”Mīļie draugi, aicinu jūs uz sarunu” – ar šādu frāzi mēdz sākties rakstnieka, filozofa un parapsiholoģijas pētnieka Konstantīna Raudives (1909-1974) “mirušo balsu” ieraksti.
Autora ziņas
Islandes vikingu virsaiša Egila Skallagrimsona sāgas fragments par viņa gaitām Kurzemē, kā arī arheoloģiskie izrakumi iedvesmoja mūsdienu vīrus Bandavā, netālu no Aizputes, rekonstruēt tūkstoš gadus senu kuršu dzīvojamo sētu. Senos priekšmetus un to pielietojumu mēģina atdarināt, vadoties pēc vēstures avotiem, raidījumam “Te!” stāstīja viens no projekta “Bandava” realizētājiem Juris Ņečajevs.
Pilsētskicētāji jeb Urban Sketchers (angļu val.) ir vispasaules kustība un viena no demokrātiskajām zīmēšanas komūnām. Jau piecus gadus šāda kustība ir arī Latvijā. To izveidojušas Daina Domašūte, Maša Zurikova un Agnese Aljēna. Pilsētskicētājas raidījumam “Te” atzīst, ka šī ir lieliska terapija pret perfekcionismu.
Savulaik tos, kuri atteicās no ērtas pilsētas dzīves par labu lauku mieram, uzskatīja par nedaudz jocīgiem. Tad tā kļuva teju par sava veida stila lietu. Taču pēc pēdējo gadu notikumiem pārcelšanās tuvāk dabai, lēnāka un savrupāka dzīvošana daļai cilvēku ir kļuvusi par sava veida nepieciešamību. To apliecina raidījuma “TE!” sastaptā uzņēmuma “Jumis Lauku viensētas” komanda, kas lauku mājām palīdz atrast īstos saimniekus un tādējādi turpināt dzīvi. Arī Smiltenes pusē dzīvojošais Aigars Lauzis, kurš pirms nonākšanas Zeltiņu ciemā četrus gadus ceļoja pa pasauli, atzina, ka laukos radis piepildījumu.
Baltijas augstākajā bākā Miķeļbākā jeb Miķeļtornī mūsdienās viss ir tik automatizēts, ka vairs nav nepieciešams cilvēks, kas to apkalpo. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ tā ir slēgta un nav no iekšienes apskatāma kā tūrisma objekts. Līdz šim tur nebija izdevies iekļūt arī raidījuma “TE!” komandai, taču šovasar tas mainījās.
Par galveno brīvības simbolu mūsu valstī tiek uzskatīts latviešu tautai tik nozīmīgais Brīvības piemineklis. Ne velti dažu gadu laikā iedzīvotāji tā uzbūvei saziedoja aptuveni trīs miljonus latu. Brīvības statujai pašā augšā redzam trīs zvaigznes, kas simbolizē trīs novadus – Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Latvijas raidījuma “TE!” vadītājas Dace Salnāja un Marta Selecka devās meklēt šīs trīs zvaigznes jeb apciemoja nozīmīgākos mūsu brīvības pieminekļus ne tikai Rīgā, bet arī Rēzeknē, Kuldīgā un Cēsīs.
Dronus var ne tikai lidināt prieka pēc, ar tiem filmēt vai uzņemt selfijus, bet tos var arī izmantot armijas vajadzībām, ar tiem dzēst ugunsgrēkus, meklēt pazudušos, apsekot lielas teritorijas un augstus objektus, ātri un bez sauszemes transporta plūsmas nogādāt lietas no punkta A uz punktu B, – to visu dronu pilotu skolā Baložos uzzināja Latvijas raidījuma “TE!” vadītāji Māra Sleja un Rihards Sniegs. Sarunā viņiem pievienojās tehnoloģiju eksperts, uzņēmuma “Latvijas Mobilais telefons” viceprezidents Ingmārs Pūķis.
Izcilā režisora Eduarda Smiļģa tēvs Jānis Smiļģis 19. gadsimta beigās iegādājās zemesgabalu toreizējā Dorofejevkā – tagad Eduarda Smiļga ielā. Viņa dēls tur 1922. gadā nopirka jau uzbūvētu māju un gadu gaitā to pārveidoja par grandiozo Pārdaugavas māju, kurā mūsdienās iekārtots Latvijas skatuves mākslai veltīts Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs. Ja savulaik par muzeja nepieciešamību nebūtu iestājusies izcilā aktrise Lidija Freimane, šajā ēkā, visticamāk, ierīkotu grāmatvedību PSRS uzņēmumam “Zapriba”, kas piegādāja delikateses padomju elitei. Kā Freimanei namu izdevās nosargāt, Latvijas raidījuma “TE!” vadītājai Martai Seleckai stāsta aktrises meita Kristīne Pasternaka un muzeja vadītājs Jānis Siliņš.
Līdz ar dienesta dzīvokļu uzbūvēšanu Līgatnes papīrfabrikas ciematā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kaimiņu attiecības Latvijas teritorijā tika paceltas pavisam jaunā līmenī – nopietnā un tam laikam ļoti modernā. Kā bija iespējams sadzīvot nelielajās rindu mājās un kā šāda sociālā vide Līgatnē mainīja cilvēka paradumus, pētīja raidījuma “TE!” vadītāja Dace Salnāja. Ieraudzīt Līgatni no pagātnes skatpunkta palīdzēja Lāsma Sandere – kādreizēja līgatniete, kas uzaugusi strādnieku ciematā.
Kad griežamo ripu telefonu ēra jau bija galā, bet internets un mobilie telefoni vēl nebija ieradušies, īsu brīdi daļa cilvēku lietoju peidžerus un pastāvēja profesija, kuras pārstāves dēvēja par peidžermeitenēm. Latvijas raidījuma “TE!” vadītāja Dace Salnāja devās uz Cēsīm, lai satiktu vienas no pirmajām peidžermeitenēm – Elīnu Biti, Ilzi Gravu un Ingrīdu Skrastiņu-Ragaušu – un atklātu šīs īslaicīgās profesijas noslēpumus. Profesijas, kas bija nepieciešama aptuveni sešus gadus.
Lauru Arnicāni var dēvēt par minimālisma pionieri Latvijā – pirms dažiem gadiem savā blogā “Seek the simple” viņa sāka stāstīt par “zero waste” jeb bezatkritumu dzīvesstilu, aicinot patērēt mazāk, apdomīgāk un kvalitatīvāk. Līdz ar “zero waste” kustību attīstījusies arī ideja par tā saukto kapsulas garderobi, kas palīdz taupīt resursus: gan laiku, gan naudu un enerģiju. Kas ir kapsula un kā tādu ieviest savā skapī, Lauru aicināja pastāstīt raidījuma “TE!” vadītāja Māra Sleja.
Pašā Rīgas centrā, kņadas viducī blakus trolejbusa pieturai, pirmskara renovētā namā atrodas, iespējams, mazākais dzīvoklis Rīgā. 14 kvadrātmetru (m2) lielajā jeb drīzāk – mazajā – dzīvoklī padomāts ir par visu. Latvijas raidījuma “TE!” vadītāja Māra Sleja devās ciemos lūkot, kāda ir sadzīve neparastajā mikrodzīvoklī.
Nelaiķa mūža mājas kapsētā var būt tikpat svarīgs statusa simbols, kāds dzīvajiem ir nekustamais īpašums. Gluži kā mēdz mēroties ar mājas izmēru un atrašanās vietu, līdzīgi sacensties var ar atdusas vietām kapos. Ar aizraujošu ceļojumu pa Raiņa kapiem kopā ar vēsturnieci un profesori Dr. hist. Vitu Zelči Latvijas raidījuma “TE!” vadītāja Dace Salnāja atklāj jauno raidījuma sezonu. Kapu tūres laikā vēsturniece skaidro, ko tur sastaptās zīmes stāsta par cilvēku, varas un laikmeta attiecībām. Profesore lasa kapus kā grāmatu par pagātni un atklāj daudzos mītus, stāstus un arī tenkas, kas saistās ar šiem leģendārajiem kapiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
