"Attīstības platforma "You+"" dibināta pirms četriem gadiem. Biedrībā sākotnēji apvienojušies vairāki dažādu jomu speciālisti, kuri vēlējās kopīgi strādāt un viens otru atbalstīt. Tagad jau viņu pulks mērāms desmitos, turklāt šobrīd tās arī starptautiska mēroga apmācības un ieceres, kas saistītas ar atbalstu jauniešiem.
"Veidojam attīstības platformu, kurā jaunietis var nākt un saņemt viņam nepieciešamo atbalstu, kur būs visi virzieni – speciālisti no sporta, uzņēmējdarbības jomas. Tā tapa platforma. Strādājām vairākos virzienos: viena ir sociālā joma, kas ir mentorings un individuālais atbalsts, tad ir arī jauniešu nodarbinātības joma, kur mums ir starptautiski projekti. Vēl aktīvi veicinām jauniešu līdzdalību vēlēšanās. Mums Liepājā ir labi zināms projekts "Politiķis ir tikai cilvēks", kur mēs mēs tiekamies ar lēmumu pieņēmējiem neformālā gaisotnē, braucam ar riteņiem, supojam," par biedrības tapšanas mērķiem stāstīja projektu vadītāja Inga Birzgale.
Jautājot, vai politiķi ieklausās jauniešu sacītajā, Inga Birzgale sprieda, ka četru gadu laikā ir vērojams neliels, taču progress.
"Ar politiķiem ir dažādas sajūtas. Liepājā man personīgi šķiet, ka nedaudz tomēr uzklausa un tēma ir kļuvusi aktuālāka, jo pašvaldībā ir attīstīts mentoru pakalpojums. (..) Iesaiste pamazām attīstītās, ir grūti, bet, es domāju, ka ir citas pašvaldības, kur ir vēl grūtāk," sacīja Birzgale.
Viens no pierādījumiem ir kopīgs projekts ar pašvaldību, kas finansē jauniešu mentoru darbu. Ir trīs virzieni, kuros strādā jauniešu mentori – izglītība, mentālā veselība – jauniešu depresija un trauksme, kā arī vide, pārsvarā nelabvēlīga, no kuras jaunieši nāk.
Jauniešu mentore Elīna Briljonoka uzsvēra, ka vislielākais gandarījums ir par sasniegtajiem rezultātiem kopā ar sadarbības partneriem, piemēram, par ielu jauniešiem.
"Ir daudzi jaunieši, kuri krīt ārā no sistēmas – nekur neiet, neapmeklē skolu, nevēlas apmeklēt pulciņus, tie bija tie, kurus centāmies sasniegt.
Fantastisks piemērs ir kāds jaunietis, kuru sociālā darbiniece veda pie mums piecas reizes, lai vispār atnāktu pie mentora. Mentora periods viņam sen jau ir beidzies, bet viņš ir palicis darboties, turpina uzlabot savus rezultātus, arī ielu vingrošanā šobrīd ir Latvijas čempions un startē Baltijā, tiešām jaunietis ir "izkāpis ārā", arī ģimene mainās līdzi. Mēs ļoti lepojamies. Viņš palīdz darbā ar ielu jauniešiem, jo viņš zina, kur viņus atrast, tad mēs ar dažādām metodēm cenšamies viņus iesaistīt un virzīt," stāstīja Briljonoka.
"Attīstības platforma "You+"" iecerējusi izveidot arī vienu pieturas aģentūru jauniešiem. Par to vairāk stāstīja apmācību vadītāja Sendija Kaprānova: "Vienas pieturas aģentūra ir vieta, kur jaunietim atrodams ir viss, sākot no speciālistiem – piemēram, higiēnas pakalpojumi, psihologi, cilvēki, kuri vari palīdzēt ar darbu, parādiem utt. Mērķis ir gada laikā uzrakstīt vēl vienu projektu un attīstīt Baltijas valstīs vienas pieturas aģentūru."
Šobrīd situācija jauniešu vidē nav vienkārša, atzina mentori. Joprojām jūtamas pandēmijas sekas, jauniešiem ir trauksme un citas problēmas, kas saistītas ar iekļaušanos.
"Ir trauksme utt. Arī daudz izteiktākas konflikta situācijas, jo pieraduši kādu laiku dzīvot klusumā un darīt ko grib, tagad jāsadzīvo ar 30+ klasē. Ietekmē viss, kas notiek apkārt, arī inflācija. Ģimenēm kļūst arvien mazāk ienākumu, bet grib iederēties vidē – "Nike" kedas, "aifons" utt. Kāds var to atļauties, kāds nevar, bet šobrīd parādās arvien vairāk to, kuri nevar atļauties."
Biedrības "Attīstības platforma "You+"" valdes loceklis Andris Kāposts uzsvēra, ka organizācija jau spēj algot piecus pilnas slodzes darbiniekus, turklāt nodarbojas arī ar saimniecisko darbību. Izdodas piesaistīt arī finansējumu projektiem no pašvaldības, valsts un starptautiskām platformām. Latvijā vēl daudz darāmā, turklāt nevar salīdzināt ar to, kādas iespējas ir jauniešu organizācijām, piemēram, Somijā, kur tikko ieguvuši pieredzi.
"Tas, cik viņi tērē finansējumu, ir neatsverami. Vienā pilsētā viņi uz jaunatnes darbiniekiem tērē tik daudz, cik mēs valstī kopumā. Viņi saprot, ka tas ir domāts cilvēkiem, jauniešu integrēšanai, sociālo problēmu risināšanai. Atmetuši domu, cik efektīvi izmantos finansējumu, viņi viens otram uzticas. Viņiem ir pilnīgi cita mentalitāte, mēs vairākas reizes uzdevām vienu un to pašu jautājumu, bet viņi nesaprot, jo dzīvo citā realitātē," atzina Kāposts.
Viens no darbības virzieniem ir jauniešu nodarbinātība, stāstīja Kāposts. Novērojumi ir dažādi, joprojām pastāv dažādi stereotipi par tehnikumiem un dažādām profesijām.
"Ir daudz brīvas vakances, kas ir labi apmaksātas un pieejamas, bet tajā pašā laikā ir daudzi jaunieši, kuri nezina, ko viņi vēlas darīt, nevēlas ļoti bieži tās profesijas, kas ir pieprasītas. Par to tiek domāts arī citās valstīs, kā virzīt jauniešu uz šīm profesijām, kas ir ļoti pieprasītas, taču joprojām pastāv stereotipi par tādām profesijām kā metinātājs, elektriķis. Bijām tikko Liepājas Valsts tehnikumā, viņiem tas izdodas fantastiski, prot pievērst uzmanību šīm profesijām," klāstīja Kāposts.
Pagājušā gadā strādāts ar 123 jauniešiem un individuālās sarunās pavadītas 6000 stundas, katram jaunietim tiek atrasts piemērots mentors. Četru gadu laikā īstenoti daudzi projekti, izstrādātas rokasgrāmatas un informatīvi materiāli.
