Svētku lāde

Hiphopa kultūras deju saimē – ap piecdesmit nosaukumu!

Svētku lāde

Baiba Šteina par dejas vēsturisko mantojumu: Ja nekopsim saknes, līdz galotnītei netiksim

Dziesmu un deju svētki uz jaunās tūkstošgades sliekšņa

Svētki uz jaunās tūkstošgades sliekšņa. Arvīds Platpers stāsta par 2000. gada dziesmu un deju svētkiem

"Tas bija interesants laiks, jo mainījās simtgade un mainījās arī tūkstošgade. Un ne velti svētku moto bija "Slieksnis". Mēs it kā pārkāpjam nākamajā gadsimtā. Un mums vajadzēja padomāt, ar ko mēs varam turpināt, ar ko mēs varam iepriecināt un ko mēs jaunu varam ieviest šajā kustībā, lai tā būtu attīstoša, un domāju, ka kopumā mums tas arī izdevās," tā VIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, kas notika 2000. gadā no 26. jūnija līdz 2. jūlijam, atceras virsdiriģents Arvīds Platpers.

"Svētku lāde"

Spilgti notikumi caurstrāvo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsturi. Cik īsti sena tā ir? Kad draudžu un pagastskolu skolotāji saprata, ka ar mācēšanu lasīt, rakstīt un rēķināt vien bērna attīstībai nepietiek?

Par pārmaiņu vējiem, atmodas vēsmām, personībām un iešanu plašumā ciklā "Svētku lāde" stāsta savas jomas profesionāļi, erudīti aculiecinieki un pieredzes bagāti dalībnieki.

Šajos svētkos piedalījās 30 000 dalībnieku, un tajos bija ļoti daudz jauninājumu. Svētku Goda priekšsēdētāja bija toreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. "Pirmo reizi svētku noslēguma koncertu veidojām četrās lielās daļās," atceras Platpers. "Pirmā daļa bija klasiskā daļa, kurā tika dziedātas tikai latviešu komponistu oriģināldziesmas korim. Diriģēja virsdiriģenti Jānis Erenštreits un Romāns Vanags. Otrā daļa bija paraudzīšanās latviešu tautas dziesmu – deju dziesmu un rotaļu dziesmu – pūra lādē. Pateicoties tam, ka bija izdevība komunicēt ar [trimdas latviešu komponistu] Imantu Mežaraupu, viņam tika lūgts uzrakstīt tautas deju dziesmu un rotaļu dziesmu ciklu. Tas bija nepilnas pusstundas garumā un instrumentālo pavadījumu izpildīja Jāņa Grigaļa tautas mūzikas instrumentu orķestris.

Tas, iespējams, bija pirmais mēģinājums klausītājiem piedāvāt nevis atsevišķas dziesmas, bet gan ciklu – izdevās lieliski, un ar to tika galā Eduards Grāvītis.

Pirmoreiz Dziesmu svētku vēsturē veselas pusstundas garumā, veselas daļas garumā, bija viens diriģents."

Vaira Vīķe-Freiberga

Platpers stāsta, ka veidojot šo koncertu, radusies doma paraudzīties, kādas dziesmas aizgājušajā gadsimtā dziedājušas pasaules tautas. "Šeit ar humoru var atzīmēt, ka bija paredzēts milzīgs balons, kurā mēs it kā paceļamies un tad ceļojam apkārt pasaulei. Diemžēl līdzekļu trūkuma dēļ mums bija tāds neliels baloniņš, kas tika palaists gaisā, un sākās trešā daļa.

Trešā daļa bija raksturīga ar to, ka centāmies iepazīstināt skolu koru dziedātājus ar oriģinālajām valodām – lietuviešu, igauņu, skotu, vācu un arī amerikāņu valodu, kas ir atšķirīga no klasiskās angļu valodas.

Otrs pārsteigums bija, ka arī austrāliešu angļu valoda arī ir diezgan komplicēta. Spāņu valodā dziedājām skaisto "Guantanamera". Atgriezāmies atpakaļ Latvijā caur Krieviju – kopā ar solistu Jāni Sproģi a cappella dziedājām klasisko krievu tautasdziesmu "Vakara zvans", kura, kā izrādās, cara laikā esot atvesta no Anglijas – kad kuģu būvētāji no Krievijas gāja mācīties uz Angliju, viņi tad arī no turienes atveda šo dziesmu.

Šis koncerts bija emocionāli ļoti, ļoti augstā līmenī..."

Ance Krauze

Šajos svētkos pirmo reizi skolu koru dziedātāji tika iepazīstināti ar solistiem Miku Abaroniņu un Daumantu Kalniņu, kuri toreiz vēl bija Rīgas Doma kora skolas audzēkņi. Solisti bija arī Normunds Jakušonoks, Pits Andersons, Ance Krauze, Jānis Sproģis, Gunārs Kalniņš, Arnis Mednis, Ainars Mielavs.

"Mēģinājām kopā salikt estrādes dziedātājus – tā laika zvaigznes – ar skolu koriem, un tās emocijas nevar aprakstīt," atminas virsdiriģents Arvīds Platpers.

"Vēl šis koncerts ievērojams bija ar to, ka pasaules tautas dziesmu programmai pavadījumu spēlēja Raita Ašmaņa orķestris. Pirmoreiz izdevās arī piesaistīt rokgrupu "Time After Time".

Zigmars Liepiņš

"Speciāli šiem svētkiem Zigmars Liepiņš uzrakstīja dziesmu ciklu "Teika" ar Māras Zālītes dzeju, kurā tika attēlota Daugavas rakšana.

Svētkiem tuvojoties, palūdzu viņam uzkomponēt kaut ko jaunu, un tas arī realizējās.

Pavadījumu koncerta laikā spēlēja grupa "Time After Time", kuras mākslinieciskais vadītājs bija Kārlis Lācis, protams, izpildījumā piedalījās arī pats autors.

Grūtības slēpās tajā, ka skolotāji sastapās ar ritmiem, kas vairāk paredzēti nevis klasiskajai kora mūzikai, bet ekspresīvajai popmūzikai un rokam. 

Lai skolotāji ar skolēniem varētu labāk apgūt šo darbu, to speciāli iedziedāja koris Māra Sirmā vadībā un tika izdots arī CD ar pavadījumu,  lai skolotājiem nebūtu jāaicina palīgā koncertmeistari un lai skolu kori varētu pareizā ātrumā, ritmā un tempā to nodziedāt mēģinājumos, kas paātrinātu apgūšanas procesu."

Romāns Vanags (kreisajā pusē) un Māris Sirmais

Interesanti, ka jau mācību gada laikā virsdiriģenti sāka braukt uz rajona skolu kopmēģinājumiem, – arī tā bija jauna prakse. "Mērķis – lai būtu īsāks mēģinājumu laiks Mežaparka Lielajā estrādē un lai bērni pierastu pie virsdiriģentu prasībām un apgūtu interpretāciju tieši no virsdiriģenta," uzsver Platpers.

"Vēl der atzīmēt, ka šajos astotajos Dziesmu svētkos pirmo reizi uzstājās apvienotie skolēnu pūtēju orķestri. Tas arī bija liels notikums,

jo bija jāmainās nevis dziedātājiem ar dziedātājiem, bet dziedātājiem ar orķestri. Vēl viena novitāte bija tā, ka atklāšanas pasākums tika organizēts 11. novembra krastmalā, kur pulcējās visi Dziesmu svētku dalībnieki un muzikālo priekšnesumu veidoja Ventspils skolu kori Eduarda Grāvīša vadībā."

No kreisās: Agris Daņiļēvičs, Māris Sirmais, Romāns Vanags, Arvīds Platpers, Agris Celms un Jānis Dūmiņš

Atceroties šos koncertus, Arvīds Platpers uzsver: "Novitāšu bija ļoti daudz". Kopumā noslēguma koncertā bija pieci virsdiriģenti – Māris Sirmais, Jānis Erenštreits, Romāns Vanags, Eduards Grāvītis un Arvīds Platpers.

"Kā Goda virsdiriģents, kurš nodiriģēja Jurjānu Andreja dziesmu "Dievs, dod mūsu tēvu zemei", bija Jānis Dūmiņš. Tā arī bija pēdējā reize, kad mūsu megazvaigzne diriģēja skolēnu korus."

"Svētku lāde"

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt