Septembrī oficiālā statistika uzrādīja sen neredzētu iedzīvotāju "aizplūšanu" no Latvijas – mīnus 3656 cilvēki. Rus.LSM.lv noskaidroja, ka lielākā daļa no viņiem ir Krievijas pilsoņi, kuriem septembrī anulēta pastāvīgās uzturēšanās atļauja un viņi tika svītroti no Iedzīvotāju reģistra. Statistiķu loģika ir acīmredzama: ja cilvēka nav Iedzīvotāju reģistrā, tas nozīmē, ka viņš valstī vairs nedzīvo, – vai nu ir miris, vai aizbraucis. Taču, iespējams, šī aizplūšana ir "virtuāla": atbildīgās iestādes vienkārši nezina, cik cilvēku patiesībā ir izbraukuši no Latvijas.
Autora ziņas
Pirmā jaunās sezonas pirmizrāde Daugavpils teātrī ir "Pamiers" pēc Alekseja Kuraļeha tāda paša nosaukuma lugas, un tā izvērtusies politiskā skandālā. Dažas stundas pirms pirmizrādes sākuma Ukrainas vēstniecība Latvijā sociālajā tīklā "Facebook" publicēja paziņojumu, kurā kategoriski nosodīta lugas iestudēšana, norādot, ka tā balstoties uz Krievijas propagandas elementiem. Teātra direktors Oļegs Šapošņikovs sarunā ar Rus.LSM.lv šo pārmetumu apstrīdēja, vienlaikus norādot, ka viņam par lugas autoru "nekas nebija zināms" un ka teātris, strādājot pie iestudējuma, "nepēta autora personību".
Augusta pirmajā svētdienā Preiļos notika tradicionālais pasākums, kas veltīts holokausta upuru piemiņai. Tajā atcerējās arī tos, kuri, riskējot ar dzīvību, glāba vietējos ebrejus.
Marka Rotko mākslas centrā skatāma Daugavpilī dzimušā Solomona Geršova izstāde "Gulaga māksla". Divdesmit astoņus zīmējumus no Vācijas atvedusi Taņa Rubinšteina-Horovica, kolekcionāra Jakova Rubinšteina (1900–1983) mazmeita un mantiniece. Taņa dzīvo Diseldorfā, tāpat kā kopā ar viņu atbraukusī mākslas vēsturniece un šīs izstādes kuratore Olga Sugrobova-Rota.
Divas sabiedriskās organizācijas – daudzbērnu ģimenes apvienojošā "Lielas ģimenes" un Mežciema mikrorajona iedzīvotāju izveidotā "Mežciema biedrība" – svētdien, 21. maijā, Daugavpils Centrālajā parkā rīkos Ģimenes dienu. Paziņojumā presei teikts, ka "pasākuma mērķis ir paust daugavpiliešu pieturēšanos pie tradicionālajām ģimenes vērtībām". Tajā arī sacīts, ka finansiālu atbalstu sniedz valsts Sabiedrības integrācijas fonds.
Grāfu Plāteru vārdā nosaukto poļu pamatskolu, kas vairāk nekā 30 gadus darbojas Krāslavā, šā gada ziemā nolēma slēgt. Pašvaldības lēmums tika nosūtīts Izglītības un zinātnes ministrijai, atbilde vēl nav saņemta. Rus.lsm.lv devās uz Krāslavu, lai visu redzētu savām acīm.
Pirms skumjā datuma – 25. marta – Rus.lsm.lv viesojās Daugavpils politiski represēto klubā un pierakstīja divus stāstus.
Par spīti tam, ka Latvijā gadu no gada kļūst populārāks Halovīns, kas tiek svinēts naktī no 31. oktobra uz 1. novembri, dažas Latvijas mazākumtautības joprojām ir uzticīgas savām tradīcijām. To vidū ir arī Daugavpils baltkrievi, kuri 2. novembrī atzīmē dienu, kad piemin visus mirušos. Šīs dienas nosaukums ir Dzjadi (Дзяды) – tulkojumā tas nozīmē "vectēvi" vai "tēvutēvi", bet domāti ir visi senči.
Sestdien, 22. oktobrī, Kultūras pils Daugavpilī atzīmē pusgadsimta jubileju. Par godu šim notikumam norisināsies koncerts, kura nosaukumam netrūkst pārdrošības: "No Mocarta līdz "Gangsta’s Paradise"". "Runu, apsveikumu un patosa nebūs. Mums ir, ko darīt, un domāju, ka labākais mums ir priekšā," Rus.lsm.lv teica Kultūras pils jaunais vadītājs Harijs Vucins.
Starptautiskajā keramikas simpozijā "Ceramic Laboratory", kas notiek Daugavpilī, piedalās keramiķis-tēlnieks un grafiķis Andrejs Iļjinskis. Viņš aizbrauca no Kijivas desmit dienas pēc kara sākuma un ir apmeties Viļņā.
Daugavpils Universitātē viesojās literatūrzinātnieks un literatūrkritiķis, Ņujorkas Kolumbijas universitātes profesors Marks Ļipoveckis. Viņš tikās ar Humanitārās fakultātes Rusistikas un slāvistikas katedru, nolasīja atklāto lekciju “Rašisma kultūras avoti”, kā arī veltīja laiku sarunai ar Rus.lsm.lv un Chayka.lv.
Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā turpinās akcija “Manas ģimenes artefakti”. Februāra tikšanās bija veltīta tekstilizstrādājumiem – šoreiz no kufariem jeb lādēm tika izņemtas izšūtas salvetes, galdauti, gultas pārvalki, spilvendrānas un daudz citu lietu, kas glabā atmiņas par Baltkrieviju un ģimenes tradīcijām.
Daugavpilī top seriāls latgaliešu valodā “Latgalīšu kaļneni” – galveno filmēšanas posmu plānots sākt vasarā, šobrīd gatavs ir scenārijs, treileris, desmit minūšu ilga epizode. “Tas būs pasaulē pirmais seriāls latgaliešu valodā, pagaidām plānojam vienu sezonu, kurā būs četras sērijas. Pēc tam – redzēsim,” Rus.lsm.lv pastāstīja producents Arnis Slobožaņins.
Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā atklāta fotogrāfa Aivara Siliņa melnbalto fotogrāfiju izstāde. Tajās iemūžinātas Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas ainavas. Bērzu birzis, liepu alejas, upes un upītes dažādos gadalaikos – viss piesātināts ar mīlestību pret dabu un veltīts mīļotajai sievietei.
Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā sākusies akcija “Manas ģimenes artefakti”. Piecus mēnešus šejienes baltkrievi pētīs savu ģimeņu “lietu pasauli”, lai visu apkopotu maijā, kad pilsētā būs tradicionālās Baltkrievu kultūras dienas.
Jaunais gads vēsturniekam un novadpētniekam, muzeja “Ebreji Daugavpilī un Latgalē” izveidotājam un vadītājam Josifam Ročko sācies ar priecīgu notikumu – kārtējās grāmatas iznākšanu. Šoreiz tā ir “Хронология Даугавпилсской еврейской общины. 1940–2020” (“Daugavpils ebreju kopienas hronoloģija. 1940–2020”).
Aizvadītā gada izskaņā Daugavpils pašvaldība pabeidza īstenot projektu “Pārrobežu reģionālā kultūras mantojuma tūrisma paplašināšana”. Par Daugavpils partneri kļuva Kauņa, un šis projekts ir daļa no plašās Latvijas un Lietuvas sadarbības programmas.
Daugavpils sinagogā “Kadiš” apskatāma fotoizstāde “Mans kaimiņš ebrejs”. Šī ekspozīcija ir Rēzeknes teātra “Joriks” un Zaļās sinagogas kopīgs projekts, kuru atbalstījusi ASV vēstniecība Latvijā.
1991. gada novembrī Mežciema mežā, klātesot ļoti daudziem cilvēkiem, tika atklāts memoriāls holokausta upuriem Daugavpilī un visā Eiropā. Memoriālā ir galvenais akmens ar uzrakstu "Izraēla bērnu piemiņai" (Bībelē minētais patriarhs Jēkabs jeb Izraēls tiek uzskatīts par semītu tautu jeb Izraēla bērnu ciltstēvu – red.), bet abās pusēs no tā ir 16 mazākas akmens plāksnes.
Pirms trim gadsimta ceturtdaļām – 1946. gada novembrī – tika svinīgi atklāta pirmā tramvaja līnija Daugavpilī. Bija beigusies “tautas būve”, kas ilga 123 dienas un kurā piedalījās 23 tūkstoši cilvēku, nostrādājot 37 tūkstošus darba dienu.
Vēlēšanu iecirknī Krievijas ģenerālkonsulātā Daugavpilī līdz 19.septembra pusdienai Valsts domes vēlēšanās nobalsoja vairāk nekā 1300 Krievijas pilsoņu, kas dzīvo Latvijā, vēstīja Rus.Lsm.lv. Vēlēšanu apgabalā kopumā ir apmēram 8000 cilvēku.
Meletijs Kallistratovs bija vienīgais krievs, kurš četras reizes ievēlēts starpkaru Latvijas Republikas parlamentā. Viņš dzimis Dvinskā (Daugavpilī) 1896. gada 25. maijā. Dzimtajā pilsētā arī gājis bojā – 1941. gada 23. jūnijā viņu nošāva cietuma pagalmā. Vietējais Krievu kultūras centrs, kurš atklāšanas brīdī tika dēvēts par Meletija Kallistratova namu, tagad atkal vēlas tikt saukts šī spilgtā starpkaru Latvijas politiķa vārdā.
Augšdaugavas novada Višķos uzstādīts informācijas stends “Višķu ciems bez sinagogas – kas būs tālāk?” Šis notikums ir rezultāts starptautiskam projektam, kurā piedalās Latvija, Vācija un Izraēla un kura mērķis ir atklāt memoriālu un muzeju, veltītu šejienes ebreju bagātajai vēsturei.
Pirms astoņdesmit gadiem, 1941. gada augustā, tika izveidota Pleskavas garīgā misija. Divarpus gadu laikā misionāri garīdznieki nesa Dieva vārdu cilvēkiem nacistu okupētajos Krievijas ziemeļrietumos, ēdināja un ārstēja padomju karagūstekņus, kā arī bērnus, kas bija palikuši bez pajumtes. Briesmas viņiem draudēja gan no hitleriešiem, gan no sarkanajiem partizāniem.
Šonedēļ Daugavpils slimnīcā nogādāti divi bērni un divi pieaugušie, kuri, visticamāk, nāk no Sīrijas un Irākas un no Baltkrievijas puses nelikumīgi šķērsoja Latvijas robežu. Trīs pacienti jau izrakstīti, bet viens bērns vēl ārstējas stacionārā, Rus.Lsm.lv pastāstīja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.
Bijušais rīdzinieks, tagad Vācijā dzīvojošais Baruhs Čauskins iepūta šofarā* un atgādināja senu gudrību: rituālās taures skaņas kalpo par aicinājumu, taču veikt darbus spēj tikai cilvēki. Arī ļoti svarīgus un cildenus darbus, un par tādu darbu kļuvusi senās ebreju kapsētas renovācija Subatē, Sēlijā.