Palīgs karavīriem, ugunsdzēsējiem un glābējiem
Daudzu mītu un aizspriedumu apvītā ierīce var būt ļoti noderīga, ja to izmanto pēc noteikumiem un ievērojot visus drošības standartus. Šī ierīce palīdz iegūt vērtīgu informāciju no augšas. Klasisks piemērs pasaulē, kas ir realizēts arī Latvijā, ir pazudušo meklēšana ar droniem. Ja kāds sēņotājs, mežā pēc sēnēm dodoties arvien dziļāk un dziļāk, pazūd, viņu var glābt drons ar tam piestiprinātu termokameru, kas “redz” jeb reaģē uz cilvēka siltumu. Drons negarantē simtprocentīgu un tūlītēju cilvēka atrašanu, jo ir daudzi tehnoloģiski un apkārtējās vides ierobežojumi, lai to izdarītu. Tomēr drons var būtiski atvieglot meklēšanas procesu un palīdzēt izglābt šo pazudušo cilvēku ātrāk.
Droni var arī būt ļoti vērtīgs palīgs ugunsdzēsējiem. Piemēram, ja deg kūdras purvs, kas parasti gruzd dziļi zem zemes, ugunsdzēsējiem var būt grūtības šajā lielajā degšanas platībā noteikt galveno “gruzdēšanas” epicentru. Paceļot dronu ar termokameru, var noteikt, kurš ir karstākais punkts zem zemes un tad sakoncentrēt visus dzēšanas spēkus tieši uz šo punktu. Galvenais – to var izdarīt pietiekami ātrā laikā.
Laiks un efektivitāte ir tas, ko var iegūt no šī mazā, lidojošā Karlsona.
Tehnoloģiju eksperts Pūķis stāsta, ka no dronu attīstības sākotnēji visvairāk ieguva armijas un karavīri, piemēram, viņi varēja ātrāk ieraudzīt ienaidniekus mežā. Šobrīd lieli ieguvēji no droniem ir lielās organizācijas, kurām ir plašas, grūti aptveramas teritorijas, piemēram, ostas, meži, dzelzceļi. Arī uzņēmumam “Latvijas Valsts meži” jau ir simtiem dronu, ko izmanto ikdienas darbā. Diezgan ātri un efektīvi ar tiem var apsekot lielas mežu platības un nokļūt vietās, kurās ar kājām tikt ir sarežģīt vai pat neiespējami. Dronus ļoti labi var izmantot arī augstu torņu, augstsprieguma līniju un citu augstu objektu apsaimniekošanā. Ar droniem var veikt to apsekošanu, novērošanu un rūpēties par to drošību.
Fantāzija par dirižabli un droniem
Pasaulē daudz tiek pētīta arī lietu pārvadāšana ar droniem. Piemēram, Šveicē jau šobrīd starp slimnīcām ar droniem tiek pārvadātas dažādas medicīniskas lietas. Droni palīdz veikt ātras piegādes neatkarīgi no sauszemes transporta plūsmas. Taču pārvadāšana noteikti vēl ir attīstības līmenī un tā varētu kļūt pilnvērtīga tālākā nākotnē.
Tehnoloģiju eksperts Pūķis atgādina par amerikāņu uzņēmuma “Amazon” seno fantāziju, ka savas piegādes varētu veikt ar dronu. Uzņēmums pat ir patentējis koncepciju, kas paredz virs pilsētas lidināt milzīgu dirižabli, kuram ir piekārta noliktava. No tās automātiski nolaižas droniņi, piegādā paciņas un atgriežas lidojošajā noliktavā.
Šai idejai ir vairāki izaicinājumi, īpaši saistībā ar drošību. “Mēs savulaik veicām pētījumu, vai Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā analīzes uz laboratoriju varētu nogādāt ar dronu. Tehniski to izdarīt var, bet pamatproblēma ir nosēsties, jo GPS var nokļūdīties un nosēdināt dronu daudzus metrus no galamērķa. Novērošana ar droniem ir tas, kas tiek īstenots šodien, lietu pārvadāšana ir tas, kas būs nākotnē,” papildina Pūķis.
Drīkst lidināt, kamēr redz
Pastāv ļoti daudz ierobežojumu un noteikumu dronu izmantošanai, kas ir labi no drošības viedokļa. Civilajā aviācijā drīkst vadīt dronu tiktāl, kamēr to var redzēt. Pasaulē milzīgu darbu veic piloti, dronu ražotāji un citi iesaistītie, lai nākotnē būtu iespējams, piemēram, pacelt dronu Baložos un aizvadīt to uz Rīgas centru. Tehniski tas ir iespējams, bet problēma ir sakoordinēt to ar citiem, netraucējot lidmašīnām, nesaskrienoties ar citu dronu, putniem u.tml.
Izaicinājums ir izveidot sistēmu, kas to ļauj darīt. Šobrīd Eiropā un lielākajā daļā pasaules tas vēl ir aizliegts. Latvijā un arī pasaulē, lai vadītu dronu ārpus sava skata punkta, ir jāiet cauri milzīgam birokrātiskam, saskaņošanas procesam. Pirmkārt lidojums ar dronu ir jāpiesaka aviācijas operatoriem gluži tāpat, kā to dara ar lidmašīnu.
Izveidot sistēmu, kurā droni un citi aviācijas dalībnieki var savā starpā sazināties un dronu pārvietošanās būtu pārskatāma, ir šīs nozares šodienas un nākotnes izaicinājums. Ingmārs Pūķis uzsver, ka dronus nevajag aizliegt, jo tas kavētu progresu, bet būtiski ir izveidot stingrus noteikumus dronu satiksmes organizēšanai.
Arī mēs pacelsimies dronos, pārliecināts ir tehnoloģiju eksperts. Pasaulē jau vairāki jaunuzņēmumi ar simtiem miljonu finansējumu pēta un prototipē cilvēku pārvadāšanu dronos. Iecerēti ir ļoti lieli droni ar četriem propelleriem, kuru kabīnē var iesēsties cilvēks un kas darbojas kā gaisa taksometri – gluži kā multiplikācijas filmā “Džetsoni”. Tā nav tāla, bet diezgan paredzama nākotne, uzskata Pūķis. Tikmēr dronu pilots un instruktors ir jau šodienas profesija.