Viņam pārmeta padomju likumu neievērošanu, draudēja ar krimināllietām un tankiem, pašam nācās izvairīties no omoniešiem, bet galu galā izrādās, ka viņa vārds atrodams Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā. Par notikušo savās atmiņās un redzējumā dalās bijušais Latvijas PSR Augstākās Padomes (AP) deputāts, žurnālists, starptautisko notikumu komentētājs, bijušais Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “Panorāma” galvenais redaktors (1989-1991) Jānis Gavars.
Autora ziņas
Zemapziņā pārmantotas bailes. Tā lēmumu piekrist sadarbībai ar Valsts drošības komiteju (VDK), skaidro literatūrzinātnieks, bijušais Augstākās Padomes (AP) deputāts, Latvijas Tautas frontes (LTF) iknedēļas izdevuma “Atmoda” krievu valodā un iknedēļas izdevuma “Балтийское время” (Baltijas laiks) redaktors Aleksejs Grigorjevs. Viņa vārds pēc VDK aģentu kartotēkas publiskošanas pērnā gada decembrī tika atrasts čekas aģentu sarakstā.
Lai arī atradāmies mazākumā, argumentu spēks latviešu juristiem bija tik liels, ka Kremļa komanda apjuka, jo viņiem nebija tādu intelektuālo resursu, kādi bija mums, Latvijai, un trim Baltijas valstīm kopā. Mūsu juridiskajiem argumentiem bija liels spēks un svars, jo, kad Maskavā tribīnē uzkāpa mūsu profesori, visi ģenerāļi un Politbiroja locekļi bija kā uz ausīm. Tā, atceroties sarežģīto ceļu uz Latvijas neatkarības atgūšanu, intervijā Latvijas Televīzijai uzsver viens no Atmodas laika zināmākajiem līderiem, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.
Tautu modināja un Tautas fronti savulaik veidoja inteliģence, kaut pati bija iespiesta to laiku grūtajā sistēmā, bet virsroku izdevās gūt pat pēc tam, kad Interfronte bija pārņēmusi iniciatīvu un lepni maršēja orķestra pavadībā, norāda Latvijas valsts un sabiedriskais darbinieks, viens no Atmodas laika un Tautas frontes līderiem Jānis Škapars.
Entuziastiska, darbojas brīvdomīgā vidē, tomēr bez traģiskās izsūtījuma pieredzes neizjūt nekādu partijas spiedienu. Tā laiku pirms veidojas Latvijas Tautas fronte, atceras mākslas zinātniece, politiķe, rakstniece, diplomāte un viena no Latvijas Tautas frontes līderēm, tagad Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"). Vēlāk gan kā melna tinte sācis sūkties stāsts, ka viņa ir drošības komitejas aģente.
Kanādā noslēdzies prestižais Toronto filmu festivāls, kuru pamatoti uzskata par “Oskaru” priekšvēstnesi, jo pēdējos gados tieši Toronto laureātes saņēmušas arī ASV Kinoakadēmijas atzinību. Šogad Toronto filmu festivāla galveno balvu ieguvusi melnā komēdija “Jojo Rabbit”.
Jauna izrāde Daugavpils teātra repertuārā – režisore no Krievijas Alla Korovkina iestudējusi pati savu lugu “Metāllūžņi”. Tai līdz šim ir bijušas vairākas skatuves versijas Krievijā, un visas guvušas labas skatītāju un kritiķu atsauksmes. 29. martā tai ir pirmizrāde Daugavpils teātrī, kur luga iestudēta kā trīs aktrišu monoizrāde, kas uzdod jautājumu – kāpēc un ko tālāk.
Pirmdien, 25. martā, Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “Gors”, pirmizrādi piedzīvoja komponistes Gundegas Šmites dainu kamermistērija “Es, karā aiziedams”. Tas ir audiovizuāls darbs jeb videokoncerts, kurā apvienots komponistes muzikālais veikums, ansambļa “Arcandela” izpildījums un jaunā kinorežisora Aleksandra Okonova veidotā melnbaltā video kolāža.
Režisora Ginta Grūbes un Sanitas Jembergas veidotā filma “Lustrum” aizsāka stāstu par Kultūras sakaru komiteju, par kultūras un inteliģences sadarbību ar toreizējo Valsts drošības komiteju. Filmas veidotāji uzsvēra: “Ja filmas iznākšana radīs jaunus ziņu virsrakstus, ka tas un tas ir iznācis no maisa, tad filma nav sasniegusi savu mērķi, tad esam kaut nepareizi izdarījuši.”
85 gadu vecumā mūžībā aizgājis viens no Nacionālā teātra ilggadīgākajiem aktieriem Arno Upenieks.
Jau trešo gadu Likteņdārzā norisināsies tradicionālā rudens Ābolu balle. 8.septembrī no pulksten 11 līdz 15 lieli un mazi būs mīļi gaidīti Likteņdārzā uz ābolu ražas svētkiem, lai kopīgi vāktu ābolus, spiestu sulas, vārītu ievārījumu, ceptu pankūkas, uzzinātu jaunāko par ābolu šķirnēm un baudītu tautas deju priekšnesumus un īpašas aktivitātes bērniem.