Uzzinot par VDK aģenta kartīti, bijis šokēts
Augstākās Padomes deputāti čekas aģentu sarakstā
Sešpadsmit to Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, vārdi pēc Valsts drošības komitejas aģentu kartotēkas publiskošanas 2018. gada decembrī tika atrasti čekas aģentu sarakstā.
Vai VDK ietekmēja Latvijas ceļu uz neatkarību, vai un kā iespējamā saikne ar VDK ietekmēja šo cilvēku lēmumus Latvijai izšķirīgos brīžos, - to iespējams uzzināt no AP deputātu stāstiem.
Iepriekšējie stāsti:
- Uzzinot par VDK aģenta kartīti, biju šokā un gribēju tiesāties. Intervija ar bijušo AP deputātu Gavaru
- Ar VDK sadarbojos brīvprātīgi, konvoja pavadībā. Intervija ar bijušo AP deputātu Alekseju Grigorjevu
- Kā viena pēcpusdiena var ietekmēt visu dzīvi. Juris Celmiņš stāsta par saistību ar VDK
- Mani noskaņoja tautas griba. Intervija ar Anatoliju Gorbunovu
- Apzināti nevienu apmelojis neesmu. Intervija ar Juri Cibuļu par sadarbību ar VDK
- Tur bija norunāts, kā sadalīt Baltiju. Intervija ar Alfrēdu Rubiku
- «Tava kartiņa būs uz visiem stūriem». Intervija ar Arvīdu Ulmi
-
Ne jā, ne nē. Ne melns, ne balts. Einars Repše par čeku, LNNK tapšanu un augusta puču
-
Bez aģentiem nav iespējams iztikt. Intervija ar Genādiju Loskutovu
-
Viss slepenais agri vai vēlu kļūs atklāts. Intervija ar krievu vēsturnieku Ņikitu Petrovu. 1. daļa.
Viņš stāsta, ka pēc šī fakta uzzināšanas bijis tik šokēts, ka vēlējies tiesāties: “Tad padomāju – tā būs lieka reklāma - būšu gandrīz vienīgais čekists. Un tā tas arī beidzās. Tagad, kad beidzot nopublicēja [VDK aģentu kartotēku], iegāju, apskatījos kartiņu, pabrīnījos.
Es tur esmu nosaukts par kaut kādu Juri. Varēja jau izdomāt kādu solīdāku kļičku. Otrkārt, esmu pieskaitīts pie kaut kādas Propagandas redakcijas. Savu mūžu neesmu strādājis Propagandas redakcijā,"
tā Gavars.
Stūra mājā Gavars bijis vienu reizi mūžā. Viņam no turienes piezvanīts un prasīts noteiktā laikā ierasties. Tālāk par priekšistabu gan neesot ticis. Tomēr šis apmeklējums viņam palicis spilgtā atmiņā. “Iznāca kāds, neatceros, apakšpulkvedis, diezgan augsta [ranga], bet krievs. Runāja krieviski, es teicu, ka esmu no televīzijas. Viņš sāka prašņāt, ko es daru. Saruna ilga 10 minūtes, varbūt mazāk”, notikušo atminas Gavars. Pēc tam sastaptais darbinieks ieminējies, ka drīzumā gaidāma kāda slavena cilvēka atbraukšana, un teicis, ka varbūt Gavars par viņu varētu uzņemt filmu. Gavars atbildējis, ka ir komentētājs, nevis filmu veidotājs. Ar to šī iepazīšanās beigusies.
Teica, lai gatavoju sausiņus
Paužot neizpratni par sava vārda atrašanos VDK kartītēs, Gavars atceras gadījumu, kas viņa redzējumā ilustrē saistības ar VDK neiespējamību: “1988. gada 18. jūnijā bija LKP CK plēnums par kaut kādu ideoloģisko [jautājumu]. Plēnumu diktofonā ierakstīja [dzejnieks] Māris Čaklais. Pēc tam to nopublicēja, nezinu, kura avīze, bet arī ārzemēs tas tika kaut kā nopublicēts. Tagad tas ir internetā atrodams. Pēc tā plēnuma man pēc kādām pāris dienām zvanīja.
Neatceros, vai [Jānis] Peters vai kurš, un teica, lai es gatavoju sausiņus,"
saka Gavars.
Plēnuma laikā klātesošie asi izteikušies par televīziju. Alfrēds Rubiks draudējis ar tankiem no Ādažiem. Savukārt ģenerālprokurors Jānis Dzenītis sacījis, ka valsti reāli vadot Vulfsons, Gavars, Inkēns un Rubenis, un uzsvēris, ka jāpieņem mēri, lai tuvākajā laikā ierosinātu krimināllietas pret tiem, kas neievēro padomju likumus. “Kad es to izlasīju, skatos, Jēziņ, visi tajā čekas sarakstā! Ko tad viņš tādus vārdus teica? Jo mēs tak tie bijām”, neizpratnē atceras Gavars. “Es patiešām tā kā mazdrusciņ nobijos. Kāpēc mūs nearestēja, es nezinu. Droši vien, ka nobijās no tā, ka varētu sākties kaut kādas masu uzstāšanās. Bet mēs bijām tie galvenie ienaidnieki, jo valsti it kā vadīja nevis kompartija un viņi, bet tie četri no televīzijas, un visi četri ir komentētāji. Tā tas bija”, norāda Gavars.
Omonieši gājuši uz dzīvokli, bet nevienu nav satikuši
Par publikāciju
Šī publikācija tapusi LTV, LSM.lv un žurnāla "IR" kopīgi veidotā rakstu un interviju sērijā, kas aptver atmiņas par notikušo 30 gadus pēc latviešu tautas Atmodas 90. gados. Ar to palīdzību iecerēts sniegtu plašāku redzējumu par tā laika norisēm un palīdzēt labāk apjaust un izprast, kā tapušas mūsu valsts nesenākās vēstures lappuses.
Šo sēriju noslēdz dokumentālā filma "Atmodas labirintā" par čekas ietekmi uz nacionālās atmodas procesiem; filma LTV ēterā demonstrēta divās daļās - 30. janvārī plkst. 21.15 un 31. janvārī plkst. 21.15.
Filmas pirmo daļu iespējams noskatīties šeit.
Filmas otro daļu iespējams noskatīties šeit.
”Katrā ziņā, ja tas [omoniešiem] būtu izdevies, tad mēs te nerunātu.
Vai nu mūsu vispār nebūtu, vai nu, labākā gadījumā, Sibīrijā. Vai mēs tiktu atpakaļ, nezinu. Tādu gadījumu bija daudz, kur, godīgi sakot, bija ne visai omulīgi”, satraucošo laiku atceras Gavars.
Pilnu interviju ar Jāņa Gavara atmiņām par profesionālo darbību sarežģītajos vēsturiskajos apstākļos un bīstamās situācijās, pārdomas par saviem Atmodas laika līdzgaitniekiem u.c. lasiet šeit: https://ir.lv/2019/10/25/mes-klausijamies-visas-balsis/
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. #SIF_MAF2019
