Olga Dragiļeva: Skaļa mūzika krievu valodā

Pirmdienas agrā rītā, lielā steigā veidojot preses apskatu Latvijas Radio 4 "Doma laukums" raidījumam, apskatīju arī rakstīto par 16. marta piemiņas gājienu. Pati pasākumu nevēroju un gribu atrunāt, ka šajā blogā es runāju tikai par notikumu atspoguļošanu un diskusiju ap tiem, nevis par to, kurš tad īsti ir vainīgs, vai kas tieši todien skanēja.

Pirmo es atvēru Neatkarīgo rīta avīzi, kurā bija rakstīts: "apvienības pret nacismu aktīvisti sagaidīja leģionārus ar skaļām sirēnām un mūziku krievu valodā". Tālāk tika skaidrots, ka šāda protesta forma aizvainoja leģionārus un viņu atbalstītājus un kas sekoja tālāk. Līdzīgas frāzes atrodamas arī vairākos portālos un ziņu izlaidumos. Šāds stāstījums katram krievvalodīgam lasītājam (un tādu latviešu valodas medijiem ir daudz!) rāda nepārprotamu signālu: krievu valoda pati par sevi ir aizvainojums, tas atskaņošana publiskajā telpā ir gluži vai pretvalstiska. Būtībā mēs, žurnālisti, nekritiski turpinām Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombravas turpat "notikumu virpulī" uzsākto stāstu par to ka protestētāji apgāna „Brīvības pieminekli ar savām (...) krievu dziesmām". 

Daudz veiksmīgāku formulējumu vakar sastapu Dienā: "gājiena laikā sākušas skanēt sirēnas, padomju marši (..)". Te par aizvainojošo faktoru ir uzskatāma nevis vienkārši krievu valoda, bet gan par padomju režīma simboli, kas ir saprotamāk un, vismaz man, šķiet daudz pieņemamāk.

Varētu jau teikt, ka tā ir piekasīšanās, tomēr vairākumam nesvarīgas detaļas ne tikai sāpina un atsvešina vienu vai otro grupu (tas, ka dzimtā valoda ir māte, attiecās uz visām tautām), bet arī nemanāmi veido priekšstatus un stereotipus.

Diemžēl līdzīgu piemēru ir daudz. No viena medija uz otro joprojām ceļo frāzes "ebreju īpašumu atdošana" vai pat "ebreju jautājums". Īstenībā tiek runāts par pirmskara ebreju kopienu īpašumu restitūciju. Te ir atšķirība starp visu ebreju vēlmi pagrābt kādu īpašumu un juridiski strīdu par kopienai piederošo mantu. Var pieminēt arī Bislanu Abdulmuslimovu, kuru medijos bieži dēvē par "čečenu izcelsmes uzņēmēju", kaut gan viņa etniskai piederībai nav nekāda sakara ar Abdulmuslimova darījumiem.

Dažkārt (un tā noteikti ir ar „ausīs griezošo mūziku krievu valodā”) šādas iesakņojušās frāzes ir ziņu aģentūru veidotas klišejas. Protams, ka aģentūras raksta kompakti, ātri un aprakstoši. Tomēr portālu, laikrakstu, raidošo mediju žurnālistu pienākums ir nevis bezgalīgi atražot, bet precizēt un "atšifrēt" izteikumus, izdomāt veiksmīgākus formulējumus. Jo galu galā mums ir vairāk laika un citādi mērķi.

 

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti