Iedzīvotājiem liela interese par ES fondu atbalstu siltumsūkņu uzstādīšanai mājsaimniecībās

Latvijas iedzīvotājiem ir liela interese par iespēju pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstam par siltumsūkņu uzstādīšanu mājsaimniecībās, apliecināja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) Vides un digitalizācijas projektu atlases daļas vadītāja Madara Austriņa. Tikmēr Saldus novadā apsver iespēju mainīt teritorijas plānojumu, daļā teritorijas ierobežojot mājokļu apsildi ar malkas apkuri, lai tādējādi veicinātu iedzīvotāju pāreju uz videi draudzīgajiem risinājumiem. 

Par siltumsūkņiem liela interese.
00:00 / 04:46
Lejuplādēt

Joprojām kurina ar malku

Saldus pilsētā, īpaši vēsturiskajā centrā, cilvēki mājokļu apsildei galvenokārt izmanto koksnes apkuri. Par to liecina arī malkas šķūnīši un malkas kaudzes, kas jau šobrīd tiek sarūpētas ziemai. Saldus novada domes izpilddirektors Kristaps Osis skaidroja, ka Brocēnos vēsturiski izveidojies, ka tur centralizētai apkurei pieslēgti 87% māju, savukārt Saldū, kur ir izteikta vēsturiskā apbūve, tikai 27% māju ir pieslēgtas centrālajai siltumapgādei.

Malkas šķūnītis.
Malkas šķūnītis.

Vēl aktuālāk par apkuri vismaz šobrīd ir nodrošināt ēku pieslēgumu kopējam kanalizācijas un ūdens tīklam, kas joprojām ir problēma, atzina izpilddirektors.

"Saldus novadā tagad mums ir aktuāls pieslēgums centralizētajai kanalizācijai un ūdens sistēmām, arī šeit – Saldus pilsētas centrā – vēl joprojām. Ir izveidots atbalsta fonds, kas darbojas jau trešo gadu. Iedzīvotāji piesakās, bet lielākoties tās ir privātmājas, daudzdzīvokļu mājas – mazāk. Tas saistīts ar lēmumu pieņemšanu un iedzīvotāju maksātspēju.

Vai mēs kā pašvaldība esam izvērtējuši atbalstu pieslēgumam centralizētai apkurei? Par to esam runājuši, bet līdz šim budžetā finansējums tam nav bijis paredzēts,"

skaidroja Osis.

Apsver ierobežot vai liegt malkas apkuri noteiktās zonās

Novadam pašlaik tiek izstrādāts jauns teritoriālais plānojums, tāpēc darba grupā tiek diskutēts arī par videi draudzīgākiem apkures veidiem, turpināja izpilddirektors. Plānojumā varētu iestrādāt teritorijas, kur "tālākā un tuvākā nākotnē" varētu ierobežot vai nepieļaut malkas apkuri.

"Tas ir tikai speciālistu ideju līmenī pārrunāts, galu lēmumu pieņems deputāti.

Tas, ka nākotnē Eiropas regulas un uzstādījumi paliks stingrāki, ir pašsaprotami, jautājums tikai – kad,"

norādīja izpilddirektors.

Par teritorijas plānojumu būs sabiedriskā apspriešana, un iedzīvotāji varēs paust savu viedokli. Tas varētu būt viens no iespējamiem tuvākajiem risinājumiem, kā veicināt iedzīvotāju pāreju uz videi draudzīgajiem risinājumiem, atzina Osis.

Atbalsts – 3,5 miljoni eiro

Šobrīd tieši pilsētu iedzīvotāji var izmantot iespēju un pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstam siltumsūkņu uzstādīšanai, kam paredzēti 3, 5 miljoni eiro. 

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) vides un digitalizācijas projektu atlases daļas vadītāja Madara Austriņa atzina, ka cilvēkiem ir liela interese par apkures iekārtu nomaiņu, taču mazāka tā ir par centralizētās apkures pieslēgumu.

Arī apkures sistēmu montētājs Didzis Selickis no Saldus atzina, ka interese par siltumūkņu uzstādīšanu cilvēkiem ir, tostarp atbalsta programmu ietvaros. Iedzīvotāji mēdz izmantot dažādas apkures sistēmas vienlaicīgi.

"Ir pat tādi projekti, kuros pēc mājas renovācijas veido jaunu sistēmu – siltumsūknis tandēmā ar malkas katlu.

Tas vairāk lauku reģionos, kur malka ir pieejama, cilvēki saprot, ka ir vajadzīgas brīvas rokas, siltumsūknis ir alternatīva apkure, lai, aizbraucot uz ilgāku laiku, nav jāaicina kaimiņš, kas kurina māju. Ir, kas atstāj granulu apkuri vai malkas apkuri. Tas viss nāk kopā ar saules baterijām, veidojas enerģijas pārpalikums, tad nāk palīgā siltumsūkņi vai kondicionētāji," skaidroja Selickis.

Atbalsta programma primāri veidota, lai samazinātu gaisa piesārņojumu, ko rada malkas un citas koksnes biomasas apkures iekārtas. 

Atbalsts siltumsūkņu uzstādīšanai var sasniegt 85%, viens no kritērijiem ir iedzīvotāju skaits mājoklī.

Projektus CFLA var iesniegt īpašnieki – fiziskas un juridiskas personas – viendzīvokļa vai vairākdzīvokļu dzīvojamām mājām pilsētu teritorijās, kur apsilde iepriekš veikta, izmantojot koksnes biomasas, piemēram, malkas apkuri (triju un vairāk dzīvokļu mājās – arī akmeņogļu vai kūdras apkuri).

Tāpat ir iespējams papildus veikt arī apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi, saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam) iegādi un uzstādīšanu, pieslēguma elektrotīkliem jaudas palielināšanu.

Projektā pieejamais ES fondu finansējuma apmērs nedrīkst pārsniegt 4400 eiro uz vienu projekta dzīvojamā mājā vai dzīvokļu īpašumu mājsaimniecībā deklarēto iedzīvotāju.

Projektus iesniegt un sagatavot var līdz 25. septembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti