ĪSUMĀ:
- "SMP banka" ("Industra"), kas iesaistīta Putina pils pārdošanā, to nekomentē.
- FKTK atgādina, ka banka savulaik sodīta par naudas atmazgāšanas pārkāpumiem.
- Sankciju dēļ banka vairs nevarēja piederēt Putinam pietuvinātiem cilvēkiem.
- Banka mainīja īpašniekus; ieinteresēti bija arī Šķēle un Šlesers.
- Bankas jaunie investori ilgi strādājuši Šķēles un Šlesera biznesā Rīgas ostā.
- Akcionāri Jurijs Adamovičs un Ralfs Kļaviņš noliedz, ka būtu piesegs oligarhiem.
- Šlesers akciju iegādi esot apsvēris, Šķēle neatbildēja uz aicinājumu komentēt.
- FKTK norāda, ka Šķēlem un Šleseram ne tieši, ne netieši daļas bankā nepieder.
- Jaunie īpašnieki "Industra" biznesu koncentrēs uz Latviju.
- Finanšu izlūkošanas dienestā norāda - tāds bizness, kādu varēja vērot Navaļnija filmā, caur Latvijas bankām vairs nav iespējams.
Putina pils pārdošanā iesaistīta arī banka Latvijā
"Industra" – nosaukums uz mūra ēkas sienas Rīgas centrā, Elizabetes ielā 57, vēsta, ka šajā adresē atrodas banka. Tā ir viena no mazākajām Latvijas bankām. Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nosaukums "Industra" neko neizteiks – tas kredītiestādei ir tikai gadu. Pati banka gan darbojas jau kopš deviņdesmitajiem gadiem un vairākkārt ir mainījusi nosaukumu. Pirms tam tā bija pazīstama ar nosaukumu "Meridian Trade Bank", senāk – kā "SMP banka", bet vēl senāk – "Multibanka". Savulaik amerikāņi to apsūdzēja naudas atmazgāšanā – līdzīgi kā "ABLV banku", taču atšķirībā no "ABLV bankas" šī banka izdzīvoja.
Nupat tā atkal piesaistījusi uzmanību ar notikumiem, kas vedina domāt par starpniecību naudas atmazgāšanā. Turklāt darījumu ķēdes galvgalī vīd Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātas personas.
Šā gada sākumā Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija komanda publiskoja filmu "Putina pils", kurā stāstīja par Putinam slēpti piederošo pili Melnās jūras krastā – Gelendžikā. Filma "Youtube" kanālā parādījās 19. janvārī – pāris dienas pēc tam, kad Navaļnijs atgriezās Krievijā no Vācijas, kur viņš atguvās no saindēšanās, un tika apcietināts.
Filmā detalizēti izgaismota pils un citi īpašumi Gelendžikā. Pētīta to īpašnieku struktūra, finansējums un ar konkrētiem piemēriem raksturota īpašuma greznība. Savs kazino, teātris, hokeja halle un stienis striptīzdejotājai, dārgas mēbeles un zeltījumi. Protestēt pret Navaļnija arestu cilvēki izgāja ar tualetes birstēm rokās, jo tās vērtība Gelendžikas īpašumos ir 700 eiro.
Pēc Navaļnija komandas aplēsēm, pils līdzšinējās izmaksas pārsniegušas 100 miljardus rubļu jeb 1,1 miljardu eiro. Taču būvniecība nav pabeigta – darbi neesot bijuši kvalitatīvi, ieviesies pelējums, kā rezultātā pili nācies pārtaisīt.
Īpašumu pamatīgi apsargā. Gaisa telpā virs pils noteikts aizliegums lidot, arī no jūras puses īpašumiem nav iespējams pietuvoties – kuģi un citi peldamlīdzekļi tiek novirzīti divus kilometrus apkārt.
Gelendžikas bagātību oficiālo īpašnieku sarakstā Vladimira Putina vārdu neatrast.
Īpašumi pieder vairākām akciju sabiedrībām, kas savus īpašniekus slēpj. Tomēr Navaļnija komandas izpētītie dokumenti un darījumu ķēdes liecina par Krievijas prezidenta Putina tuvāko loku.
"Mums ir tūkstoši bankas pārskaitījumu, līgumu, pilnvarojumu, reģistrācijas dokumentu un būvniecībā nodarbināto stāstu. Ar to ir vairāk nekā pietiekami, lai a) pierādītu, ka pils un vīna dārzi ir vienota juridiski finansiāla sistēma – par visu maksā vieni un tie paši cilvēki. Un b) nodemonstrētu, kā strādā Putina "obščaks" – cilvēki sametas, naudu pārskaita uz speciālām firmām, samaisa un pēc tam tērē nacionālā līdera izklaidēm," vēsta filma.
Šobrīd pili pārvalda akciju sabiedrība "Binom". Šajā uzņēmumā nodarbinātie strādājot arī kādā citā, ar Putinu saistīta cilvēka firmā.
"Pēdējo reizi pili pārformēja 2017. gadā. Toreiz ofšoru "Savojan" nomainīja pret Krievijas akciju sabiedrību "Binom". Veco īpašnieku – ofšoru – uz pilnvaras pārstāvēja kāda Natālija Tihomirova. Arī jauno īpašnieku pārstāv Natālija Tihomirova, viņa arī ir "Binom" direktore. Pārsteidzoši – it kā pārdod paši sev!" atklāj filma.
Viens no filmas veidotājiem Georgijs Alburovs Latvijas Radio 4 raidījumā "Doma laukums" atklāja vēl jaunas detaļas – Putina pils reiz tikusi pārdota caur Latviju.
"2016. gadā Britu Virdžīnu salās reģistrēta ārzonas firma savā kontā "SMP bankā" Latvijā, acīmredzami, Rotenbergu bankā, saņēma pāris miljardus rubļu par Putina pils 99% akciju pārpārdošanu. Mums ir dokuments, kas to apstiprina. Tur ir konta numurs, bankas nosaukums un arī pats rēķins. Latvijas bankas kontu viņi izmantoja, lai pārskaitītu naudu no firmas uz firmu un tādējādi slēptu patiesos pils īpašniekus," intervijā stāstīja Ablurovs.
Viņa pieminētās firmas nosaukums ir "Savojan Investments Limited". Tā ir tā pati ārzonas firma, kas pieminēta Navaļnija filmā un kuras vārdā rīkojas Natālija Andrejevna Tihomirova. Viņa ir arī nākamā Putina pils pārvaldnieka – uzņēmuma "Binom" direktore.
Dokumentā, ko publiskojis Navaļnija līdzgaitnieks, redzams, ka Tihomirova darījumu par firmas "Savojan" kapitāldaļu atsavināšanu organizē caur tagadējās "Industras" kontu Rīgā. Pārskaitījuma dokumenta datums ir 2016. gada 30. decembris.
Aizbildinoties ar klientu datu konfidencialitāti, banka "Industra" šo informāciju nekomentē: "Nevaram nedz noliegt, nedz apstiprināt minētā klienta esamību. Vienlaikus uzsveram, ka ievērojam visas Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības, un stingri izvērtējam sadarbību ar katru klientu. Gadījumos, kad klients veic aizdomīgus darījumus, banka nekavējoties par to informē tiesībsargājošās institūcijas."
Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Putina pils pārdošanu caur Latviju pēc būtības nekomentē. Taču atgādina, ka banka savulaik sodīta par naudas atmazgāšanas pārkāpumiem: "Pārbaude bankā tika veikta 2017. gadā un par konstatētajiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmā bankai 2018. gadā tika piemērots sods 455 tūkstošu eiro apmērā. Konstatētie trūkumi iekšējās kontroles sistēmā un piemērotais sods attiecas arī uz minēto periodu – 2016. gadu."
Arī vēlāk FKTK ir brīdinājusi banku, ka tā pārkāpusi riskanto darījumu limitu.
Latvijas Radio zināms, ka banka zem finanšu nozares uzraugu lupas nonākusi vairākkārt.
Viens no iemesliem ir tieši milzīgie ārzonas firmu pārskaitījumi. Piemēram, laikā no 2012. līdz 2014. gadam dažādas ofšorfirmas bankā apgrozījušas vismaz miljardu eiro. Šajos darījumos pat saskatīti riski nacionālajai drošībai.
Navaļnija filmā pieminētajai Putina pils pārdevējai – britu Virdžīnu salu firmai "Savojan" – konta bankā nu jau vairākus gadus gan neesot.
Banku uzraugiem raizes sagādājis ne tikai lielais aizdomīgo darījumu īpatsvars, bet arī kredītiestādes īpašnieki. Vairākus gadus caur citu Krievijas banku tā piederēja brāļiem Arkādijam un Borisam Rotenbergiem.
Arkādijs Rotenbergs ir Krievijas miljardieris no ļoti cieša Putinam pietuvināto cilvēku loka. Šā gada sākumā – jau pēc Putina īpašumus atmaskojošās filmas iznākšanas – tieši Arkādijs Rotenbergs pieteicās, ka viņš patiesībā ir greznās pils slepenais īpašnieks: "Tagad tas vairs nebūs noslēpums – es esmu beneficiārs. Tas ir sarežģīts objekts. Bija daudz kreditoru, un man izdevās kļūt par beneficiāru."
Brāļi Rotenbergi banku Latvijā iegādājās laikā, kad bijām jau Eiropas Savienībā. Tas notika 2006. gadā. Rotenbergiem piederošā Krievijas "SMP banka" nopirka kontrolpaketi tā laika "Multibankā".
Šādā veidā banka Rotenbergiem Latvijā piederēja līdz 2014. gadam. Tas ir gads, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošās Krimas pussalu. Rotenberga uzņēmums drīz vien sāka būvēt tiltu pāri Kerčas jūras šaurumam, kas savienoja Krieviju ar nelikumīgi anektēto Krimu.
Rotenbergiem noteica starptautiskās sankcijas. Viņiem liedza iebraukšanu Eiropas Savienībā un arestēja īpašumus. Arī Latvijā piederošajā bankā Rotenbergiem arestēti padsmit miljoni eiro. Latvijas Radio zināms, ka šī nauda tur stāv arestēta vēl šobaltdien.
Tomēr pašu banku Rotenbergiem noteiktās Eiropas Savienības un ASV sankcijas neskāra. Miljardieri pamanījās bankas kapitāla īpašumtiesības ātri pārrakstīt citiem cilvēkiem, un banka Latvijā turpināja darbu kā ierasts.
Minētais Putina pils pārdošanas darījums caur Latviju notika laikā, kad bankai jau bija citi īpašnieki.
Bankas glābēji
Mihails Gaņevs ir ņiprs kungs cienījamos gados. Visu mūžu nostrādājis Rīgas ostā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pievērsies ogļu pārkraušanas biznesam. Viņa rūpals uzplaucis tieši blakus Latvijas oligarhu saimniecībai Rīgas ostā.
Savu biznesu Gaņevs Latvijas Radio izrādīja pērn rudenī. Toreiz tika veidots raidījums par apbrīnojami veiksmīgu Gaņeva darījumu – Rīgas brīvosta par 18 miljoniem eiro no viņa firmas nopirka divas vecas kuģu piestātnes, kurām ekonomiski pamatotu pielietojumu ostai pēcāk nav izdevies atrast.
Mihails Gaņevs bija starp tiem cilvēkiem, kas 2014. gada rudenī pēc Rotenbergu aiziešanas no bankas kļuva par baņķieri – viņš iegādājās gandrīz trešdaļu kapitāldaļu. Vēl apmēram tikpat tieši un pastarpināti pārņēma bankas ilggadējā prezidente Svetlana Dzene. Abiem formāli piederēja vairākums komercbankā laikā, kad notika pils pārdošanas darījums.
Latvijas Radio zvanīja ostas uzņēmējam Gaņevam, lai šoreiz parunātu par bankas biznesu. Taču viņš sacīja, ka finanšu iestādes darbībā aktīvi nav iesaistījies. Arī filmu par Putina pili nav skatījies.
Indra Sprance: Vai jūs zināt kaut ko par šo kompāniju, kas veica pārskaitījumus caur jums tobrīd piederošo banku?
Mihails Gaņevs: (smejas) Pirmkārt, jums piederošā banka – tas ir tā ļoti skaļi teikts. Nekas man nepiederēja. Es centos palīdzēt glābt šo banku, lai cilvēki neciestu. Lai banka dzīvotu. Tad es pēc Svetlanas Dzenes lūguma centos viņai palīdzēt. Bet es biju pasīvs investors. Iedevu daļu savas naudas bankas glābšanai, bet neiesaistījos nekur… Es neesmu baņķieris, tas nebija mans uzdevums, man nav ne mazākās jausmas, par ko jūs runājat.
Indra: Kam jūs palīdzējāt – Svetlanai Dzenei vai varbūt kādam lielākam?
Gaņevs: Nevienu lielāku par Svetlanu Dzeni nepazīstu.
Indra: Vai Rotenbergus zināt?
Gaņevs: Pēc uzvārda esmu dzirdējis… bet vispār viņi man ir tik tāli kā Mēness no Zemes. Aptuveni.
Indra: Vai viņiem jūs nepalīdzējāt?
Gaņevs: Mhm… vai tad ir iespējams ar roku aizstiepties no Zemes līdz Mēnesim?
Saruna ar otru bankas tā brīža formāli lielāko īpašnieci un arī bijušo valdes priekšsēdētāju Svetlanu Dzeni ir vēl īsāka.
Indra: Raidījumam "Atvērtie faili" gatavoju stāstu par Putina pils pārdošanu caur MTB, "Meridian Trade bank" un…
Dzene: Es atvainojos, es nestrādāju MTB bankā.
Indra: Jā, bet jūs tobrīd bijāt bankas akcionāre, īpašniece, kad darījums notika…
Pī, pī pī…
Svetlana Dzene patiesi vairs nestrādā šajā bankā. Viņas karjerai punktu pielika kreditēšanas pārkāpumi. Banka bija izsniegusi lētus kredītus firmām, kas saistītas ar viņu pašu. LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka bankas vadība pasmēlusies lētu naudu diviem zaļās enerģijas uzņēmumiem Priekulē. "Priekules Bioenerģija" un "Priekules siltumtīkli" no bankas saņēma 8 miljonus eiro lielus kredītus, naudu piešķīra bez pirmās iemaksas, ar zemu nodrošinājumu, zemiem procentiem un garu apmaksas termiņu. FKTK konstatēja, ka abas dāsni kreditētās kompānijas ir saistītas ar bankas akcionāri Svetlanu Dzeni, kura vairāk nekā 20 gadus bija bankas prezidente, un viņas vīru Andri Dzeni, kurš bija bankas padomes loceklis.
Pēc šo ziņu nākšanas gaismā banka ar Svetlanu Dzeni vienojās par mierizlīgumu. Dzene aizgāja no bankas, bet viņas akcijas pārņēma pati kredītiestāde.
Bankai atkal mainījās īpašnieki, un par akcionāriem kļuva cilvēki, kuri gadiem ilgi strādājuši oligarhu Andra Šķēles un Aināra Šlesera biznesā Rīgas ostā. Blakus Mihailam Gaņevam.
Oligarhi un citi veiksminieki
Interesi iegādāties tolaik problēmās nonākušo banku sākotnēji izrādīja paši oligarhi. Latvijas Radio rīcībā esošā informācija liecina, ka
2019. gada nogalē Šķēle kopā ar citu jauno akcionāru Juriju Adamoviču un Ralfu Kļaviņu klātienē apmeklēja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.
Ziņas toreiz arī izlauzās publiski. "Nekā personīga" bija zināms, ka būtisku daļu no nepieciešamās summas gatavi ieguldīt ekspolitiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers caur kopīgo uzņēmumu "MCH Investīcijas", kas ir lielākais "Rīgas tirdzniecības ostas" īpašnieks.
Šķēles un Šlesera uzņēmums par bankas akcionāru tomēr nekļuva. Vai abu plānus kļūt par baņķieriem izgāza reputācijas problēmas vai savu lomu nospēlēja citi apstākļi, nav skaidrs. Svarīgi piebilst, ka kurš katrs nopirkt banku nevar, – būtiskas līdzdalības iegūšanai ir jāsaņem Eiropas Centrālās bankas atļauja.
Taču bankas daļas iegādājās citi cilvēki, kuri ar Šķēli un Šleseru strādājuši roku rokā tajā pašā "Rīgas tirdzniecības ostā".
28% akciju nonākuši firmas "HPI-2" īpašumā. Šis uzņēmums uz pusēm pieder brāļiem Andim un Ralfam Kļaviņiem. Abi gadiem ir bijuši amatos "Rīgas tirdzniecības ostā".
Kļaviņi noliedz, ka būtu piesegs oligarhiem vai kādam citam. Brāļu vārdā komentēja Andis Kļaviņš:
"Gan man, gan Ralfam ir vairākas kompānijas, tajā skaitā peļņu nesošas un dividendes maksājošas."
Brāļi Kļaviņi savulaik grīļīgās bankas "Industra" kapitāla stiprināšanā kopumā investējuši ap četriem miljoniem eiro. Tā esot viņu pašu ilgākā laikā sapelnītā un uzkrātā nauda.
