Darbi nupat uzrakstīti un nodoti mūziķiem – vai iestājusies stabila un atbrīvota sajūta?
"Atbrīvota laikam gan vēl nav – jā, darbi ir uzrakstīti, bet īstā dzimšana jau būs tikai tad, kad tiešām reāli sāksim strādāt ar mūziķiem, tiksimies mēģinājumā – tāpēc domāju, ka ugunskristības vēl priekšā," prāto Anna Veismane.
Savukārt Andris Vecumnieks savu skaņdarbu mūziķiem iedevis jau sen: "Tā nu iznāca, ka, diriģēdams koncertus Bratislavā, atradu laiku arī rakstīšanai – no mēģinājumiem brīvajā laikā kaut kā viegli izdevās šo mazo vasaras mūziku pabeigt. Notis mūziķiem ir iedotas, un tūlīt arī satiksimies, bet tas arī būs viss – došos diriģēt uz Vāciju, un
darba dzimšana būs tikai izpildītājmākslinieku ziņā.
Bet ne mirkli nešaubos, ka no viņu puses viss būs jauki, radoši un ļoti profesionāli – visi trīs mākslinieki ir augstas raudzes mūziķi ar visām no tā izrietošajām mākslinieciskajām un profesionālajām sekām."
Kā aizvien pasūtījumu sakarā, abi komponisti jau zinājuši, kuri mūziķi viņu jaundarbus pirmatskaņos. "Tas atvieglo darbu un iedvesmo, jo pirmā tikšanās ar Ditu Krenbergu un Guntu Ābeli bija aizrautīga – mēs
viena otru pārtraucām, papildinājām idejas, teikumus viena otrai izņēmām no mutes.
Manuprāt, viņas ir ļoti profesionālas, dedzīgas mūziķes. Ar Džovanni vēl neesmu iepazinusies – esam sazinājušies tikai tīmeklī. Arī es domāju, ka izdosies burvīgi, jo viņi visi trīs ir augstas raudzes mūziķi."
"Bet ne tikai māksliniekiem, arī vietai šoreiz ir ļoti būtiska nozīme, jo Mazā Mežotnes pils ir ar savu īpašu auru, gaisotni, atmosfēru. Īpašo dabas un klusuma izjūtu, jo mana
"Mazā vasaras mūzika” rakstīta konkrētai vietai konkrētajā Mežotnē, konkrētai situācijai, sestdienas vakaram. Iedomājos, ka varētu neducināt pērkons un nelīt lietus, bet ja nu kāds nejaušs mākonītis garām aizslīdēs, tad arī tur manā mūzikā šis tas viņam klusībā paredzēts un veltīts," – tā Vecumnieks.
Ar Džovanni vēl tuvāk nav iepazinies, toties Guntu Ābeli labi atceras no Dārziņskolas laikiem, savukārt Dita Krenberga bijusi viņa skaņdarba pirmatskaņotāja vēl tad, kad Vecumnieks mācījies trešajā kursā Latvijas Mūzikas akadēmijā. "Tas bija Koncerts divām flautām un stīgorķestrim ar klavierēm, kuru Dita atskaņoja kopā ar savu tā laika pedagogu Imantu Sneibi un mācījās Dārziņskolas pēdējā vai priekšpēdējā klasē. Ar Ditu mani šajā ziņā vieno sena un nopietna mākslinieciski radošā draudzība."
Andrim Vecumniekam kā spēles meistaram patīk spēlēties ne tikai ar atpazīstamām skaņu, bet arī vārdu kombinācijām. Šajā gadījumā aktuāla vārdu spēle, jo jaunā opusa nosaukums vedina uz nepārprotamām asociācijām ar Pētera Vaska tāda paša darba nosaukumu... "Ja pasūtītājs ir Pēteris Vasks, tad man noteikti negribētos saspēlēties ar kādu citu komponistu!” stāsta Vecumnieks. "Bet šajā gadījumā tas nav tikai Pēteris Vasks – tas ir arī Mocarts un viņa "Mazā naktsmūzika". "Mazā vasaras mūzika" klausītājiem liks ne tik ļoti filozofēt un iedziļināties šajā mūzikā, jo
galu galā Mocarta "Mazā nakts mūzika" ir izklaides mūzika, serenāde, kā mēs tagad teiktu – fona mūzika, kas skan vakara ballītē, kad viesi izklaidējas.
Arī mans darbs ir tikai un vienīgi noskaņu mūzika – trīs instrumenti ar savām tembrālajām krāsām mēģinās radīt ja ne gluži gaisīgu un bezbēdīgu atmosfēru, tad emocionāli atbrīvotu vakara gaisotnes baudīšanu. Un vēl zinot, cik ļoti Ditai Krenbergai tīk tāds instruments kā alta flauta, ik pa brīdim viņa pamainīs parasto flautu uz šo īpaši tembrāli piesātināto, mazliet sarkanbrūnganīgo alta flautu."
Savukārt Annas Veismanes jaundarba nosaukums ir ietilpīgs – "Graudi". "Kad Pēteris Vasks mani uzrunāja, viņš piebilda – un atceries, ka tā ir vasara un Mazā Mežotnes pils!" Tas palika zemapziņas stūrītī. Protams, kad sākas radīšana un idejošana, jāļauj fantāzijai brīvi plūst. Bet tie graudi kaut kur bija aizķērušies, un tā tas arī ir – grauds kā pirmsākums, kā kaut kas jauns, no kura var dzimt kaut kas. Arī ideju grauds, domu grauds. Šīs metaforas man visu laiku bija prātā,” stāsta komponiste. „Kad rakstu, man ļoti svarīgi izdomāt savus tēlainos nosaukumus. Kaut šajā darbā daļām nosaukumu nav – izņemot trešo, kuras nosaukums ir "Ainava, pirms putni modušies" un kura ir veltīta Pēterim Vaskam, arī pārējās saistās ar konkrētiem tēliem. Taču nekad nesekoju konceptuālajai idejai – vienkārši ļaujos.”
Trešā daļa saistīta ar Vaska kanonisko darbu "Ainava ar putniem". "Tas radās nevilšus –
Dita Krenberga manā bērnībā bija kā ikona: brīnišķīga, talantīga, jauna māksliniece. Un ar viņu saistījās arī Pētera Vaska skaņdarbs "Ainava ar putniem" flautai solo. Manā darbā var just šīs alūzijas.
Līdz ar to, ka Pētera Vaska darbā ir ļoti daudz dažādu tēmu un motīvu, esmu paņēmusi atsevišķus pavedienus. Arī manā opusā būs alta flauta ar burvīgo tembru,” stāsta komponiste un atzīmē, ka ikkatra daļa būs ar raksturu: „Gan priecīgu un delverīgu, gan apcerīgu – kā jau tas mūsu dzīvē un vasarā vienmēr ir."
Abi skaņraži šos pirmatskaņojumus uzskata par savā dzīvē zīmīgiem un svarīgiem ne tikai šīs vasaras kontekstā.
"Pēteris Vasks bija mans pirmais skolotājs Zvejniekciema Mūzikas skolā,” stāsta Veismane. "Toreiz, astoņdesmitajos gados, viņš vēl braukāja gan uz Salacgrīvu, gan uz Zvejniekciemu. Jau pirmajā klasē mani aizveda pie viņa, un es arī visus septiņus gadus pie Pētera nomācījos. Man ir ļoti daudz burtnīcu, kas saglabājušās ar Pētera Vaska rakstītajiem uzdevumiem – melodiju sākumiem, kas man bija jāattīsta. To izmantoju šodien arī pati, strādājot ar bērniem.
Un tad ir vēstules mammai – ka slinkā Annele nav izpildījusi mājasdarbu un nav uzrakstījusi līdz galam skaņdarbu...
Tā ka šis ir kā tāds aplis. Zīmīgs un ļoti svarīgs."
Tikām Andris Vecumnieks atzīmē: "Pēteris mani tīrā veidā skolojis nav, bet reti kuram latviešu komponistam tāda personība kā Pēteris Vasks, arī Imants Kalniņš vai Pauls Dambis nav atstājusi kādu ietekmi uz daiļradi. Toties Pēteris Vasks bija manas meitas kompozīcijas skolotājs Dārziņskolā, kad viņa trīs gadus mācījās teorijas nodaļā.
Meita bija to komponistu vidū, kurai Pēteris Vasks vienam no saviem pirmajiem Mežotnes festivāliem pasūtīja skaņdarbu – toreiz tas tika rakstīts RIX kvartetam. Tagad pienākusi kārta arī tēvam," sirsnīgi pasmaida Vecumnieks
un atzīst: "Paldies Pēterim, jo tieši viņa mudinājums radīt skaņdarbu konkrētam sastāvam, vietai un īpašai atmosfērai man lika pārdomāt, ka ne jau vienmēr citāti un humors ir galvenais, un arī vienkārši pārskatīt, ko vispār vēl varētu izdarīt. Pētera Vaska fonda konkrētais pasūtījums kopumā ir komplekts un komplekss, kur
komponista radošā fantāzija tiek pozicionēta konkrētai ģeopolitiskajai videi un situācijai – kur tas notiek, kas notiek un kas tas vispār ir. Tas ir ļoti interesanti un arī pagodinoši katram komponistam piedalīties šajā Pētera Vaska mūzikas pasaules tempļa būvē un uzturēšanā."
"Domāju, Pēteris vienmēr arī iznēsā šo ideju, kāpēc tieši šī mūzika, kāpēc tieši šie komponisti, nekas nav pavirši vai sagadīšanās pēc noticis – tas ir viņa izauklēts. Viņš ir vērojis, iedziļinājies un sajutis, kā tas viss varētu saliedēties vienotā veselumā,” uzskata Veismane.
3. augusta koncertā līdzās pirmatskaņojumiem skanēs arī latviešu kamermūzikas šedevri – Tālivalža Ķeniņa, Pētera Plakida, Maijas Einfeldes, Selgas Mences, Imanta Zemzara un Pētera Vaska skaņdarbi.
