Ventspils osta deviņdesmitajos gados bija īsta zelta ādere. Krievijas kravas vēl plūda ierasto ceļu, daži cilvēki no tām iemācījās pelnīt miljonus un tos lika lietā, lai kļūtu vēl bagātāki un vēl ietekmīgāki. Viņi pirka politiskos lēmumus. Šim neformālajam grupējumam pat bija sava kvota Ministru kabinetā un lielajos valsts uzņēmumos. Latvijas Radio kļuvušas zināmas liecības, ka naudu no ventspilniekiem savulaik saņēmušas gandrīz visas lielās Saeimas partijas. Daži liecībās minētie cilvēki joprojām darbojas politikā. Raidījums "Atvērtie faili" turpina pētīt, kā Ventspils tranzītuzņēmēji pirka ietekmi politikā.
Autora ziņas
Politikas aizkulisēs jau sen klīda leģenda, ka savulaik bagātās "Ventspils naftas" privatizācijā partijas bija tikušas pašas pie savām ārzonu firmām. Izrādās, tā nav tikai leģenda. Shēmu savulaik izmeklēja prokuratūra un atklāja, ka Ventspils tranzītuzņēmumi patiesi ir pārskaitījuši vismaz 8,7 miljonus ASV dolāru ārzonas firmām, aiz kurām stāvēja politiķi. Taču līdz apsūdzībām netika. Kādus faktus noskaidroja izmeklētāji? Un kāpēc nevienu politiķi pie atbildības tomēr nesauca?
Darījumu ķēdē, kurā Krievijas prezidenta Vladimira Putina pils Gelendžikā regulāri mainīja savus īpašniekus, bija iesaistīta arī Latvijas "SMP banka". Daudzus gadus tā piederēja Putina draugam, miljardierim Arkādijam Rotenbergam. Tagad tai ir citi oficiālie īpašnieki un cits nosaukums. Raidījums "Atvērtie faili" pētīja, vai Krievijas augstākajai varai pietuvināto darījumus caur šo banku bija pamanījuši Latvijas finanšu sektora uzraugi. Un vai Rotenberga bijusī banka tagad nav nonākusi Latvijas oligarhu rokās?
Vēl ne tik sen Baiba Broka bija politikas jaunā, uzlecošā zvaigzne. Divās Rīgas pašvaldības vēlēšanās viņa bija Nacionālās apvienības saraksta līdere. Kādu laiku – arī tieslietu ministre. Taču, cik ātri viņas zvaigzne parādījās, tik ātri nokrita. Punktu Baibas Brokas politiskajai karjerai pirms pusotra gada pielika viņas aizturēšana aizdomās par kukuļņemšanu. Toreiz savu vainu Broka noliedza, tomēr krimināllieta šā gada sākumā ir nodota tiesai. Kas ir Baibai Brokai izvirzīto apsūdzību pamatā?
Pēc 12 gadus ilgas tiesāšanās 22. februārī pirmās instances tiesa Aivaru Lembergu pasludināja par vainīgu korupcijas noziegumos un piesprieda piecu gadu cietumsodu. Ilgus gadus Lembergs spēlēja "pirmo vijoli" Latvijas politikā un biznesā. Augsta līmeņa prokurori iebilda pret viņa noziegumu atklāšanu, bet Drošības policija tam pretojās, izspiegojot izmeklēšanas vadītāju. Kā noritēja Lemberga tiesas prāva, un kas notika izmeklēšanas aizkulisēs?
Jebkurš, kuram nācies mājās kāut ko būvēt, zina, ka lietas var nokārtot neoficiāli. Ir cena ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), un ir cena bez tā. Būvniecības pelēkā zona Latvijā ir milzīga. Pēdējos gados skrūves ir pievilktas stingrāk un situācija mazliet uzlabojusies, tomēr nodokļu nemaksātāji joprojām brīvi piedāvā savus pakalpojumus. Godīgie tirgus spēlētāji neizpratnē rausta plecus, kāpēc valsts to pieļauj. Taču bez vainas nav arī būvnieku lobijs – dažas vajadzīgas likuma izmaiņas tas ir nobloķējis.
Partijas „Latvijas attīstībai” politiķa Jura Pūces mēģinājumi atspēkot pārmetumus par Rīgas domes caurlaides izmantošanu un slēptiem maksājumiem partijai kļuvuši par iemīļotu tematu jokiem tviterī un preses karikatūrām. Taču joki mazi – Pūce pats jau zaudējis ministra amatu, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudīt, vai valdības koalīcijas partija „Latvijas attīstībai” saņēmusi nelikumīgu finansējumu. Kas īsti notiek partijā? Un vai tiešām politiskais spēks varu izmanto biznesa interesēs?
Vai esat ievērojuši gājējus, kas viens otram garām steigšus paiet katrs pa savu ietves malu? Pandēmija mainījusi daudzus mūsu ieradumus un ne tikai. Daudziem apstājies gadiem būvētais bizness, un viņi neziņā rausta plecus, vai tas jebkad vēl būs iespējams. Dziesmu un deju svētku rīkotāji lēš, ka pat paaudzēs mantotā latviešu kopdziedāšanas tradīcija vairs nebūs tāda kā agrāk.
Rīgas brīvostā nesen noslēdzies tās pēdējās desmitgades lielākais darījums – par 18 miljoniem eiro osta savā īpašumā ieguvusi divas piestātnes, kuru izmantošanas iespējas ir ierobežotas. Rīgas brīvosta saka – tā ir maksa par privāta ogļu pārkraušanas biznesa pārcelšanu prom no pilsētas centra. Tomēr cena ir daudzkārt lielāka par citu piestātņu būvniecības izmaksām šajā Daugavas krastā, bet darījuma pamatlicējs – bijušais brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs – tagad ir 18 miljonus saņēmušā uzņēmuma algots konsultants. Cik pamatots ir vērienīgais darījums?
Krievijas samazinātā tranzīta dēļ Latvijas lielākās ostas – Ventspils un Rīga – pašlaik cīnās par izdzīvošanu. Ne brīdinājumi par bīstamo atkarību no Krievijas, ne korupcijas skandāli nav likuši tām mainīties – ostas gadiem turpināja būt ienesīga peļņas ādere savējiem. Amerikāņu lēmums Aivaru Lembergu iekļaut sankciju sarakstā nu pamudinājis valdību nākt klajā ar ostu reformas plāniem. Vai ietekmīgas biznesa intereses šoreiz to neapstādinās?