Inta Pīrāga

Inta Pīrāga

Latvijas Radio 3 - "Klasika" žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas
Svētki uz jaunās tūkstošgades sliekšņa. Arvīds Platpers stāsta par 2000. gada dziesmu un deju svētki...
Svētki uz jaunās tūkstošgades sliekšņa. Arvīds Platpers stāsta par 2000. gada dziesmu un deju svētkiem
"Tas bija interesants laiks, jo mainījās simtgade un mainījās arī tūkstošgade. Un ne velti svētku moto bija "Slieksnis". Mēs it kā pārkāpjam nākamajā gadsimtā. Un mums vajadzēja padomāt, ar ko mēs varam turpināt, ar ko mēs varam iepriecināt un ko mēs jaunu varam ieviest šajā kustībā, lai tā būtu attīstoša, un domāju, ka kopumā mums tas arī izdevās," tā VIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, kas notika 2000. gadā no 26. jūnija līdz 2. jūlijam, atceras virsdiriģents Arvīds Platpers.
Pianists Reinis Zariņš par koncertizrādi «Dailes kanonā»: Monta Kroma man šķiet tāda čomiska
Pianists Reinis Zariņš par koncertizrādi «Dailes kanonā»: Monta Kroma man šķiet tāda čomiska
"Mani vienmēr sajūsminājusi katra iespēja sadarboties ar citiem māksliniekiem. Ir aizraujoši, ja tev pretī ir kāds cits mūziķis, bet sadarbība ar citas mākslas jomas pārstāvi – tas ir pavisam ekskluzīvi," saka pianists Reinis Zariņš, kurš nule saņēmis valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni. 24. un 25. augustā pulksten 20.00 Dailes teātrī koncertcikla "Dailes kanons" ietvaros viņš satiksies ar brīnišķīgo aktrisi Lilitu Ozoliņu. Vienojošā būs Montas Kromas dzeja.
No strauta līdz upei. Pirmie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki brīvajā Latvijā
No strauta līdz upei. Pirmie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki brīvajā Latvijā
Pirmie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki jau neatkarīgajā Latvijā notika 1995. gada 2. jūlijā. Pēc skaita tie bija sestie, un kopumā tie pulcēja jau 30 000 dalībnieku – līdzās koriem, dejotājiem un pūtēju orķestriem piedalījās arī folkloras kopas, lauku kapelas un koklētāju ansambļi. Koncerts sākās ar himnu "Dievs, svētī Latviju!", pēc kuras uzrunu teica Valsts prezidents Guntis Ulmanis.
Pirmie skolēnu dziesmu svētki Atmodas gaisotnē: skan «Nevis slinkojot un pūstot», plīvo Latvijas kar...
Pirmie skolēnu dziesmu svētki Atmodas gaisotnē: skan «Nevis slinkojot un pūstot», plīvo Latvijas karogi
"Man vistuvākie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notika 1989. gadā – pirmo reizi tajos biju virsdiriģents... Protams, tas nav svarīgākais, jo svarīgākais bija, kādā gaisotnē šie svētki notika. Politiskā situācija Latvijā kļuva arvien ekspresīvāka, arvien notikumiem bagātāka, jo sākās tautas Atmodas laiks," atceras virsdiriģents Arvīds Platpers.
Viss kārtībā – vecāki uz vietas, koris dzied un skan! Diriģentes Līgas Celmas-Kursietes atmiņu stāst...
Viss kārtībā – vecāki uz vietas, koris dzied un skan! Diriģentes Līgas Celmas-Kursietes atmiņu stāsts
Diriģente Līga Celma-Kursiete ir Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu kora "Spīgo" vadītāja – ar šo kori vairākkārt gūtas uzvaras dziesmu svētku finālskatēs. Viņa ir arī X un XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģente, un pirmās atmiņas par svētkiem Celmai-Kursietei saistās ar 1984. gadu, kad pati vēl nav gājusi skolā, toties spilgti atceras brīžus, kad vasaras nometnē Engurē viņas vecāki – skolotāji un diriģenti Agris un Liena Celmi – gatavoja svētkiem savus dziedošos un spēlējošos kolektīvus. Iedziedāšanās, priežu mežs, dāvanas un mūzika kā nomierinošs fons – tādi ir Līgas atmiņu zibšņi.
Baletdejotājs, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Arturs Sokolovs: Ne vienmēr esmu bijis paklausīgs
Baletdejotājs, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Arturs Sokolovs: Ne vienmēr esmu bijis paklausīgs
"Skatītājs ir galvenais, kam strādāju. Protams, arī sev, jo man tas patīk. Deviņpadsmit gadi teātrī aizlidojuši kā viena diena. Esmu laimīgs cilvēks… Un ir liels prieks, ka man apkārt ir fantastiski cilvēki, kuri enerģētiski papildina mani, un ceru, ka es savukārt papildinu viņus. Man veicas," intervijā LR3 "Klasika" atzīst Latvijas Nacionālā baleta vadošais solists Arturs Sokolovs, kurš nule kļuvis Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
Āmurs, zāģis, skrūvgriezis. Pētera Vaska fonda rīkotā koncerta lielākā intriga – jaundarbi
Āmurs, zāģis, skrūvgriezis. Pētera Vaska fonda rīkotā koncerta lielākā intriga – jaundarbi
Lielākā intriga Pētera Vaska fonda rīkotajā koncertā "Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne", kas 9. augustā notiks Mazajā Mežotnes pilī, būs Santas Bušs un Platona Buravicka jaundarbi, taču programmā iekļauta arī Jāzepa Vītola, Maijas Einfeldes, Tālivalža Ķeniņa un Jāņa Ķepīša mūzika. To visu atskaņos Francijā mītošā latviešu vijolniece Magdalēna Geka un pianists Georgs Kjurdians, kurš šobrīd studē Vācijā.
Nekas mūs neapturēs! Saruna ar operdziedoņiem Marlēnu Keini un Mihailu Čuļpajevu
Nekas mūs neapturēs! Saruna ar operdziedoņiem Marlēnu Keini un Mihailu Čuļpajevu
Noslēdzot koncertsērijas "Personīgi" vasaras sezonu, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" 9. augustā pulksten 18.00 aicina uz romantisku opermūzikas koncertu "Dienvidu saules promenāde". Pie klavierēm esot ekspresīvajai pianistei Agnesei Egliņai, Latvijas Nacionālas operas un baleta solisti – dzidrais soprāns Marlēna Keine un artistiskais tenors Mihails Čuļpajevs – duetā izdziedās Vidusjūras dienvidniecisko komponistu skaistākās mīlas dziesmas, ārijas un duetus.
Patiess stāsts par bailēm. Atklāta saruna par horeogrāfes Janas Jacukas izrādi «Baiļu rutīna»
Patiess stāsts par bailēm. Atklāta saruna par horeogrāfes Janas Jacukas izrādi «Baiļu rutīna»
16. jūnijā Ģertrūdes ielas teātrī notiks pirmizrāde horeogrāfes un dejotājas Janas Jacukas solo izrādei "Baiļu rutīna". Visas biļetes gan uz šo, gan arī 17. jūnija izrādi ir izpārdotas, bet nākotnē paredzēts, ka tā tiks iekļauta teātra repertuārā un būs skatāma nākamajā sezonā. Ģenerālmēģinājumā paviesojās Latvijas Radio 3 "Klasika", pēc tam uz sarunu aicinot izrādes idejas autori Janu Jacuku un dramaturģijas konsultanti Lauru Stašāni. "Tas ir mans dzīvesstāsts," neslēpj horeogrāfe.
Pieskarties nepieskaroties. Saruna ar klavesīnisti Ievu Salieti
Pieskarties nepieskaroties. Saruna ar klavesīnisti Ievu Salieti
29. aprīļa vakarā Latgales vēstniecība "Gors" tiešraidē no Lielās zāles aicina uz klavesīnistes Ievas Salietes un dzejnieces Annas Rancānes koncertprogrammu "Pieskarties", kas tapusi īpaši šim gadījumam – tiešraides koncertam no Rēzeknes. "Tas ir tas, uz ko mēs šobrīd aicinām – pieskarties nepieskaroties. Jo laikā, kad aizliegts pieskarties paša sejai, var teikt – ir pat bail pieskarties pašam sev, mūzikas un dzejas pieskāriens būs tas, kā mēs pieskarsimies gan jums, gan sev," stāsta Saliete.
Pianists Daumants Liepiņš: Tagad varu klausīties mūziku, lasīt un pastaigāties
Pianists Daumants Liepiņš: Tagad varu klausīties mūziku, lasīt un pastaigāties
23. martā Latvijas Radio 1. studijā bija plānots kārtējais "Klasikas" rosinātais koncerts – šoreiz duetā muzicētu vijolnieks Jevgēnijs Čepoveckis un pianists Daumants Liepiņš. Ārkārtējā situācija svītru pārvilkusi ne tikai tam – atcelti arī citi plānotie koncerti, ko savā kalendārā bija ierakstījis Liepiņš. Tomēr garlaicīgi viņam nav, un arī par darba trūkumu mūziķis nesūdzas: uz klavieru pults stāv Prokofjeva Otrais klavierkocerts, bet fonā skan Latvijas Radio 3 "Klasika", kas ļoti patīk mūziķa ģimenes papagailītim Pikolo Liepiņam.
Lemjot par skolēnu dziesmu un deju svētku norisi, svarīgākā būs sabiedrības drošība
Lemjot par skolēnu dziesmu un deju svētku norisi, svarīgākā būs sabiedrības drošība
Šonedēļ pilnā sparā vajadzēja notikt Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atlases skatēm, konkursiem un kopmēģinājumiem. Ārkārtējās situācijas dēļ šis process process likumsakarīgi pārtrūcis. Svētku komunikācijas vadītāja Inga Vasiļjeva atklāj, ka šobrīd tiek izstrādāti trīs atšķirīgi scenāriji, kuru īstenošana atkarīga no situācijas attīstības: "Svētku rīkotāji pieņems lēmumus, vadoties tikai un vienīgi no sabiedrības drošības viedokļa. Tas būs vissvarīgākais aspekts."
Lielās mūzikas balvas nominants Rinalds Kandalincevs: Esmu teātra cilvēks
Lielās mūzikas balvas nominants Rinalds Kandalincevs: Esmu teātra cilvēks
"Aizvadītajā gadā bija vairāki lieli notikumi, bet pats lielākais no tiem bija sen, sen gaidītā un beidzot pienākusī debija Latvijas Nacionālajā operā, kas dažādu iemeslu dēļ tika atlikta un atlikta, iekavējusies ilgus gadus. Nu beidzot tas notika – ar operu "Bohēma" tieši pirms gada martā bija tā iespēja spert pirmo soli uz skatuves. Tas bija ļoti, ļoti liels notikums," sajūsmināti stāsta dziedātājs Rihards Kandalincevs, kurš "Lielajai mūzikas balvai 2019" nominēts kategorijā "Par izcilu sniegumu gada garumā".
800 mūziķu uz skatuves. Par Latvijas Orķestru asociācijas festivālu stāsta vadītājs Dreģis
800 mūziķu uz skatuves. Par Latvijas Orķestru asociācijas festivālu stāsta vadītājs Dreģis
Latvijas Orķestru asociācija (LOA) sadarbībā ar Ventspils Mūzikas vidusskolu rīko IV LOA festivālu, kurā piedalīsies apmēram 800 dalībnieku no 28 Latvijas jauniešu un amatieru simfoniskajiem un kamerorķestriem. Ikviens interesents tiek laipni aicināts uz festivāla koncertiem 29. novembrī Talsu Tautas namā, Kandavas Kultūras namā, Skrundas Kultūras namā, Rojas Kultūras centrā, Kolkas Tautas namā un Dundagas pils Lielajā zālē, bet 30. novembrī uz festivāla noslēguma koncertu Ventspils koncertzālē "Latvija".
Pianists Rosputjko sev apsolījis spēlēt tikai tādu mūziku, kas pašam ļoti patīk
Pianists Rosputjko sev apsolījis spēlēt tikai tādu mūziku, kas pašam ļoti patīk
Jūrmalā dzimušais, bet nu jau krietnus gadus Austrijā dzīvojošais pianists Antons Rosputjko ieradies Latvijā, lai 31. oktobrī sniegtu koncertu Mazajā ģildē. Programmā – tikai romantiskā mūzika, kuras autori – Brāmss, Šopēns, Rahmaņinovs un Metners. “Pēc rakstura un iekšējās pasaules esmu romantiķis,” pasmaida pianists.
Uz pareizā ceļa. Vokālā grupa «Anima Solla» Eiroradio konkursā Barselonā
Uz pareizā ceļa. Vokālā grupa «Anima Solla» Eiroradio konkursā Barselonā
"Galvenais, lai meitenes uzticas sev un daudz nepārdzīvo par šo situāciju – viņas ir uz pareizā ceļa," tā vokālās grupas "Anima Solla" startu Eiroradio koru ierakstu konkursa "Let the Peoples sing" finālā Barselonā vērtē konkursa žūrijas pārstāvis, pasaulslavenais igauņu diriģents un latviešu mūziķu draugs Tenu Kaljuste. Kaut arī grupa neiekļuva labāko trijniekā, no Barselonas meitenes atgriezušās gandarītas: uzstāties šāda līmeņa konkursa finālā nudien jau ir uzvara!
Būs arī «kautiņš»! Baltajā naktī «Sansusī» servēs kulturālu desertu četrās kārtās
Būs arī «kautiņš»! Baltajā naktī «Sansusī» servēs kulturālu desertu četrās kārtās
Nesen Aknīstē godam aizvadījis "Sansusī" festivālu, tā saimnieks Armands Siliņš gatavs nākamajam projektam: kultūras foruma "Baltā nakts" ietvaros 7. septembrī no plkst. 20.30 līdz vēlai naktij "Sansusī" komanda koncertzālē "Tu jau zini kur” Tallinas ielā 10 piedāvās kulturālu desertu četros slāņos. Viss sāksies ar koncertu, turpināsies ar instrumentālistu “kautiņu”, bet noslēgsies ar enerģijas esenci – stundu garu diskotēku.
Karla Orfa konkursa laureāte Madara Pētersone: Pašlaik esmu pārdomās
Karla Orfa konkursa laureāte Madara Pētersone: Pašlaik esmu pārdomās
Jaunā komponiste Madara Pētersone par skaņdarbu "Time Stays, We Go" ieguvusi pirmo vietu Karla Orfa kompozīciju konkursā Minhenē. Sarunā ar LR3 "Klasika" viņa atklāj konkursa aizkulises, stāsta par aizraušanos ar gamelāna spēli un lietām, kuras nekad agrāk nav mācījusies.
Eirovīzijas koru konkursa idejas autore Rozentāle: «Maska» parādīsies kā klasiska vērtība
Eirovīzijas koru konkursa idejas autore Rozentāle: «Maska» parādīsies kā klasiska vērtība
3. augusta vakarā turēsim īkšķus par Babītes jaukto kori "Maska", kurš jau devies uz Gēteborgu, lai piedalītos Eirovīzijas koru konkursā. Tiešraidi no plkst. 21.25 varēsim vērot LTV1 un tīmekļa vietnē Replay.lv. Ceļa jūtīs uz Gēteborgu ir arī Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, kura ir viena no šī projekta vadošajām producentēm.
Īstā piedzimšana vēl tikai būs. Mazajā Mežotnes pilī pirmatskaņos Veismanes un Vecumnieka darbus
Īstā piedzimšana vēl tikai būs. Mazajā Mežotnes pilī pirmatskaņos Veismanes un Vecumnieka darbus
Jau astoto gadu Pētera Vaska fonda rīkotais nozīmīgākais koncerts izskanēs Mazajā Mežotnes pilī, un gluži tradicionāli koncertā "Pēteris Vasks. Vasara. Mežotne", kas notiks 3. augustā, tiks pirmatskaņoti fonda pasūtinātie jaundarbi. Šogad tie būs divi – Annas Veismanes un Andra Vecumnieka opusi flautai, čellam un klavierēm, kurus atskaņos flautiste Dita Krenberga, čelliste Gunta Ābele un pianists Džovanni Fornazīni no Itālijas.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd