Atvērtie faili

#26 Šķēršļi kopdzīvei Latvijā viendzimuma ģimenēm: Vai valsts mainīs attieksmi

Atvērtie faili

#28 Baisais noziegums Dagdā: vai to bija iespējams novērst ar palīdzību bērna mātei

#27 Vara, politika un biznesa intereses - kas īsti notiek partijā "Latvijas attīstībai"?

Vara, politika un biznesa intereses – kas notiek partijā «Latvijas attīstībai»

Partijas „Latvijas attīstībai” politiķa Jura Pūces mēģinājumi atspēkot pārmetumus par Rīgas domes caurlaides izmantošanu un slēptiem maksājumiem partijai kļuvuši par iemīļotu tematu jokiem tviterī un preses karikatūrām. Taču joki mazi – Pūce pats jau zaudējis ministra amatu, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudīt, vai valdības koalīcijas partija „Latvijas attīstībai” saņēmusi nelikumīgu finansējumu. Kas īsti notiek partijā? Un vai tiešām politiskais spēks varu izmanto biznesa interesēs?

ĪSUMĀ:

Pūces joks un Mičerevska aktivitātes

“Tad, kad es izdarīju šo soli, es (tā kā) noklausījos dziesmu “Manai dzimtenei” un (tā kā) ielecu aukstā ūdenī. Es nezinu, kāda būs mana nākotne. Droši vien mani iesūdzēs tiesā Juris Pūce un partija.”

Pāris nedēļas pēc izstāšanās no partijas „Latvijas attīstībai” tās bijušais valdes loceklis Māris Mičerevskis ir neziņā, kas ar viņu notiks tālāk. Mičerevska atklāsmes ir pavērušas nepatīkamu skatu partijas virtuvē. 

Vēsturnieks, publicists un uzņēmējs Mičerevskis ir kolorīta personība – divus sasaukumus pēc kārtas Rīgas domē iekļuvis no kandidātu saraksta pēdējās vietas. Plašāku atpazīstamību iemantojis kā blēža Duļķa lomas atveidotājs filmā „Kriminālās ekselences fonds”. Šoruden Mičerevskis pēkšņi paziņoja, ka viņam nav pieņemama partijas līderu aizkulišu tirgošanās. Tā notiekot gan lielās lietās, gan sīkās epizodēs.

Viena sīka lieta jau ir maksājusi amatus vienam no ietekmīgākajiem partijas cilvēkiem Jurim Pūcem. Mičerevska publiskotā sarakste ar tobrīd vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Pūci lika domāt, ka ministrs lūdz sev bezmaksas autostāvvietu caurlaidi, kas pienākas Rīgas domes deputātiem. No sarakstes arī noprotams, ka agrāk Pūce savām vajadzībām izmantojis cita deputāta – Andra Bačkura – un pagaidu administrācijas caurlaides. 

Pūce Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” saraksti nosauca par joku un sākotnēji noliedza, ka jebkad būtu izmantojis citu cilvēku caurlaidi.

Dienu pēc intervijas, kad bija skaidrs, ka ministra izteikumi Rīgas domē ir viegli pārbaudāmi un meli ātri identificējami, Pūce atkāpās gan no ministra, gan partijas vadītāja amata. 

Tagad Pūce saka – neesot valdījis emocijas brīdī, kad uzbrūk tuvs partijas biedrs: “Ir tāda emocionāla aizskāruma situācija: jums ir sajūta, ka jums ir pienākuši klāt un urķējas jums pa degunu, teiksim tā. Un tagad jums jāstāsta, kāpēc jums degunā ir viena vai otra lieta aizķērusies. Tas emocionālais stāvoklis bija tāds uzvilkts,

un es noreaģēju nepareizi, neatbilstoši savai pozīcijai un atbildības līmenim, kāds man bija, un rīkojos kļūdaini.”

Pūce gan joprojām stāsta, ka samelojies tikai par deputāta Bačkura caurlaidi, kas stāvējusi viņa mašīnā, un uzstāj, ka pašam Mičerevskim caurlaidi nav prasījis. 

“Konteksts bija tāds, nu, redz, ja tu, Bačkur, neesi ievēlēts, tad tev, Māri, tagad par to, ka es tev plusiņu esmu pielicis, tev gan jādod caurlaide, tas ir tāds tā kā joka turpinājums kontekstā par Andri Bačkuru,” stāsta Pūce.

„Latvijas attīstībai” politiķis Juris Pūce

Viņš atvainojas par melošanu un uz jautājumu, vai tā bija vienīgā reize, kad publiski teicis nepatiesību, atbild šādi: 

“Ir skaidrs, kad ir gadījumi, kur tu izvēlies, kaut vai tāpēc, lai panāktu kopīga lēmuma pieņemšanu, tu izvēlies neteikt visu. Tādi gadījumi ir. Apzināti lēmumi, kur es būtu izvēlējies teikt nepatiesību, tādu nav.”

Latvijas Radio nolēma pārbaudīt arī Pūces apgalvojumu, ka caurlaidi nav izmantojusi viņa dzīvesbiedre – Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Zaiga Pūce. Taču skaidrību nebija iespējams iegūt.

Zaiga Pūce nevēlējās komentēt jautājumu: “Stāsts ir saistīts ar manu vīru. Un es domāju, ka visi jautājumi, kas ir par šo tēmu, ir tikai un vienīgi uzdodami viņam. Viņš noteikti jums izstāstīs visu, kas jums interesē par un ap šo stāstu.”

Ar Juri Pūci par šo jautājumu izvērtās gara sarakste, kurā viņš skaidri neatbildēja, vai sieva izmantoja caurlaidi,

bet divreiz atkārtoja, ka „abonementa izmantošanas apstākļi” ir tādi, ka dzīvesbiedre to nevarēja izmantot.

Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Zaiga Pūce

Caurlaides epopeja gan Pūcem netraucēja atgriezties Saeimas deputāta krēslā, un viņš kaļ plānus startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Līdz tam gan vēl nepilni divi gadi, un ir pāragri prognozēt, ar ko beigsies Mičerevska atklātības uzplaiksnījums.

Viņš stāsta arī par nopietnākiem pārkāpumiem – iespējams, nelikumīgiem maksājumiem partijai „Latvijas attīstībai”. 

“Man no sākuma piezvanīja un teica, ka vajag satikties steidzīgi. Edgars Jaunups. Pēc tam Juris Pūce bija tieši tas, kas satikās. Tā satikšanās bija tiešām pāris minūtes – teiksim,  5 vai 10. Tajā pašā kafejnīcā „Cidonija” man zem galda tā kā iedeva to naudu un palūdza iemaksāt partijas kontā,” stāsta Mirčevskis.

Saņemto naudu Mičerevskis vispirms ieskaitījis savā bankas kontā un tad pārskaitījis „Latvijas attīstībai” kā biedra naudu. Kopumā šādi partijas kasē pēdējo trīs gadu laikā vairākos maksājumos nonākuši 8500 eiro. “Atvērtajiem failiem” Mičerevskis atklāj arī jaunas detaļas – viņš bijis starpnieks vēl divu tūkstošu eiro nodošanā citam cilvēkam, kurš vēlāk to iemaksājis partijas kasē.

Tātad kopumā caur viņu partijas kasē ieplūduši 10 500 eiro.  

“Pirmajā reizē – es atceros tās banknotes bija lielas, vai nu tie 500 vai simtnieki, kas protams sagādāja lielākas neērtības. Bet pēdējās reizē tie jau bija 50-nieki, kas tāpat, protams, nav patīkami, it sevišķi mūsdienās skaidru naudu bankomātos nav pārāk prātīgi iemaksāt, it sevišķi, ja nav pierādāma tās izcelsme, kā šajā gadījumā,” stāsta bijušais „Latvijas attīstībai” biedrs.

Mičerevskim neviens neesot skaidrojis, no kurienes nauda un kas par to būs jādara. Viņš tam nav iebildis, taču pārdomas par šiem jautājumiem radušās, kad „Latvijas attīstībai” iekļuva Rīgas domē. 

Mičerevskis spriež, ka nelegālā nauda partijas kasē varētu nākt no dažādām nozarēm – būvniecības, mežizstrādes, atkritumu saimniecības.

“Tagad, kopš partija ir pārstāvēta Saeimā, es teiktu, ka tur vēl ir papildu nauda uzradusies, kas nenonāk partijā, bet gan taisno pie Jaunupa. Tas ir tīrs darījums, kas nonāk vai nu pie viena cilvēka, vai basketbola klubā VEF un pēc tam mēģina panākt, lai kāds lēmums tiek pieņemts Saeimā vai valdībā,” saka Mičerevskis.

Rīgas domes deputāti Māris Mičerevskis

Partijas „Latvijas attīstībai” vadītāji Mičerevska izteikumus kategoriski noliedz.

“Es uzskatu, ka Māris Mičerevskis melo. Es uzskatu, ka viņš to dara apzināti tādā ziņā, ka tur ir kaut kādi kampaņas elementi, kur ir kaut kāds apjoms patiesības samalts kopā ar deviņas reizes lielāku apjomu melu, un arī tā plānveidīgi, mērķtiecīgi, lai uzturētu ilglaicīgi ziņu, tiek celta neslava,” uzsver valdes loceklis Edgars Jaunups.

Arī Pūce naudas nešanu noliedz. Ar Mičerevski par partijas naudas lietām gan esot runājis, taču tikai lai mudinātu pašu Mičerevski ziedot partijai.

“Tā ir apmelošana, viņa īstenota apmelošana. Šis ir objektīvs neslavas celšanas gadījums. Viņš mēģina pateikt, ka es esmu iesaistīts kriminālā darbībā. Es par to aizstāvēšu savas tiesības tikt aizsargātam, advokāti man strādā, gatavo pieteikumu, un es viņu iesniegšu,” saka Pūce.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par „Latvijas attīstībai” finansēm ir sācis pārbaudi.

Kriminālprocesā tā gan var pāraugt tikai tad, ja izrādīsies, ka nelikumīgu maksājumu bijis vairāk. Atbilstoši šā brīža likumam – virs 21 000 eiro. Ja KNAB par nelikumīgu atzīst tikai Mičerevska pieminētos 10 500 eiro, „Latvijas attīstībai” var nākties tos atmaksāt valstij un nekādas nopietnākas sekas tam nebūtu.

Bet vai tiešām tie ir tikai dūmi bez uguns?

Politika un sports

Šogad aprit septiņi gadi kopš partijas „Latvijas attīstībai” izveidošanas. Starp redzamākajiem dibinātājiem toreiz bija saujiņa partiju „Jaunais laiks” pametušo biedru ar Einaru Repši priekšgalā. Viņu vidū arī vēlākie līderi Juris Pūce un Edgars Jaunups.

Repše savu darbību „Latvijas attīstībai” tagad ir apturējis un uz skandālu raugās no malas:

“Izklausās ļoti nepatīkami. Tiesa gan, es nebūtu sevišķi pārliecināts par cilvēku, kurš ir nodevis citu cilvēku uzticību, liecībām. Bet es domāju, ka mums tam ir attiecīgi kompetentas iestādes, un man ir paļāvība, ka Ivars Ijabs – patreizējais faktiskais partijas vadītājs – tiks skaidrībā ar notiekošo.” 

Bijušais partijas "Latvijas attīstībai" biedrs Einārs Repše

Repše neko nezinot par „Latvijas attīstībai” sponsoru interesēm. 

“Varbūt es neesmu tā pareizākā persona, lai spriestu, bet es arvien ticu, ka tas nav nekāda veida biznesa projekts, ka tā ir apvienība, kura, kā nu to saprot un prot, mēģina veidot Latviju par attīstītu, brīvu un attīstību veicinošu valsti,” saka Repše.

Aizkulisēs visbiežāk Edgaru Jaunupu min kā partijas saiti ar sponsoriem. Repše atzīst – Jaunupam kā talantīgam organizatoram partijā tiešām ir būtiska loma.

“Nenoliedzami domātājs un intelektuāla persona. Ļoti nopietns intelektuāls pienesums,” Jaunupu  raksturo Repše.

