Sadaļas Sadaļas

De Facto

smsSOS: ātro kredītu nauda no Dominikas

De Facto

smsSOS: Lietuvā ātros kredītus kontrolē banku uzraugs

Somijā parādniekiem palīdz pašvaldība

Sms kredītu problēmas Somijā risina ar striktu regulējumu

Tūkstošiem cilvēku Somijā, sms aizdevumu dzimtenē, nav spējīgi atmaksāt ātros aizdevumus un iedzīvojas lielās nepatikšanās. Toties Somi ir atraduši veidu gan kā palīdzēt parādu nomāktajiem tautiešiem, gan kā izmainīt likumus, liekot ātro kredītu devējiem rūpīgas izvērtēt savus klientus. Somijas pieredzi izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.

Kompānijas Ferratum dibinātājs, Jorma Jokela ideju piedāvāt ātrus aizdevumus ar augstām procentu likmēm 2005.gadā atveda no ASV. “Ferratum” kreditēšanas nodaļas vadītājs Saku Timonens stāsta: “Viņš uzzināja par ātro aizdevumu biznesu ASV, tur gan viss notika bezsaistē, un iedomājās kāpēc gan neizveidot to pašu, tikai piesaistīt internetu un mobilos sakarus? Pēkšņi šis pakalpojums kļuva populārs, mums pat nebija resursu lai apstrādāt visus pieteikumus.”

Tagad “Ferratum” ir viens no trim lielākiem ātro kredītu devējiem Somijā ar meitas kompānijām vēl 20 valstīs, tai skaitā – Latvijā. Pašā Somijā darbojas ap 100 līdzīgu uzņēmumu, 2011.gadā ir izsniegts pusotrs miljons ātro aizdevumu. Tomēr šī izgudrojuma veiksmes stāstam ātri vien uzrādījās ēnu puse.

Helsinku pašvaldības palīdzības dienesta konsultants rāda tabulu, kuru ir jāaizpilda katram viņa klientam – ienākumi, izdevumi īrei un komunāliem pakalpojumiem, zālēm... un kredīti. Kaut gan aizņēmumiem ir paredzētas 35 rindiņas, daudziem klientiem nākas drukāt papildus lapas. Juha Neuvonens strādā ar parādu slazdā nonākušajiem galvaspilsētas iedzīvotājiem un kopš ir pieejami sms aizdevumi, darba nav trūcis.

Helsinku pašvaldības parādu konsultants Juha Neuvonens atklāj: “Jūs nevarat iedomāties cik daudz cilvēki raud šajā istabā! Bieži vien esmu pirmais, ar kuru viņi izrunā savu situāciju, pastāsta to, ka jau mēnešiem ilgi nav gulējuši. Mans uzdevums ir paskaidrot – kopīgi varam atrast risinājumu. Nesen biju palīdzējis 18gadīgai skolniecei, kurā vēlējas sarīkot dzimšanas dienas ballīti un aizņēmās 64 dažādus ātrus kredītus, kopsummā 10 tūkstošus eiro. Paies vēl 15 gadi līdz viņa spēs pilnībā norēķināties. Šādā veidā mēs zaudējam aktīvus pilsoņus – cilvēki vienkārši neredz jēgu pelnīt, jo tik un tā lielu daļu algas atņems piedzinēji.”

Viegli var iekulties aizņēmumu ķēdē

Tomēr vairums parādnieku nav patērētāju sabiedrības sabojātie tīņi. Tie ir vidusšķiras pārstāvji, kuri ar ātro kredītu palīdzību cer nosegt kārtējo līzinga vai hipotēkas maksājumu, nespējot norēķināties par procentiem, aizņēmās vēl un vēl. “Mēs īsti nezinām, cik ir to cilvēku, kuriem ir problēmas ar parādu atgūšanu. Viņi var iekulties aizņēmumu ķēdē, veiksmīgi atdot deviņus kredītus un nespēt apmaksāt desmito. Šajā jomā nevar paļauties uz statistiku. Bet es esmu pārliecināta, ka problēma ir ļoti dziļi iesakņojusies Somijas sabiedrībā,” skaidro Somijas Nacionālā politikas pētniecības institūta pētniecības direktore Kati Rantala.

