Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?

Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars

Jānis Domburs 24.aprīlis, trešdiena 21:15

Kas notiek Latvijā?

Kas notiek ar likumprojekta par hipotekāro kredītu procentu likmju samazināšanu izmaiņām?

Kas notiek Latvijā?

Kas jādara Evikas Siliņas valdībai? Satiksme, sakari

(Zīmju valodā). Kas notiek Latvijā?

50 tūkstoši izslēgti, «gribēšana, nevis prāts», nauda svešās kabatās: par un pret Saeimas plānam mazināt kredītprocentus

Nepilna mēneša laikā Saeimas deputāti ne tikai būtiski mainījuši koncepciju par to, kā  varētu notikt hipotekāro kredītu likmju samazināšana, bet arīdzan iecerējuši likumā noteikt detalizētākus kritērijus kredītņēmējiem. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs raidījumā "Kas notiek Latvijā?" lēsa, ka tādējādi no potenciāli atbalstāmo kredītņēmēju loka varētu būt izslēgti aptuveni 50 tūkstoši hipotekāro kredītu ņēmēju.

Diskusijā, kas notika dienu pirms tam, kad Saeima otrajā lasījumā skatīja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, piedalījās trīs valdošās koalīcijas partiju politiķi – Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība"), Andris Šuvajevs ("Progresīvie") un Harijs Rokpelnis (Zaļo un Zemnieku savienība). Politiķu ieceru vājās vietas diskusijā vērtēja zvērināts advokāts Lauris Liepa, zvērināta revidente, "ProceWaterhouseCoopers" (PWC) valdes locekle Ilandra Lejiņa un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija.

Diskusijas nozīmīgākās epizodes var noskatīties, spiežot uz saitēm laika līnijā:

Jānis Reirs skaidro, kādēļ mēneša laikā likumprojektā plānotais kredītprocentu "samazinājums" ir sarucis.

Tā ir tikai maza daļa no visām problēmām, kas ir finanšu sektorā, saka Harijs Rokpelnis, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.

PWC valdes locekle, zvērināta revidente Ilandra Lejiņa par politiķu iecerēto risinājumu piemērošanu praksē.

"Rīcību virza griba un gribēšana, nevis prāts un zināšanas," Elīna Treija kritiski izsakās par Saeimas izpratni par mājokļu pieejamību Latvijā.

Budžeta prologs un prognozes par budžeta ietekmi uz nevienlīdzību sabiedrībā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs sola, ka jautājums par kreditēšanas pieejamību reģionos tiks risināts, pārveidojot "Altum". Ilandra Lejiņa oponē, norādot, ka "Altum" šādas kreditēšanas programmas varētu īstenot jau tagad.

Kur taisnīgums?

Elīna Treija mudina reformēt mājokļu pabalstus, lai šo instrumentu varētu izmantot arī maksāšanas grūtībās nonākušie hipotekāro kredītu ņēmēji.

Lauris Liepa par administratīvo slogu, ko bankām radīs pienākums administrēt kredītņēmēju aizsardzības nodevu.

Cik daudzi patiešām vairs nespēj samaksāt?

Zvērināta revidente par izraudzītā atbalsta mehānisma mīnusiem.

"Mēs dalām banku naudu."

Politisks žests?

"Jūs nevarat piemērot vienu taisnību visiem."

"Saeima netaisās snaust," Harijs Rokpelnis sola novērst un mazināt šķēršļus banku cīņai par klientu. Tiesa, tam varētu būt nepieciešami pat divi gadi.

Kur palikusi apņemšanās ieviest banku virspeļņas nodokli?

"Altum" pārveides plāni – bankas licence, kas ļautu piesaistīt noguldījumus.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti