Ne Halovīns, ne kapusvētki – kas ir baltkrievu Dzjadi

Par spīti tam, ka Latvijā gadu no gada kļūst populārāks Halovīns, kas tiek svinēts naktī no 31. oktobra uz 1. novembri, dažas Latvijas mazākumtautības joprojām ir uzticīgas savām tradīcijām. To vidū ir arī Daugavpils baltkrievi, kuri 2. novembrī atzīmē dienu, kad piemin visus mirušos. Šīs dienas nosaukums ir Dzjadi (Дзяды) – tulkojumā tas nozīmē "vectēvi" vai "tēvutēvi", bet domāti ir visi senči.

"Ak, nezinu, vai Dzjadus ir vērts saukt par baltkrievu Halovīnu… Jā, abos gadījumos piemin mirušos, taču tradīcijas un rituāli ir dažādi," saka Daugavpils Baltkrievu kultūras centra vadītāja Žanna Romanovska, piebilstot: "Ja nu gluži vajag salīdzināt, tad labāk ar latviešu kapusvētkiem."

Dzjadu priekšvakarā pieņemts sakopt kapus un pieminēt aizgājušos radiniekus. Taču Baltkrievu kultūras centrā šo tradīciju uztver plašāk: "Mēs apbraukājam praktiski visus pilsētas kapus – katrā ir apbedīti baltkrievi, kas pirmās republikas laikā devuši lielu ieguldījumu baltkrievu kultūras attīstībā. Turklāt mēs apmeklējam to cilvēku kapus, kuri jau 90. gados šeit veicināja baltkrievu identitātes atdzimšanu, bija klāt pie mūsu kultūrizglītības biedrības "Uzdim" pirmsākumiem. Tie ir Zenons Burijs, Pāvels Burijs, uzņēmējs Marjans Pankevičs – viņš finansēja baltkrievu valodas fakultatīvu apgūšanu vietējā universitātē, nesen no mums aizgājusī dzejniece un māksliniece Anastasija Sazankova un daudzi citi."

Saskaņā ar tradīciju pēc kapu sakopšanas pienākas rūpīgi savest kārtībā māju, izkurināt pirti, nomazgāties un tīriem sapulcēties uz svētku vakariņām. Durvis uz pirti un mājas logi jātur pavērti, lai mirušo dvēseles varētu pievienoties svētkiem.

"Tādas vakariņas atšķiras no ikdienas maltītes, taču tās nav tik bagātīgas kā Ziemsvētkos vai Lieldienās.

Pie galda nedrīkst raudāt par mirušajiem, tiek uzskatīts, ka asaras ģimenei nesīs nelaimi.

Vajag vienkārši sarunāties, ar labu atcerēties aizgājējus – un neaizmirst ieliet "senču" mēriņu un ar cienastu piepildīt "senču" bļodiņu. Lai stāv līdz rītam, senči var ielūkoties, ja degs uguntiņa," stāsta Žanna Romanovska.

Pēc viņas teiktā, laukos vakariņām varēja sekot saviesīgs vakars ar ķekatniekiem. Tas patiešām atgādina Halovīnu, taču viņas un paziņu ģimenes vēsturē ziņu par tādām "diskotēkām" nav.

"Tagad mēs vienkārši sapulcējamies Baltkrievu namā, katrs atnes kaut ko galdam. Sēžam, atceramies savus senčus, kurš vēlas, stāsta, pārējie klausās. Tas pilnīgi nav publisks pasākums, notiek bez viesiem un preses," stāstījumu pabeidz Baltkrievu kultūras centra vadītāja.

Dziady ieņem svarīgu vietu poļu kultūrā (pietiek atcerēties poļu literatūras klasiķa Ādama Mickeviča poēmu ar šādu nosaukumu). Polijas Ādama Mickeviča institūta portālā Dziady bez aplinkiem nosaukti par "poļu Halovīnu". Taču iegūt šīs smalkās nianses skaidrojumu Latvijas kontekstā Rus.lsm.lv pagaidām nav izdevies.

"Mēs līdz šai tēmai, šim rituālam vēl neesam nonākuši. Mums ir tradīcijas ar bērniem atzīmēt Аndžeikas un Mikolaikas. Pagaidām tā. Turpmāk – redzēsim," sarunā ar Rus.lsm.lv norāda Daugavpils Poļu kultūras centra vadītāja Žanna Stankeviča. Tuvākās Andžeiku svinības Poļu namā notiks 29. novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti