Muzeju nakts, iespējams, godam vai pusgodam aizvadīta. Nu, pienācis laiks ieskrieties pirms lielo un vērienīgo festivālu vasaras maratona. Ja ticam laika prognozēm, tad šī nedēļas nogale ir ideāli piemērota ieskrējienam. Ja neticam, tad, iespējams, plašais izklaižu piedāvājums liks aut krosenes kājās.
… bet pāri visam hokejs un Latvijas izlases veiksmes un neveiksmes pasaules čempionātā Prāgā. 8.maijā Aleksandra Beļavska trenētā izlase plkst. 21.15 tiksies ar Vācijas valstsvienību, bet 9.maijā plkst. 17.15 – ar Austriju. Tajā pašā laikā ir daudz izklaides iespēju, nepavadot laiku pie ekrāna stresā par hokeju.
Kā zināms, daudzkārt sevi apliecinājusī Raiņa atziņa „Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” ir izvēlēta par Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada programmas nosaukumu, taču šoreiz runa nebūs par abiem dižajiem jubilāriem un pasākumiem, kas saistīti ar šo programmu, bet gan par lielām un mazām ambīcijām un izklaidēšanos.
Kamēr tradicionālais Teātra dienas uzvedums Nacionālajā teātrī, kuram šoreiz dots nosaukums „Ž-ž-Žurka klāt!”, visas trīs dienas ir tradicionāli izpārdots, tikmēr ir vesela rinda pasākumu, kuros var gūt gandarījumu bez maksas vai par nelielu samaksu. Nu, piemēram, pūtēju orķestru konkursus Vidzemes koncertzālē „Cēsis” veselas divas dienas, 28. līdz 29. martā, var apmeklēt bez maksas. Tā ir lieliska iespēja noklausīties veselu 40 Latvijas un ārvalstu pūtēju orķestru sniegumu…
Iespējams, lielu daļu izklaides plānu šajās brīvdienās koriģēs laika prognozes, kurās draudīgi brīdināts: “Brīvdienās laiks Latvijā kļūs aukstāks, gaidāms gan sals, gan brīžiem neliels sniegs”. Tomēr izklaides pūķim ir trejdeviņas galvas – trejas nocērt, vēl desmit klāt, turklāt kādas! Cirtiendrošas…Lai no kuras puses pūķim pieietu, tomēr izskatās, ka izklaides notikumu smaguma centrs šonedēļ ir Saules aptumsuma dienā, piektdien, 20. martā, kad “pa lielam” Latvijas debesis klāšot mākoņi un Saules kā nopūstas sveces gribētājiem būs jāmeklē debesu gabaliņš tur, starp Preiļiem un Krāslavu…
Ja, klausoties vai lasot laika ziņas, tā vien šķiet, ka pavasaris klāt un nav vairs ko par ziemu domāt, tad vismaz pasākumu rīkotājiem Siguldā un Madonā tā nešķiet, jo taču pienācīgi jāatvadās no ziemas, no kuras gan, jāsaka, bija tikvien kā pusziema.
Laika apstākļiem iezīmējot nenovēršamu pavērsienu uz pavasara pusi, nevilšus prātu pārņem neizprotams juceklis. It kā gaisā vēl nevēdī tā īpašā, nemieru radošā dvesma, kas atpazīstama tūlīt. It kā apģērbu kārtas nav mazinājušās, jo tad tak acis nevarētu atraut ne plēstas no estētiskā baudījuma grēkā grimšanas pirmreizības prieka. Bet pagaidām tas izpaliek. Tāpēc galvenais iemesls meklējams citur. Iespējams, tas neparastās aktivizēšanās dēļ, ko izraisījusi daudz apspriestā filma „Greja 50 nokrāsas”.
Dziļš, personisks vēstījums un kinematogrāfiski aizraujošs farss – šādus kontrastus piektdienas vakarā piedāvā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) koncertprogramma “Kinomūzikas vakars ar vecmāmiņu”. Ja palūkojamies apkārt, tad dziļi personisku vēstījumu un aizraujošu farsu netrūkst, taču ne vienmēr tas izbaudāms kopā ar vecmāmiņu...
Iedvesma ir pozitīvas enerģijas lādiņš, ko katrs mēs gūstam citādi. Vienam vajag uzmundrinājumu, uzslavu vai komplimentu, citam - katarsi vai vienkārši estētiski baudāmu mākslas notikumu, bet citam pietiek pastrādāt pašam ar sevi, proti, izraisīt iekšēju sajūtu ar vai bez ārējiem kairinātājiem. Šo pēdējo ir mazākums, jo, kā liecina SKDS aptauja, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs alkst dzirdēt komplimentus un uzslavas vairāk. Tātad 2/3 vajag ārēju lādiņu. Dosim to?
„Dramaturgu teātris” mani ieinteresēja, kad uzdūros informācijai par 12. aktiermeistarības studiju, kurā tobrīd bija pieteicies 71 cilvēks. Skaitlis šķita fantastisks, gan salīdzinot ar vidēji 30 dalībniekiem pārējās „Dramaturgu teātra” aktieru studijās, gan ņemot vērā teātra „kluso” (bez plašas reklamēšanās) līdzāspastāvēšanu nu jau gandrīz astoņu gadu garumā. Kā tā?! Teātris ir tik populārs, piesaistot interesentus skatuves mākslas prasmju apgūšanai, bet es pat nezinu, kur tas atrodas?!
Lai arī gada pirmās pilnās nedēļas nogalē paredzēta tikai viena brīvdiena, jo sestdien atstrādājams 2.janvāris, kurš pavisam labi savilka kopā neticami garo atpūtu gadu mijā, izklaides industrija pamazām atkal uzņem apgriezienus. Šur un tur vēl turpinās korporatīvie baļļuki, šur un tur no trakā Jaungada skrējiena izklaižu rīkotāji atvelk elpu, bet šur un tur plānošanā robu iecirtusi pietāte pret valstiski nozīmīgās prezidentūras atklāšanu. No tā visa ieguvēji šoreiz ir teātri. Kā liecina biļešu izplatītāju informācija, reti kura izrāde šīs nedēļas nogalē palikusi neizpārdota.
Pirms dažām dienām, braucot liftā, ar klusu skaudību klausījos iedvesmojošā kolēģes stāstā, cik Alūksnes pusē viss balts un patiesi ziemas skaists. Domājams, visur tur, kur nav balts, izlasot pirmo teikumu, pārņem līdzīga klusa ilgošanās pēc baltuma, kas palīdz justies gaišāk un apgarotāk. Justies kaut kā liela un brīnišķīga sākumā... Pagaidām gan šīs sajūtas jāmeklē citur. Un ir kur!
Klāt pirmā Adventa svētdiena, kas šogad iekritusi Andrejdienā. Kristīgā pasaule klusās lūgsnās un pārdomās sāk gatavošanos Kristus piedzimšanas svētkiem un atzīmē arī svētā apustuļa Andreja svētkus. Savukārt tautas tradīcijās Andrejdiena tiek uzskatīta par piemērotu laiku precību zīlēšanai, reizēm pat ar pieburšanas elementiem. Klāt arī raibu raibais pasākumu ņudzeklis, kas saistīts ar Ziemassvētku tuvošanos – egļu iedegšana, tirdziņi un vesela virkne citu notikumu, tomēr jāatzīmē – galvenais, lai šo norišu pozitīvais starojums pietiktu visiem, jo laika prognozes ticējums "Kāda Andrejdiena, tāda visa ziema" viegli pārnesams uz citām jomām...
Tā kā Latvijas Republikas proklamēšanas 96. gadadiena sagādājusi mums četras brīvdienas, pasākumu rīkotāji naski izķēruši teju visus aktīvos skatuves māksliniekus no A līdz Z, lai nodarbinātu viņus svētku sarīkojumos gan attālos lauku kultūras namos, gan uz lielajām koncertu skatuvēm. Sanāk pilns dzimtenes mākslinieku alfabēts, ko papildina svešzemju viesi.
Kaut kur dzirdēts, ka drosmīgajiem pieder pasaule. Nemīlīgākajam rudens posmam tuvojoties, varētu teikt, ka drosmīga skatīšanās uz pasauli, kāda tā ir, un spēja atrast gaišo, jau vien ir panākums. Tāpat drosme ir mesties pasākumu rīkošanā, lai sagādātu gaišus mirkļus līdzcilvēkiem. Par laimi, šādu cilvēku mums ir daudz. Paldies viņiem arī tad, ja viņi nepārkāpj robežas un nedižojas ar drosmi!
Jau jaunnedēļ, 23.septembrī, plkst. 05.29, iestāsies astronomiskais rudens. Tātad – klāt Rudens saulstāvju un ražas svētku laiks. Dažviet tos svin šajā nedēļas nogalē, citviet pēc nedēļas. Tāpat ir gan ar jauniestudējumu ražu teātros, gan ar vasarā ievāktās mūzikas ražas atrādīšanu klausītājiem dažādos formātos, gan ar literāriem produktiem un citiem kultūrpatēriņa objektiem.
Trīs vērienīgi notikumi Rīgā. Katram no tiem plaša programma. Pasākumi pārklājas, rindojoties katram pa savam. Kā lai iegūst skaidrību, vai, piemēram, apmeklējot "Baltās nakts" notikumu, nenonāksi Dzejas dienās vai festivālā „Survival Kit”? Nav jau slikti, protams. Pārsteiguma moments, tā sacīt. Bet varbūt labāk aizmukt kaut vai sēnēs, jo arī gana laba izklaide, turklāt veselīga?
Astotais „Positivus” festivāls. Astotā Pasaules koru olimpiāde. Astotais mākslas festivāls "Cēsis 2014"... Tradicionālajā Ķīnas numeroloģijā skaitli astoņi saista ar materiālo izaugsmi. Ja skaitļu tulki astotajiem pasākumiem materiālo izaugsmi jau teju senos papirusos nogarantējuši, lsm.lv šo pazīmi nav ņēmis par primāro, veidojot topu. Ir arī citi skaitļi un citi izklaides notikumi, jo vasarā to klāsts, saprotams, ir... izklaidēties tīkotāju materiālo izaugsmi neveicinošs.
Gaviļu centrs šajās brīvdienās neapšaubāmi pārvietosies uz Daugavpili tāpat kā 5000 gavilējošu studentu. Līdz ar gaviļniekiem uz Daugavpili noteikti dosies vēl vismaz divtik priecāties gribētāju, taču daļa gavilēt dosies uz Rīgu, Liepāju vai Umurgu, jo arī tur gavilēm un priekam visai pamatots iemesls.
Ar ko gan cilvēks ir pievilināms pirmsjāņu nedēļas nogalē, ja ne ar specifiskām lietām. Tāds apsolījums liek saausīties pat skeptiķiem, kuri viszinīgi vēlēsies kārtējo reizi konstatēt sabiedrisko attiecību speciālistu sazvērestību, mēģinot iesmērēt viņiem mārketinga triku. Diemžēl jāsarūgtina spicauši visziņi, jo šoreiz konspirācijas nav. Viss kā uz delnas!
Lai gan laikapstākļi, pakacinot ar karstumu un strauji to nocērtot, atgriezuši cilvēkus pie siltākiem apģērbiem un nīgrāka noskaņojuma, klāt maija beigas un nākamais no šī gada visnozīmīgākajiem un gaidītākajiem notikumiem valsts dzīvē – Vidzemes koncertzāles „Cēsis” atklāšana. Lai arī šis notikums ir nosmēlis krietni daudz zvaigžņu, pamatoti bravurīgi piesavinoties sabiedrības uzmanību, izklaides dzīve citviet nebūt nav piebremzējusi. Vismaz tā šķiet no malas, taču ej nu izšķir, ja ātrums, piemēram, no 120 samazinājies uz 110 km/h ...
Līdz ar Muzeju nakti, klāt arī ikgadējā lielā tautas staigāšana no muzeja uz muzeju, no vienas drūzmas uz nākamo, no vienas garās rindas pie ieejas līdz nākamajai. Tas viss neizbēgami ir saistīts ar savstarpējās komunikācijas aspektiem, kurus šoreiz izvirzām apskata centrā, taču iemesls nav tikai Muzeju nakts. Iemeslu ir daudz, pateicoties tam, ka izklaides dzīves plānotāji sarūpējuši veselu buķeti krāšņu notikumu. Cerams, ka iziesiet no tiem iedzintarojušies!
Klāt garās Lieldienu brīvdienas, kuras, kā ik gadu, piesātina garīgi un tradīcijās sakņoti rituāli. Lielum lielam vairumam jau dienas kārtība brīvdienās skaidra, jo to noteikusi līdzdalība pasākumos vai gadiem koptas ģimenes tradīcijas, taču, iespējams, būs gana daudz arī tādu, kuru neziņu kliedēt palīdzēs lsm.lv ieskats.
„Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!” – tā skaitīsim svētdienas rītā, maigi ieperot savas atvasītes, bet varbūt atvasītes iepērs mūs, ja būsim pēc sestdienas vakara izklaides gaitām svētdienas rītā aizgulējušies. Iemesls, lai aizgulētos, protams, kā vienmēr atradīsies. Un pērienam, protams, arī iemesls būs.
Lai arī vēriena un masveidīguma ziņā centrālais notikums šajā nedēļas nogalē ir izglītojoši izklaidējošs, saistīts ar amatniecību un tautas mākslu, izklaides dzīves jūrā ar to konkurē daudzi lielāki un mazāki notikumi, sabangojot putās citkārt mierīgo ūdens virsu. Vispirms nopietni konkurenti šonedēļ burzās Ķīpsalā un „Riga Fashion Week” pasākumos, tad vēl arī noslēdzas daži festivāli, daži mākslinieki beidz, bet citi turpina koncertturneju, tiek svinētas dažas jubilejas…
Iestājies pavasaris, ko iezīmē saulstāvji jeb Lielā diena, kad diena un nakts kļuvusi viena garuma, gaisma uzveic tumsu, diena kļuvusi garāka jeb lielāka par nakti. Šogad tas notika 20.martā, bet saskaņā ar tautas tradīcijām šo notikumu var svinēt veselas trīs dienas. Svinēsim, izvēloties dažādus satricinājumus, jo tie piedien svinībām, bet neaizmirsīsim arī par solidaritātes paušanu ukraiņiem.