1. Bruņotais vīrs. Mesa mieram
Komponista Karla Dženkinsa pasaulslavenais skaņdarbs "Mesa mieram" pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvos 8.maija vakarā Rīgas Svētā Jāņa baznīcā. To atskaņos Valsts akadēmiskais koris "Latvija", profesionālais pūtēju orķestris "Rīga", kā arī diriģents Mārtiņš Ozoliņš, solisti Ieva Parša un Ivars Cinkuss.
"Mūzika ir uzkrītoši demokrātiska, pūtēju orķestra skanējums piešķir vēl lielāku spēku un enerģiju. Šodienas kontekstā šis darbs ir divtik aktuāls, īpaši jau mūsu reģionā: līdzīgas lietas, līdzīgas emocijas, ar kurām, ceru, mums nekad pašiem personīgi nenāksies saskarties," Latvijas Radio 3 raidījumā „Pa ceļam ar Klasiku” pārdomās dalās diriģents Mārtiņš Ozoliņš.
Dženkinsa "Mesa mieram" jeb precīzā tulkojumā no angļu valodas "Bruņotais vīrs. Mesa mieram" ir Kosovas kara upuriem veltīts lielformas darbs, kas sacerēts 1999. gadā un pirmatskaņots Londonas Karaliskajā Alberta zālē 2000. gada 25. aprīlī.
Mesai ir 13 daļas (The Armed Man, The Call to Prayers (Adhaan), Kyrie, Save Me from Bloody Men, Sanctus, Hymn Before Action, Charge!, Angry Flames, Torches, Agnus Dei, Now the Guns Have Stopped, Benedictus, Better Is Peace). Daži to dēvē pat par „pasaules mūzikas” darbu, tādējādi izskaidrojot tās popularitāti, - tajā kombinējas Rietumu pasaules mesas tradīcijas, balādes un tautas melodijas, seni reliģiskie teksti un pat musulmaņu lūgšana.
2. Aborigēns Frenks un ukrainis Ļubomirs
Patverties tiem, kas bēg no meinstrīma, nedēļas beigās iespējams vairākos koncertos, starp kuriem īpaši izceļami divi - austrāļu aborigēnu izcelsmes mūziķa Frenka Jammas koncerts 8. maijā Vidzemes koncertzālē „Cēsis” un ukraiņu izcelsmes pianista Ļubomira Meļņika koncerts Durbes luterāņu baznīcā 9. maijā.
Frenks Jamma ir Pitjantjatjaras aborigēns no Austrālijas centrālā tuksneša un runā piecās valodās. Latvija viņam ir tālākais punkts uz ziemeļiem, kur viņš līdz šim bijis. Jamma ir neparasts dziesmu autors un ārkārtīgi talantīgs ģitārists, kā arī apbrīnojamas balss īpašnieks, kura ir samtaina, dziļa un skanīga. Tajā pašā laikā Jamma atklāti un godīgi stāsta par alkohola lietošanu un kultūras degradāciju. Frenkam Jammam ir spēja apvienot kultūras un mūzikas robežas, pastāvīgi nosakot jaunus standartus caur savu mūziku.
Savukārt Ļubomirs Meļņiks ir mākslinieks, kurš allaž meklējis jaunus virzienus laikmetīgajā mūzikā. Akadēmiski skolojies un pagājušā gadsimta 70. gadu minimālistu kustības iedvesmots, ukraiņu pianists ir radījis pats savu klaviermūzikas valodu. Tā savu nosaukumu – “nepārtrauktā mūzika” – ieguvusi, pateicoties muzicēšanas manierei, kas neļauj skaņas plūdumam aprauties vai pārtrūkt.
3. Roks par brīvību un Ēriku Ķiģeli
Pirms 20 gadiem Skrundas estrādē notika koncerts „Roks pret militārismu”. Atjaunojot Skrundas rokfestivālu tradīciju, 9.maijā plkst. 16 Skrundas pilskalna estrādē Skrundas svētku ietvaros notiks rokkoncerts „Roks par brīvību”.
Tikmēr mūzikas namā „Daile” 9. maijā plkst. 19 notiks Ērika Ķiģeļa 60.jubilejai veltīts koncerts.
Talantīgajam mūziķim un komponistam, “Līvu” zelta laika idejiskajam līderim Ērikam Ķiģelim 11.maijā paliktu sešdesmit gadi, taču liktenis lēma, ka nu jau 30 gadu viņa nav starp mums. Melodijas, kuras savā neilgajā mūžā radīja Ķiģelis, arvien nebeidz skanēt. “Zīlīte”, “Svētelis”, “Laika dziesmiņa”, “Saldus saule” un citas Ķiģeļa dziesmas ir pārdzīvojušas dažādus laikus un izskanējušas daudz dažādās versijās.
Koncertā piedalīsies Igo, Vilnis Krieviņš, Guntars Mucenieks, Modris Šterns, bet ģitāru spēlēs Ērika dēls Fēlikss Ķiģelis. Tāpat arī koncertā ar veltījumu uzstāsies Ērika draugi – leģendārie ģitāristi Harijs Zariņš un Armands Alksnis, grupu “Dālderi” un “Dakota” līderis Edvīns Zariņš, “Credo” līderis Guntis Veits, “Līvu” elpas turpinātājs, grupas “Dūmi” solists Jānis Buķelis un citi. Koncerts būs unikāls, jo Ķiģeļa “Līvi”, kādus tos pazīstam no ierakstiem, nav kopā muzicējuši vairāk nekā 30 gadus.
4. Spānijas diena, operetes pavasaris un 45 gadus vecā „Dzeguzīte”
Kamēr Kalnciema kvartālā sestdien, 9.maijā, notiks Spānijas diena, bet kultūras pilī "Ziemeļblāzma" Eiropas dienu ar pavasarīgām operetes ārijām svinēs "Trīs Latvijas tenori", ar visām no tā izrietošām sekām, tikmēr Latvijas Radio bērnu vokālais ansamblis „Dzeguzīte” kinoteātra „Splendid Palace” Lielajā zālē ar koncertu svinēs savu 45.jubileju.
Koncertā skanēs tikai un vienīgi komponista Raimonda Paula dziesmas. To vidū būs labi pazīstami un iemīļoti, kā arī vairāki jauni skaņdarbi un popūriji, sola rīkotāji.
Koncerta pirmajā daļā par godu Raiņa 150.jubilejai skanēs cikls „Baltās dziesmas”, ar kuru pirms 40 gadiem sākās „Dzeguzītes” sadarbība ar komponistu Raimondu Paulu. 150.jubilejā tiks godināta arī dzejniece Aspazija, kuras dzeja 1980.gadā izmantota maestro Raimonda Paula piecu dziesmu ciklā, kura vispopulārākā daļa ir „Circenīša Ziemassvētki”. Cikls tiks atskaņots kopā ar jauno, talantīgo dziedātāju Mārtiņu Ruski, kuram šī ir pirmā muzikālā sadarbība ar „Dzeguzīti”.
Jubilejas koncerta otrajā daļā „Dzeguzīte” izdziedās ne vien savus populārākos hitus, bet arī mazāk dzirdētas Raimonda Paula dziesmas, kas radītas Leļļu teātra izrādei „Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta”. Sestdienas pēcpusdienā netrūks ne jautru, ne lirisku melodiju: skanēs albuma „Lidojums ar gaisa balonu” un izrādes „Sudraba slidas” melodiju popūriji.
5. Mātes diena
Svētdien, 10.maijā, tiks svinēta Mātes diena. Rīgā šajos svētkos kultūras centros un baznīcās notiks koncerti un sirsnīgi pasākumi, veltīti māmiņām un vecmāmiņām.
Aizkustinošu video veltījumu Mātes dienā radījis režisors Asatuurs Keims.
Savukārt Latvijas Televīzija Mātes dienā, 10.maijā, pulksten 21.20 saviem skatītājiem dāvā īpašu koncertu, kurā Latvijas mūzikas spilgtākās solistes izpildīs savu mammu mīļākās dziesmas un dziesmas, kas katram no mums saistās ar bērnību, bet pazīstami un iemīļoti vīrieši dalīsies savās spilgtākajās atmiņās par savām mammām.
Koncertā dzirdēsim Ineses Galantes, Ievas Akurateres, Aminatas, Ievas Kerēvicas, Ilonas Bageles, Kristīnes Prauliņas, Annijas Putniņas, “Radīti mūzikai” 2.sezonas finālistes Egijas Veldres, Paulas Dīringas, grupas “Latvian Voices” un citu izcilu latviešu dziedātāju izpildītās bērnības dienu melodijas. Viņu izpildītās dziesmas – latviešu estrādes pērles, pasaules mūzikas klasikas skaņdarbus, dziesmas no animācijas filmām, kā arī zināmākās latviešu šūpuļdziesmas īpaši šim koncertam aranžējis komponists Kārlis Lācis. Koncertu vadīs Normunds Rutulis.