Andis Kļaviņš norādīja, ka arī padomes locekļa amatā "Rīgas tirdzniecības ostā" esot pārstāvējis tās akcionāru – savu brāli, nevis kādu citu trešo personu:
"Tas ir kā fabulā, pierādīt, ka tu neesi ēzelis. Mēs esam mēs. Es to saku, atkārtoju, tā tas arī ir. Personīgi es RTO grupā esmu strādājis tikai un vienīgi Ralfa uzņēmumu interesēs un viņu pārstāvot, ne Šķēli, ne Šlesera kungu neesmu ne saticis, nepazīstu, domāju, ka viņi mani arī, kā teikt, nezina, nepazīst."
Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijā uz Latvijas Radio jautājumu, vai Šķēlem un Šleseram tieši vai netieši pieder daļas "Industrā", atbildēja, ka nepieder. Bankā ieguldīto līdzekļu izcelsme esot pilnīgi skaidra.
"Atbilstoši publiski pieejamai informācijai Ralfs Kļaviņš ir patiesais labuma guvējs SIA "Latmorporttrans". Savukārt SIA "Latmorporttrans" pieder 20% no "Rīgas tirdzniecības ostas"," norādīja FKTK.
Jebkāda veida īpašumtiesības bankā noliedz arī Ainārs Šlesers, kurš nupat, saņēmis apsūdzību krāpšanā lielā apmērā citā lietā, paziņoja par atgriešanos politikā.
Uz Latvijas Radio telefona zvaniem Šlesers neatbildēja, taču īsziņās atrakstīja, ka patiešām ir izvērtējis bankas akciju iegādes darījumu. Bet tas nav noticis. Šobrīd ar banku "Industra" viņam neesot nekāda sakara, pat kontu tajā neesot ne pašam, ne ģimenes locekļiem, ne viņa uzņēmumiem.
Ņemot vērā, ka pēc tā dēvētā finanšu tirgus kapitālā remonta klientu apkalpošanai ieviestas stingrākas prasības, Latvijas Radio vaicāja Šleseram, vai viņa biznesam Latvijas bankās nav nācies saskarties ar kādām grūtībām. Un atbilde bija apstiprinoša.
"Diviem uzņēmumiem ir nācies atvērt kontus Vācijā. Attiecībā uz Vāciju – tur bankas labāk izprot tranzīta biznesu," atbildēja Šlesers.
Savukārt Andris Šķēle uz Latvijas Radio jautājumiem par bankas iegādi nereaģēja.
Brāļi Kļaviņi nav vienīgie, kuriem laimējies kļūt par baņķieriem. Bankas "Industra" lielākais īpašnieks ar nepilniem 35% akciju ir Jurijs Adamovičs. Vēl pirms 15 gadiem viņš bija Finanšu ministrijas ierēdnis.
Adamoviča ceļš pretī baņķiera statusam sākās ar bankrotējušās "Parex" bankas slikto aktīvu pārvaldīšanu. Kad banka jau atradās valsts īpašumā, viņu iecēla par tās valdes locekli. Acīmredzami, "Parex" kļuva par vārtiem uz biznesu Krievijā, kur viņš vairākus gadus strādājis augsta līmeņa amatos kapitāla tirgū. Tur esot sapelnījis miljonus bankas "Industra" iegādei un kapitāla stiprināšanai.
Ar Juriju Adamoviču un Andi Kļaviņu Latvijas Radio tikās klātienē. Abi ir četrdesmitgadnieki. Sarunā pieminēja, ka abiem kopīgas ir arī saites ar Alūksni. Adamovičam tur pieder putnu ferma, pāris kilometru attālumā bizness ir arī Kļaviņam.
Tikšanās gan notika pašā Rīgas centrā – bankas otrajā stāvā, kabinetā ar brīnišķīgu skatu uz valdības namu un pareizticīgo katedrāli. Daudzus gadus tas bijis ar skandālu aizgājušās prezidentes Svetlanas Dzenes darba kabinets. Jaunie īpašnieki to pārtaisījuši par sanāksmju telpu ar apaļu galdu vidū.
Tomēr intervijas ierakstam Jurijs Adamovičs bija pierunājams, un tā bija īsa. Viņš dievojās, ka visi reālie bankas īpašnieki ir publiski redzami bankas mājaslapā. Pirms tam ir rūpīgi vētīti gan paši akcionāri, gan līdzekļi, kas tiek ieguldīti bankā.
"Mūsu bankas akcionāri nav nekāds izņēmums, visi akcionāri, kas būtisko līdzdalību ir ieguvuši, ir izgājuši garo saskaņošanos procedūru ar FKTK un Eiropas Centrālo banku, kas tajā skaitā paredz arī citu kompetentu iestāžu dziļas pārbaudes," norādīja Adamovičs.
Kopš Rotenbergu un Svetlanas Dzenes vadības laikiem banka esot būtiski mainījusies.
"Pirmkārt, "Industra" banka šodien – tā ir pavisam cita kredītiestāde, kāda tā bija gadu vai divus atpakaļ.
Pēc būtības es teiktu tā – pagājušais gads bija mūsu bankas pārdzimšanas laiks," uzsvēra Adamovičs.
Pārmaiņas esot notikušas visos līmeņos – mainījušies gan akcionāri, gan padome un valde. Arī gandrīz puse bankas darbinieku esot nomainīti. Jaunais padomes priekšsēdētājs Adamovičs iezīmēja bankas nākotni – turpmāk fokusā būšot korporatīvie klienti:
"Iekšēji komunicējot ar kolēģiem, mēs sevi, tā teikt, apsaukājam par vietēja kapitāla banku vietējam biznesam, jo bankas akcionāru kodolu šodien veido, es teikšu tā – vietējas izcelsmes kapitālisti, kuriem ir ārpus bankas intereses arī citās nozarēs. Mēs saprotam, kādas ir mūsu mērķauditorijas vajadzības, saprotam to no savas pieredzes, zinām, kas vietējam biznesam ir vajadzīgs, kādi lēmumi, kādā kvalitātē, kādā tempā, kādi produkti ir vajadzīgi, jo mēs paši to izjūtam savos citos biznesos."
"Industras" mērķis esot apkalpot vietējo mazo un vidējo biznesu, piedāvāšot arī kredītus. Ambīciju sasniegt milzīgu apgrozījumu un iekļūt Latvijas banku topā jaunajiem baņķieriem nav.
Atbildot uz jautājumu, vai banka apkalpos Latvijas oligarhus Šķēli, Šleseru, Lembergu, Adamovičs sacīja: "Mēs apkalposim tos klientus, kurus apkalpot ļauj spēkā esošie normatīvie akti. Un mēs pilnīgi noteikti izvairīsimies no sadarbības ar tādiem klientiem, kas pakļauj banku nevajadzīgiem reputācijas riskiem."
Pagātnes īpatnības
Šopavasar aprit gads, kopš Latvija izspruka no tā dēvētā "Moneyval" "pelēkā saraksta" jeb finanšu nozares neuzticamo valstu saraksta.
Tas nebija viegli. Pāris gadu laikā nācās būtiski uzlabot finanšu sektora kontroli, pastiprināt cīņu pret naudas atmazgāšanu, izmeklēt un iztiesāt šādus noziegumus.
Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa atturējās komentēt Navaļnija līdzgaitnieku publiskoto informāciju par Putina pils pārdošanu caur Latviju.
"Mēs konkrētus gadījumus nekomentējam, tomēr, ja atsaucamies uz šo publiski pieejamo un ļoti populāro filmu, tad, skatoties to, ir viennozīmīgi skaidrs, ka tās lietas, kas tur ir atainotas, bija ļoti populāras caur Latvijas banku sistēmu diemžēl iepriekšējos periodos. Redzot apmēru un veidu, kā šie dokumenti tika gatavoti, kā tika veikti pārskaitījumi, – jā, diemžēl tās ir tādas 2014., 2015., 2016. gada, varbūt arī 2017. gada īpatnības, kas Latvijā bija novērojamas," stāstīja Znotiņa.
Atbildot uz jautājumu, vai situācija ir būtiski mainījusies, viņa sacīja: "Es domāju, ka noteikti. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka neviens to vairs nekādā gadījumā neuztver kā… pavisam nesen bija norāde par to, ka agrāk tā bija pilnīgi normāla banku darbība,
un šobrīd bankas, vismaz lielākā daļa no bankām, ir sapratušas, ka sistēma ir mainījusies, reforma ir notikusi."
Znotiņa vērsa uzmanību uz to, ka pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājies nerezidentu naudas apjoms, kas iziet caur Latvijas kredītiestādēm. Arī bankas par aizdomīgiem darījumiem ziņo daudz labāk. Esot gan vēl palikušas dažas kredītiestādes, kuras ir zem lupas, taču masveidā tāds bizness, kādu varēja vērot Navaļnija filmā, caur Latvijas bankām vairs neesot iespējams.
