir jālemj, piedalīties Maskavas mēra vēlēšanās vai nē. Likums to ļauj, jo gaidāms apelācijas process, un notiesājošais spriedums stāsies spēkā ātrākais pēc 40 dienām. Tomēr vakar Navaļnija štābs paguva paziņot, ka vēlēšanas vairs neuzskata par leģitīmām. Tagad politiķim un viņa līdzgaitniekiem jāvienojas par stratēģiju - uzsvērt savus principus un tomēr atsaukt kandidatūru vai arī padoties apstākļiem un pieņemt pēkšņo "dāvanu".

Jebkurā gadījumā tagad no Kirovas uz Maskavu ar vilcienu atgriežas Navaļnijs 2.0.

Aleksejs Navaļnijs neapšaubāmi ir pazīstamākais no opozīcijas politiķiem un vienīgais no tās līderiem, kuram ir izredzes iegūt kaut cik vērā ņemamu balsu skaitu Maskavas mēra vēlēšanās. Viņš nav tas, kurš apvieno opozīciju, bet drīzāk savā ziņā kalpo par "atskaites punktu".

Ko tagad darīs opozīcija? Vai vienosies par Navaļnija brendu, uzzīmēs viņa portretu uz karoga, tādējādi cerot iegūt lielāku vēlētāju atbalstu?

Vai varbūt daži vienkārši atmetīs šai idejai ar roku, baidoties no līdzīgām represijām? Vai mēģinās oponēt jau nu diskvalificētajam konkurentam un cerēs, ka Navaļnijs atteikties no kandidēšanas un tad citiem opozicionāriem būs lielākas izredzes?

Pat interesantāk būs novērot Krievijas sabiedrības reakciju. Vai Navaļnija notiesāšana kļūs par katalizatoru un apvienojošo faktoru lielākiem protestiem, kuri turpināsies nevis vienu vai divas dienas, bet vairākus mēnešus? Vai arī Navaļnija atpazīstamība ir pārvērtēta, lielākajai daļai valsts iedzīvotāju viņš neko daudz nenozīmē un it īpaši tagad, kad opozicionāru vairs nevarēs dēvēt par politieslodzīto (apelācijas procesa iznākumu viņš gaidīs uz brīvām kājām).

Tie ir jautājumi, uz kuriem var atbildēt, jo nav jāmin, kas notiek vai nenotiek amatpersonu starpā un viņu aprēķinos, bet var vienkārši vērot notiekošo. To arī mēģināšu darīt, kad pirmdien ieradīšos Maskavā un pavadīšu vairākas dienas, sarunājoties ar vietējiem politiķiem un aktīvistiem. Meklējumu rezultātu tad varēs dzirdēt, lasīt un skatīties gan lsm.lv, gan Latvijas Radio ētera viļņos.

* Kā ar putekļainu maisu pa galvu

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt