Raidījuma “TE!” vadītājas Martas Seleckas gids Miķeļbākā bija Haralds Apogs – ilggadējs leģendārā raidījuma “Labvakar” operators, kurš 1998. gadā pēkšņi mainīja savu dzīvi, jo viņu uzaicināja pievienoties tolaik jaundibinātajai Rīgas ostas pārvaldes komandai.
Baltijas augstākā bāka savu nozīmi ir saglabājusi arī mūsdienu digitālajā pasaulē, uzsvēra Apogs: “Tā bijusi pietiekoši interesanta un svarīga Latvijas kuģotājiem visos laikos un ir arī tagad, neskatoties uz to, ka viss ir moderns un digitāls. Šī ir tuvākā un redzamākā bāka Irbes jūras šaurumam. Visi kuģi, kas nāk iekšā pa šauruma vārtiem virzienā uz Rīgu, vispirms sastopas ar Miķeļbāku.”
Miķeļbāka ir būvēta 1884. gadā. Tās liktenis ir bijis patiesi raibs un zināmā mērā dramatisks, uzsvēra Apogs. Pārdzīvojusi vairākus karus, vairākkārt tikusi noārdīta, līdz beidzot 1957. gadā Miķeļbāka atjaunota esošajā izskatā.
Miķeļbākas oriģinālā gaismas lēca tika demontēta Pirmā pasaules kara laikā. Cariskās Krievijas karaspēks atkāpās no šīs teritorijas un bākas ekipējumu, ieskaitot spēkstaciju un visas iekārtas, evakuēja uz Tallinu, kur tas viss pazuda bez pēdām. Karu starplaikā, ap 20. gadiem, Latvijas valdība rekonstruē visas esošās bākas un uzstāda acetilēna gaismas ierīces, bet vēl ne elektriskās strāvas lampas. Arī tās kara laikā ir pagaisušas. Tikai pēc kara sākas nopietns bāku atjaunošanas darbs.
Šobrīd Miķeļbākas lampa ir moderna. Gaismas kūļa devēja lampa sastāv no vairākām mazām lampiņām, kas imitē kuģa borta lampas, stāstīja Apogs. Mazajās lampiņās atrodas LED gaismas, kas arī nodrošina bākas gaismas spilgtumu.
Bāku augstums ir saistīts ar horizontu – to, cik tālu kuģis ir jūrā.
Miķeļbākas augstums saistīts ar Irbes šaurumu, lai jūras braucēji nekļūdīgi redzētu, kur atrodas.
Irbes jūras šauruma nelielā rajonā ir sēkļu kopums, kas rada sarežģītus kuģošanas apstākļus. Tur jūra viļņojas savādāk, vējš iet uz riņķi, ūdens straumes veido virpuļus un rada nemierīgus apstākļus kuģiem, kuri var tikt aizvilkti prom no maršruta. Šaurums ir 29 km plats, un tam ir ierobežots dziļums. Maksimālais kuģa iegrimes dziļums drīkst būt 17 metri. Tie arī ir iemesli, kādēļ Irbes jūras šaurums Latvijai nekad neļaus būt kā Honkongai ar lielu kravas kuģu ienākšanu ostās, skaidroja Apogs.
