Kam jābūt Eiropas Parlamentā? Saskaņa: Stabilitātei!

Nils Ušakovs, Ņikita Piņins, Regīna Ločmele, Pāvels Kuzmins, Juris Rozenvalds, Anna Stroja

Jānis Domburs 23.maijs, ceturtdiena 13:00

Palielināt PVD kontroļu cenas vai «remontēt sliedes»: Krauzes un Šmita versijas Krievijas graudu plūsmas apturēšanai

Latvijai vienpusēji noteikt Krievijas izcelsmes labības importa aizliegumu nav iespējams – šāds lēmums būtu jāpieņem Eiropas Savienības līmenī. Tomēr esošajam zemkopības ministram Armandam Krauzem (Zaļo un Zemnieku savienība) un viņa priekštecim Didzim Šmitam ("Apvienotais saraksts") ir dažas idejas, kā apturēt Krievijas graudu plūsmu uz Latviju.

 "Mēs varam uz Krieviju un Baltkrieviju palielināt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) cenrāža noteiktās izmaksas, kas arī ir augušas, kā es minēju. Gan tādēļ, ka ir pastiprināti jākontrolē šīs kravas, gan to izcelsme, gan arī tas, vai nav dokumenti viltoti, vai tie nav Ukrainas graudi. Un tādējādi vienkārši graudu imports caur Latviju nebūtu izdevīgs," 20. decembra raidījumā "Kas notiek Latvijā?" klāstīja Krauze, gan piebilstot, ka Krievijas graudi tāpat nokļūtu Eiropas Savienībā.

"Viņus tikpat labi ievestu caur Igaunijas ostām, tāpēc es uzskatu, ka ir jābūt vienotam Eiropas Savienības lēmumam."

Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis diskusijā pieļāva, ka šādu risinājumu varētu atbalstīt arī tranzīta nozare: "Ja kaut kādas izmaksas, kas ir augušas, kontrolējot šīs kravas, ir tikai loģiski, ka tarifs tiek celts saprātīgi."

Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), jautāts par iespējām pieņemt Krievijas importu ierobežojošus nacionālā mēroga lēmumus satiksmes nozarē, izteicās piesardzīgi, norādot, ka aizliegumu pārvadāt Krievijas izcelsmes graudu kravas varētu attiecināt uz valstij piederošo "LDz Cargo", taču Latvijā darbojas divi privātie pārvadātāji, kas to var turpināt darīt.

"Kamēr nav kopīga regulējuma, nav iespējams pieņemt ko vairāk kā tādus deklaratīvus, simboliskus žestus,"

sacīja satiksmes ministrs.

Tikmēr bijušais zemkopības ministrs, Saeimas deputāts Didzis Šmits pieļauj, ka Krievijas graudu plūsmu caur Latviju varētu apturēt samērā vienkārši. Atgādinot, kā savulaik Latvijas kaimiņvalsts Lietuva demontēja sliežu ceļus pierobežā, viņš teica: "Remontēt sliedes es aicinu."

Diskusijas dalībnieki – lauksaimniecības kooperatīvu LATRAPS un VAKS vadītāji Roberts Strīpnieks un Indulis Jansons neslēpa, ka lēto Krievijas graudu importa pieaugums rada zaudējumus Latvijas zemniekiem. Jautāts, kādēļ LATRAPS tikai decembra sākumā, proti, vairāk nekā pusotru gadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nāca klajā ar aicinājumu pārtraukt Krievijas graudu pārkraušanu kooperatīvam daļēji piederošajā "Alpha-Osta", kas līdz šim ir bijis viens no lielākajiem šādu graudu kravu pārkrāvējiem, LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks norādīja, ka šogad notikušais Krievijas graudu importa pieaugums mērāms "kārtās".

"Ja nozare, ja zemnieki spētu secināt, ka Krievija piemēro dempingu vai kaut kādas mākslīgas subsīdijas cenu nosišanai, mums ir iespējams šo jautājumu pacelt un panākt, ka Eiropas Savienība piemēro tarifus," lēš Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžejs Viļumsons, piebilstot, ka tam pat nebūtu nepieciešama valdības iniciatīva – pietiktu, ja lauksaimnieki par to vienotos ar vismaz 25% graudkopju citās valstīs.

Atbilstoši šā mēneša sākumā izdotajai Ministru prezidentes rezolūcijai priekšlikumi par iespējamu Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā ir jāsagatavo līdz janvāra vidum.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti