Uzzinot par VDK aģenta kartīti, biju šokā un gribēju tiesāties. Intervija ar bijušo AP deputātu Gavaru

Viņam pārmeta padomju likumu neievērošanu, draudēja ar krimināllietām un tankiem, pašam nācās izvairīties no omoniešiem, bet galu galā izrādās, ka viņa vārds atrodams Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēkā. Par notikušo savās atmiņās un redzējumā dalās bijušais Latvijas PSR Augstākās Padomes (AP) deputāts, žurnālists, starptautisko notikumu komentētājs, bijušais Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “Panorāma” galvenais redaktors (1989-1991) Jānis Gavars.

Uzzinot par VDK aģenta kartīti, bijis šokēts

Augstākās Padomes deputāti čekas aģentu sarakstā

Sešpadsmit to Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, vārdi pēc Valsts drošības komitejas aģentu kartotēkas publiskošanas pērnā gada decembrī tika atrasti čekas aģentu sarakstā.

Vai VDK ietekmēja Latvijas ceļu uz neatkarību, vai un kā iespējamā saikne ar VDK ietekmēja šo cilvēku lēmumus Latvijai izšķirīgos brīžos, - to būs iespējams uzzināt no AP deputātu stāstiem, ko publicēsim turpmāk katru nedēļu.

Iepriekšējie stāsti:

Uzzinot par VDK aģenta kartīti, biju šokā un gribēju tiesāties. Intervija ar bijušo AP deputātu Gavaru

Ar VDK sadarbojos brīvprātīgi, konvoja pavadībā. Intervija ar bijušo AP deputātu Alekseju Grigorjevu

Kā viena pēcpusdiena var ietekmēt visu dzīvi. Juris Celmiņš stāsta par saistību ar VDK

 

To, ka par viņu VDK kartotēkā ir aģenta kartīte, Gavars uzzinājis 2000. gadā. “Pēkšņi man piezvanīja. Droši vien no Totalitārisma seku likvidēšanas centra. Viņi saka – par jums ir kartiņa. Prasu – kāda kartiņa? Ka jūs tur esat aģents. Es biju pilnīgā šokā. Bet tad viņi saka – ziniet, tur nekā nav. Es zinu, ka nav, tur arī nekas nevar būt, jo neesmu neko rakstījis, neko sūtījis, izņemot paskaidrojumus - tos gan esmu rakstījis diezgan daudz”, atceras Gavars.

Viņš stāsta, ka pēc šī fakta uzzināšanas bijis tik šokēts, ka vēlējies tiesāties: “Tad padomāju – tā būs lieka reklāma - būšu gandrīz vienīgais čekists. Un tā tas arī beidzās. Tagad, kad beidzot nopublicēja [VDK aģentu kartotēku], iegāju, apskatījos kartiņu, pabrīnījos.

Es tur esmu nosaukts par kaut kādu Juri. Varēja jau izdomāt kādu solīdāku kļičku. Otrkārt, esmu pieskaitīts pie kaut kādas Propagandas redakcijas. Savu mūžu neesmu strādājis Propagandas redakcijā,"

tā Gavars.

Stūra mājā Gavars bijis vienu reizi mūžā. Viņam no turienes piezvanīts un prasīts noteiktā laikā ierasties. Tālāk par priekšistabu gan neesot ticis. Tomēr šis apmeklējums viņam palicis spilgtā atmiņā. “Iznāca kāds, neatceros, apakšpulkvedis, diezgan augsta [ranga], bet krievs. Runāja krieviski, es teicu, ka esmu no televīzijas. Viņš sāka prašņāt, ko es daru. Saruna ilga 10 minūtes, varbūt mazāk”, notikušo atminas Gavars. Pēc tam sastaptais darbinieks ieminējies, ka drīzumā gaidāma kāda slavena cilvēka atbraukšana, un teicis, ka varbūt Gavars par viņu varētu uzņemt filmu. Gavars atbildējis, ka ir komentētājs, nevis filmu veidotājs. Ar to šī iepazīšanās beigusies.

Teica, lai gatavoju sausiņus

Paužot neizpratni par sava vārda atrašanos VDK kartītēs, Gavars atceras gadījumu, kas viņa redzējumā ilustrē saistības ar VDK neiespējamību: “1988. gada 18. jūnijā bija LKP CK plēnums par kaut kādu ideoloģisko [jautājumu]. Plēnumu diktofonā ierakstīja [dzejnieks] Māris Čaklais. Pēc tam to nopublicēja, nezinu, kura avīze, bet arī ārzemēs tas tika kaut kā nopublicēts. Tagad tas ir internetā atrodams. Pēc tā plēnuma man pēc kādām pāris dienām zvanīja.

Neatceros, vai [Jānis] Peters vai kurš, un teica, lai es gatavoju sausiņus,"

saka Gavars.

Plēnuma laikā klātesošie asi izteikušies par televīziju. Alfrēds Rubiks draudējis ar tankiem no Ādažiem. Savukārt ģenerālprokurors Jānis Dzenītis sacījis, ka valsti reāli vadot Vulfsons, Gavars, Inkēns un Rubenis, un uzsvēris, ka jāpieņem mēri, lai tuvākajā laikā ierosinātu krimināllietas pret tiem, kas neievēro padomju likumus. “Kad es to izlasīju, skatos, Jēziņ, visi tajā čekas sarakstā! Ko tad viņš tādus vārdus teica? Jo mēs tak tie bijām”, neizpratnē atceras Gavars. “Es patiešām tā kā mazdrusciņ nobijos. Kāpēc mūs nearestēja, es nezinu. Droši vien, ka nobijās no tā, ka varētu sākties kaut kādas masu uzstāšanās. Bet mēs bijām tie galvenie ienaidnieki, jo valsti it kā vadīja nevis kompartija un viņi, bet tie četri no televīzijas, un visi četri ir komentētāji. Tā tas bija”, norāda Gavars.

Omonieši gājuši uz dzīvokli, bet nevienu nav satikuši

Par publikāciju

Šī publikācija tapusi LTV, LSM.lv un žurnāla "IR" kopīgi veidotā rakstu un interviju sērijā, kas aptver atmiņas par notikušo 30 gadus pēc latviešu tautas Atmodas 90. gados. Ar to palīdzību iecerēts sniegtu plašāku redzējumu par tā laika norisēm un palīdzēt labāk apjaust un izprast, kā tapušas mūsu valsts nesenākās vēstures lappuses.

Šo sēriju noslēgs dokumentālā filma "Atmodas labirintā" par čekas ietekmi uz nacionālās atmodas procesiem; filma LTV ēterā tiks demonstrēta nākamā gada janvārī. 

Savukārt Augusta puča laikā OMON specvienības kaujinieki gājuši uz Gavara dzīvokli, bet toreiz nevienu tur nav satikuši. Savu ģimeni – sievu un bērnu - viņš jau iepriekšējā vakarā drošības labad aizsūtījis projām un pats devies uz Augstāko Padomi. Par omoniešu vizīti viņam pēc tam pastāstījis mājas kaimiņš no apakšējā stāva, ar kuru Gavars uzturējis draudzīgas attiecības.

”Katrā ziņā, ja tas [omoniešiem] būtu izdevies, tad mēs te nerunātu.

Vai nu mūsu vispār nebūtu, vai nu, labākā gadījumā, Sibīrijā. Vai mēs tiktu atpakaļ, nezinu. Tādu gadījumu bija daudz, kur, godīgi sakot, bija ne visai omulīgi”, satraucošo laiku atceras Gavars.

Pilnu interviju ar Jāņa Gavara atmiņām par profesionālo darbību sarežģītajos vēsturiskajos apstākļos un bīstamās situācijās, pārdomas par saviem Atmodas laika līdzgaitniekiem u.c. lasiet šeit: https://ir.lv/2019/10/25/mes-klausijamies-visas-balsis/

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija.  #SIF_MAF2019

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti