ĪSUMĀ:
- Latvijas un Baltijas valstu politiskās amatpersonas SOK lēmumu nosoda
- Latvijas Olimpiskajai komitejai nav rīku SOK lēmumu ietekmēšanai, sola turpināt spiedienu
- Ziemeļvalstu sporta vadībā valda liberāla nostāja pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu olimpisko dalību
- Olimpiskā harta paredz nacionālajām olimpiskajām komitejām obligātu pienākumu sūtīt uz spēlēm delegāciju
- Igaunijā lēš, ka Krievijas un Baltkrievijas sportistiem noteiktās prasības praktiski ļaus uz Parīzi doties tikai Rietumos dzīvojošiem atlētiem
- Lietuvas Olimpiskajā komitejā par svarīgu uzdevumu uzskata abu agresorvalstu sportistu skaita minimizēšanu Parīzes spēlēs
- Latvijas Radio aptaujātajiem iedzīvotājiem atšķirīgi uzskati par nepieciešamību pašmāju sportistiem startēt Parīzē
- Latvijas olimpieši nesteidz paust viedokli par iespējamu dalību Parīzes spēlēs
Krievijai un Baltkrievijai labvēlīgajā SOK paziņojumā negaidīts drīzāk bija nevis saturs, bet gan tā paziņošanas laiks. Neoficiāli bija zināms, ka šādu lēmumu varētu pieņemt 2024. gada vēlā pavasarī.
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) pēc SOK lēmuma pagaidām vien izplatīja īsu paziņojumu, bet izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") nosodījusi SOK nostāju. Čakša sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka SOK lēmums ir pilnīgi nepieņemams un ļoti nepatīkams pārsteigums brīdī, kad Eiropā turpinās karš.
Gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), gan LOK pārstāvji ir aktīvi runājuši ar kolēģiem ārzemēs, bet galvenokārt vēl gaida Ukrainas lēmumu. Ukraina vēl nav nolēmusi, vai piedalīsies Parīzes olimpiskajās spēlēs, ja tur būs Krievijas un Baltkrievijas sportisti, lai arī neitrālā statusā.
"Latvijas Olimpiskā komiteja, cik zinu, un arī mēs [IZM] esam sasaistījušies ar Ukrainu un arī kaimiņvalstīm, lai saprastu, kā vislabāk varētu tālāk rīkoties, domājot par godīgu cīņu, kas ir sportistiem svarīga," teica Čakša. "Es gaidu, protams, arī pašu sportistu un federāciju reakciju, bet man šī olimpiāde, ja viņi [SOK] tiešām pieļaus tādu situāciju, nebūs olimpiāde. Mums ir svarīgi panākt to, lai šis [SOK] lēmums tiktu noņemts."
Visu trīs Baltijas valstu prezidenti pirmdien Tallinā kopīgi pauda cerību, ka SOK mainīs Krievijas un Baltkrievijas sportistiem labvēlīgo lēmumu.
Edgars Rinkēvičs, Gitans Nausēda un Alars Kariss lēmumus par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sportistu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs sagaida vēlāk.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs žurnālistiem Tallinā pauda pārliecību, ka SOK lēmums grauj olimpiskās kustības pamatprincipus. Par svarīgu uzdevumu Rinkēvičs nosauca draugu un sabiedroto loka paplašināšanu, lai vairotu iespējas panākt SOK lēmuma pārskatīšanu.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) pirmdien norādīja, ka morālu apsvērumu dēļ valstis pagātnē ir boikotējušas olimpiskās spēles. Latvija turpinās konsultācijas starptautiskā līmenī, lai nepieļautu arī individuālu Krievijas sportistu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs, par Mieriņas teikto vēstīja aģentūra LETA.
Savukārt LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks uzsvēra, ka
nacionālās olimpiskās komitejas rīcībā nav rīku, kas ļautu panākt SOK lēmuma atcelšanu, toties ir iespēja turpināt spiedienu pret nevietā pieņemtu lēmumu.
Lejnieks neuzskata, ka par SOK lēmumu varētu būt kāds balsojums, bet no SOK būtu jāsagaida paskaidrojums, kā izpaudīsies agresorvalstu sportistu neitralitāte.
LOK ģenerālsekretāram Lejniekam nedēļas nogalē bija iespēja pārrunāt situāciju ar kaimiņiem, jo viņš piedalījās svētku pasākumā Tallinā par godu Igaunijas olimpiskās komitejas simtgadei. Pasākumā piedalījās arī Eiropas Olimpisko komiteju prezidents Spirs Kaprals un Somijas Olimpiskās komitejas prezidents Jans Vapāvuori.
Pēc Lejnieka teiktā, Ziemeļvalstīs nostāja pret SOK lēmumu ir visai liberāla un skandināvi negrasās saviem atlētiem ko liegt. Lejnieks norādīja, ka pašlaik nav iespējams atbildēt uz jautājumu, vai Latvija varētu boikotēt Parīzes spēles.
Būtisks nacionālajām olimpiskajām komitejām arī ir apstāklis, ka Olimpiskā harta tām paredz obligātu pienākumu nosūtīt delegāciju uz olimpiskajām spēlēm.
Igaunijas Olimpiskās komitejas prezidents Urmass Sērumā pauda pārliecību, ka pašreizējā situācijā pozitīvs apstāklis ir SOK noteiktie kritēriji Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Viņaprāt, ceļu uz olimpiskajām spēlēm tas praktiski pavērs tikai dažiem atlētiem, kas ilgstoši dzīvo Rietumos un ir sekojuši visām antidopinga prasībām, vēstīja Igaunijas sabiedriskais medijs.
Savukārt Lietuvas Olimpiskā komiteja pauda vilšanos par SOK lēmumu un ir gatava kopā ar citu valstu kolēģiem meklēt risinājumus, kas ļautu līdz absolūtam minimumam samazināt dalībai olimpiskajās spēlēs akceptēto Krievijas un Baltkrievijas sportistu skaitu.
Potenciālo Parīzes olimpisko spēļu dalībnieku vidū tikušie Latvijas sportisti sociālajos medijos nesteidz paust savu viedokli.
Krievijai un Baltkrievijai labvēlīgo lēmumu nosodīja Tokijas spēlēs startējušais pludmales volejbolists Edgars Točs, kā arī šautriņu metējs Madars Razma, kurš gan nepārstāv olimpisko sporta veidu.
Latvijas Radio pirmdien aptaujātie iedzīvotāji par nacionālās delegācijas iespējamu dalību Parīzes spēlēs pauda atšķirīgus viedokļus, katram atrodot savus argumentus. Ja vieni par labāku risinājumu uzskata dalības atteikšanu, tad citi tādu nostāju uzskatītu par pakļaušanos svešām varām un ieraušanos kaktiņā tā vietā, lai cīnītos par dalības liegšanu Krievijai un Baltkrievijai.
Žurnālists Armands Puče sarunā Latvijas Radio pauda pārliecību, ka olimpiskās spēles to pašreizējā stadijā ir pārvērtētas un kļuvušas par neapšaubāmi politisku notikumu. Viņaprāt, Latvija neko nezaudētu, paliekot bez dalības Parīzes spēlēs.
Parīzes olimpiskās spēles Parīzē 2024. gadā notiks no 26. jūlija līdz 11. augustam.