Kopš sms aizdevumu rašanās parādu piedziņas tiesas parāvu skaits ir paliecinājies 27 reizes.

Pēdējie dati liecina – vairāk nekā 31 000 cilvēku ir piešķirts negatīvs kredītreitings tieši ātro kredītu dēļ. Somijā tas ir nopietni – ar sliktu kredītvēsturi ir gandrīz neiespējami noīrēt dzīvokli, pieslēgt internetu vai iegādāties veselības apdrošināšanas polisi.

Pie palīdzības te var tikt viegli. Dažos novados to piedāvā pašvaldību dienesti – bezmaksas konsultācijas, starpnieka pakalpojumi sarunās ar kredīt devējiem un pārstāvniecību tiesā. Līdzīgā veidā palīdz arī nevalstiskā organizācija Guarantee Foundation un vietējās baznīcas.

“Guarantee foundation” vadītājs Juha A. Pantzars stāsta, ka “galvenokārt mēs piedāvājam nodrošinājumu bankai, ja kāds vēlās paņemt vienu lielo kredītu, lai atmaksāt visus parējos parādus. Bieži vien cilvēkiem nav neviena, kas kļūtu par galvotāju vai īpašuma, ko ieķīlāt. Mēs arī sarunājam ar banku un izstrādājam ikmēneša maksājumu plānu un pārliecināmies, ka klientam atliek naudas īrei, ēdienam un citām nepieciešamām lietām. Līdzīgi darbojas arī pašvaldības, tikai tās uzreiz sedz klienta saistības, neiesaistot banku. Tad cilvēks paliek parādā pašvaldībai, gada likme šajā gadījumā ir tikai viens procents. To pašu dara arī baznīcas.”

Vajadzēja likuma izmaiņas

2011. gadā politiķi nobrieda likuma izmaiņām – aizliedza izsniegt kredītus naktī – lai vismaz pasargātu no pārgalvīgās aizņemšanās tos, kuru spriestspēja ir zaļā pūķa aizmiglota un vienīgā vēlme ir nopirkt vēl vienu dzērienu. Tāpat reklāmās ir jānorāda procentu gada likme, bet līgumsods nevar pārsniegt 8 procentus no aizņēmuma summas. Šī gada pavasarī stāsies spēkā vēl virkne ierobežojumu. Galvenais ir gada likmes griesti - 50% no kredīta summas.

“Ferratum” vadība atzīst, ka tas būtībā nozīmē viņu biznesa beigas. “Ar jauno regulējumu mēs nespēsim nopelnīt. Tagad, ja kāds aizņemsies 100 eiro uz vienu mēnesi, mūsu peļņa būs tikai 2 eiro. Nav godīgi likt gada procentu likmes, jo neviens nemaksā šos procentus gada griezumā,” domā “Ferratum” kreditēšanas nodaļas vadītājs Saku Timonens.

Viena no likuma autorēm iebilst – gada likmi ir jārēķina, jo patērētāji reti ņem tikai vienu kredītu un viņiem ir jāredz, kādas būs izmaksas, aizņemoties vēl un vēl. Somijas tieslietu ministrijas vecākā speciāliste Katri Kumoinena uzskata: “Mūsuprāt, nākotnē ātrie kredīti vairs netiks piedāvāti tik plašā klāstā kā šodien, tāds arī bija likuma grozījumu mērķis. Svarīgi arī ir tas, ka izmaksas dramatiski saruks. Jaunais likums arī pieprasa, lai kredītdevēji pārliecinās par klienta maksātspēju, informācija ir obligāti jāpārbauda, piemēram, pie darba devēja.”

Daudzi eksperti atzīst – iespējams, ka regulējums ir nācis par vēlu.

Jau tagad parādās jauni veidi, kā aizņemties, apejot kredītiestādes. Piemēram, sociālie tīkli, kur naudu viena otrai aizdod privātpersonas, vai iespēja nopirkt kādu produktu ar īsziņas palīdzību – aizņēmums tiek iekļauts mobilā operatora rēķinā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt