Finansējumu tautas sportam divkāršo, summa arvien pārāk maza efektīvam rezultātam

Tautas sportam no valsts budžeta 2024. gadā paredzēts tērēt pusmiljonu eiro, kas ir divreiz vairāk nekā pērn, tomēr nozarē lēš, ka atvēlētā summa ir pārāk maza, lai gaidītu drīzus uzlabojumus sabiedrības veselībā. Saeimas Sporta apakškomisijā, otrdien apspriežot valsts politiku tautas sporta veicināšanā, bija redzams, ka jautājumu risināšanā iesaistītajām ministrijām ir ierasts darboties katrai par sevi. 

Līdzās deputātiem un ministriju pārstāvjiem Sporta apakškomisijas sēdē uzaicinātie lielāko tautas sporta pasākumu rīkotāji rosināja izveidot caurspīdīgu un pārskatāmu valsts finansējuma sistēmu, bet tēriņus par sporta nodarbībām  iekļaut personu attaisnojamos izdevumos. Tautas sporta pārstāvji arī aicināja pārdēvēt tautas sportu par veselības sportu.   

Saeimā Sporta apakškomisijā vērtē tautas sporta attīstības iespējas
00:00 / 05:17
Lejuplādēt

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tautas sportam 2024. gadā sadalīs pusmiljonu eiro, tomēr tā ir neliela summa salīdzinājumā ar pašvaldību devumu. Pēc Valsts kontroles informācijas, pašvaldības pērn tautas sportam iztērēja 3,7 miljonus eiro. 

Sporta apakškomitejas loceklis Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts") uzsvēra, ka gadiem ilgi tautas sports Latvijā bija zema prioritāte, un tas pašlaik atainojas obligātajam militārajam iesaukumam pakļauto jauniešu veselības stāvoklī. Bergmanis apšauba,

vai pusmiljons eiro gadā ļaus tautas sportam sasniegt rezultātus, kas sabiedrības veselības jomā strauji mainītu situāciju valstī ar 1,8 miljoniem iedzīvotāju.

"Lai iesauktu 150 jauniešu valsts aizsardzības dienestā, ir jāatrod 300 [kandidātu]. Mēs rēķināmies, ka apmēram 50% atlasīto jauniešu nevarēs pildīt pienākumu veselības dēļ. Par to šobrīd ir jāzvana visi zvani, kādi vien var zvanīt," teica Bergmanis.

Rīgas maratona organizators Aigars Nords par valsts finansējumu tautas sportam
00:00 / 00:36
Lejuplādēt

Saeimas apakškomisijas sēdē Latvijas Radio pārliecinājās, ka par sporta nozari valstī atbildīgās IZM komunikācija ar Veselības ministriju ir formāla. Apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā Vienotība") gan sacīja, ka ministrijām jāspēj vienoti strādāt kopīga mērķa labad. Viņš uzskata par nepieciešamu apakškomisijā satikties visām iesaistītajām ministrijām, tajā skaitā Aizsardzības, Veselības un Iekšlietu, kā arī Labklājības ministrijas pārstāvjiem. Daugavietis līdz šim nav guvis pārliecību, ka vienā ministrijā zina, ko saistībā ar sportu dara citā ministrijā. 

Valsts vēlas lielāku uzsvaru uz tautas sportu kopējā sporta politikā, lai veicinātu nācijas veselību. Tautas sports jeb ikdienas brīvprātīgas fiziskās aktivitātes ir pamats veselai nācijai, tāpēc tam īpaši pievērsta uzmanība topošā jaunā Sporta likuma kontekstā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti