Anastasija Sevastova pērnās sezonas izskaņā pēc teju divu gadu pauzes atgriezās tenisā un turpina gatavoties sekmīgam turpinājumam. Savulaik tuvu pasaules ranga TOP10 bijusī tenisiste profesionāles karjeru atsāk otro reizi, bet sarunā ar Latvijas Radio sportiste atzina, ka pašreizējā situācija ir pavisam cita.
Autora ziņas
Tautas sportam no valsts budžeta 2024. gadā paredzēts tērēt pusmiljonu eiro, kas ir divreiz vairāk nekā pērn, tomēr nozarē lēš, ka atvēlētā summa ir pārāk maza, lai gaidītu drīzus uzlabojumus sabiedrības veselībā. Saeimas Sporta apakškomisijā, otrdien apspriežot valsts politiku tautas sporta veicināšanā, bija redzams, ka jautājumu risināšanā iesaistītajām ministrijām ir ierasts darboties katrai par sevi.
Latvijas handbola izlase, iespējams, gūtu kādu uzvaru vairāk, ja sastāvā iekļautos komandas līderis Dainis Krištopāns, tomēr necilo situāciju kopumā tas būtiski nemainītu, Latvijas Radio atzina bijušais valstsvienības kapteinis Ingars Dude. Izlasē praktiski nav augsta līmeņa komandās spēlējošu profesionāļu, tādēļ gaidīt būtiski labākus rezultātus pašlaik neesot pamata.
Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) gatavo izskatīšanai Eiropas Paralimpiskās komitejas (EPK) ārkārtas ģenerālajā asamblejā Rīgā priekšlikumu, kas pieprasītu aizliegt agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību 2024. gada Parīzes paralimpiskajās spēlēs, pretējā gadījumā solot Eiropas valstu boikotu. LPK rosināto nostāju gada sākumā atbalsta apmēram 12 valstis.
Latvijas un pasaules sportā 2024. gads būs dažādu sacensību un notikumu pieblīvēts, bet viena no lielākajām cīņām līdz pat jūlija beigām būs par to, lai Parīzes olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs tomēr neatļautu piedalīties agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas atlētiem. Tikmēr Latvijā pirmo reizi vēsturē risināsies pasaules rallija čempionāta posms, kas apmēram 80 miljonu skatītāju televīzijas auditorijai parādīs skaistākās Kurzemes vietas.
Tik varens un veiksmīgs gads Latvijas sportā nekad nav bijis - to par 2023.gadu saka ne tikai sportisti, bet arī treneri, funkcionāri un līdzjutēji. Nudien šķita, ka savu smaidīgo vaigu pagriezusi pati Laimes māte, jo citkārt neierasti daudzās situācijās pašmāju sportistiem un komandām šķietami palīdzēja grūti definējams faktors, proti, veiksme. Tomēr daudzie panākumi noteikti netika sasniegti ar veiksmi vien.
Valsts policijas nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai lietu pret vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par divpadsmit sevišķi smagu un viena mazāk smaga seksuāla rakstura noziegumu izdarīšanu pret 15 gadus vecu pusaudzi. Izmeklēšanas laikā iegūta informācija, ka aizdomās turētais bijis kāda florbola kluba biedrs, kurš reizēm pildījis tiesneša pienākumus, un arī cietušais pusaudzis trenējies šajā klubā, informēja policijā.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) nedēļas izskaņā pavēstīja lēmumu atļaut Parīzes olimpiskajās spēlēs neitrālā statusā piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kam būtu jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Kā tādā situācijā rīkoties Latvijai, jāizlemj nacionālajai olimpiskajai komitejai, kas vēl apspriežas ar partneriem un ar lēmumiem nesteidzas.
Olimpiskais medaļnieks svarcelšanā Artūrs Plēsnieks iepriekš karjerā svara kategorijas bija mainījis tikai uz augšu, bet sporta veidā ieviesto izmaiņu dēļ viņam jāadaptējas jaunā situācijā. Plēsniekam jāspēj ne vien iekļauties zemākā svara kategorijā, bet arī jāuzlabo rezultāti, lai 2024. gadā pretendētu uz panākumiem Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Parīzes olimpisko spēļu programmā smaiļošanā nav latviešiem parocīgas solo distances, tāpēc pašmāju labākie meistari izveidoja divus divniekus, kas vispirms savstarpējā cīņā noteiks olimpiskās ceļazīmes pretendentus. Roberts Akmens un Kārlis Dumpis nav nomināli spēcīgākā Latvijas ekipāža, bet tas nemazina abu sportistu apņēmību ceļā uz augstākajiem mērķiem.
Latvijas izlases futbolists Vladislavs Gutkovskis patlaban Polijā veseļojas un atgūst spēkus pēc ceļgala operācijas, kas līdz pavasarim liegs viņam atgriezties laukumā. Uzbrucējs sarunā Latvijas Radio pauda pārliecību, ka ārzemju trenera nolīgšana Daiņa Kazakeviča vietā nebūtu risinājums, kas atrisinātu valstsvienības snieguma krīzi.
Perspektīvu sasniegt pasaules līmeņa rezultātus aizvadītajā sezonā apliecināja vieglatlēts Valters Kreišs, turklāt paveicot to kārtslēkšanā – disciplīnā, kur Latvijai tikai retumis bijuši augstas klases sportisti. Kreišs sarunā Latvijas Radio pastāstīja, ka jūtas iederīgs brīvā dzīvesstilā un ir apņēmies izcīnīt ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.
Sporta nozarei atvēlētā nauda no valsts budžeta nākamgad faktiski nepieaugs, un finansējuma palielinājums nav paredzēts arī vidēja termiņa budžetā. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pati nākamgad plāno administrēt naudas sadali sportam, bet ar to kategoriski nav mierā Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).
Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) rīkojas, lai Eiropā vienotos par Parīzes paralimpisko spēļu boikotu, ja Starptautiskā Paralimpiskā komiteja (SPK) ļaus Francijas galvaspilsētā startēt Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Viens solis ceļā uz mērķi varētu būt Eiropas Paralimpiskās komitejas (EPK) ārkārtas kongresa sarīkošana Rīgā.