Ne tik pozitīvā gaismā Jaunupu redz cita sena politiskā līdzgaitniece – bijusī „Jaunā laika” iekšlietu ministre Linda Mūrniece-Freiberga. Abi savulaik ienākuši politikā kā jauni ideālisti. 

“Tas, ko es redzu no publiskās jomas, viņš pārāk bieži maina tos cilvēkus, kuriem dod padomus, līdz ar to automātiski aizmirstot iepriekšējās pieredzes ar iepriekšējiem kolēģiem, kas man politikā nešķiet pareizi.

Bet acīmredzot viņš meklē vietas, kur vienkārši ir izdevīgāk, nevis strādā kādu konkrētu ideju vārdā,” saka Mūrniece-Freiberga.

Arī nupat „Latvijas attīstībai” pametušais Mičerevskis uzskata, ka Jaunupu interesē nauda un ietekme. Jaunupa loma partijā esot pielīdzināma garīgā līdera ietekmei sektā.

“Valde vai kongresi, kas notiek, kur ir kāda lemšana, tur nekāda lemšana nenotiek. Vienīgais veids, kā var kaut ko panākt, ir doties pie garīgā līdera,” uzsver Mičerevskis.

Runājot par „Latvijas attīstībai”, nevar nepieminēt basketbola klubu „VEF Rīga”. Edgars Jaunups ir viens no kluba atjaunotājiem un vadītājiem, bet starp tā atbalstītājiem ik pa laikam pavīd uzņēmumi ar interesēm politikā vai valsts pasūtījumos. 

„VEF Rīga” gada pārskatos redzams, ka kopš 2011. gada sporta klubs ar savu saimniecisko darbību nopelnījis nepilnus 9 miljonus eiro. Gandrīz tikpat liela ir ienākumu daļa, kas nav no saimnieciskās darbības. Pārskatos klubs to atspoguļojis ailē ar nosaukumu “Citi ieņēmumi”. Kas veido papildu ienākumus, Edgars Jaunups detalizēti neskaidro. 

Basketbola kluba "VEF Rīga" valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups

Lūdzot atšifrēt pērnā gada finansējumu, Jaunups stāsta, ka pamatā papildu ieņēmumus veidojis Vienotās basketbola līgas un Latvijas Basketbola savienības līdzfinansējums. Arī Rīgas domes atbalsts. Pilsēta pērn pirmo reizi klubam piešķīrusi 150 tūkstošus eiro, bet iepriekšējos gados atbalstu sniegusi Rīgas brīvosta. Savukārt visbiezāko aploksni iedevušas sabiedriskā labuma organizācijas. Kopumā – 350 tūkstošus eiro. Organizācijas viņš neatklāj, jo to atklāšana būtu jāsaskaņo.

„VEF Rīga” gada pārskati rāda, ka kluba uzplaukuma laiks sakrīt ar partijas „Latvijas attīstībai” dibināšanu.

Sportiski panākumi „VEF Rīgai” bijuši arī iepriekš, taču tieši 2013. gadā pirmo reizi kluba kasē ieplūdis pamatīgs papildu finansējums. Līdz tam vefiešiem papildu ieņēmumi veidoja ap 100 tūkstošiem gadā, bet 2013. gadā tie pēkšņi uzauga līdz pusotram miljonam eiro un turpmāk katru gadu bija ap miljonu eiro.

Jaunups norāda, ka lielā mērā pateicoties kluba tā brīža prezidentam – uzņēmējam Mārim Martinsonam – klubam bijuši labi atbalstītāji. (Māra Martinsona vārds pēdējos gados izskanējis vairākos korupcijas skandālos. Viņš apsūdzēts gan naudas atmazgāšanā un nodokļu apiešanā, gan figurē Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas lietā.) 

Kā Jaunups skaidro milzīgo ienākumu atšķirību 2012. un 2013. gadā?

“Man ir bail samelot. Tie tomēr ir 8 gadus veci notikumi, būtu jāskatās bišķiņ papīros. Bet es pieņemu – tanī laikā bija atļauti Latvijā tā saucamie trīspusējie līgumi ar sabiedriskā labuma organizācijām. Piemēram, varēja slēgt līgumu, nezinu tur, „Moduls Rīga”, toreizējais viens no lielajiem, tajā skaitā, reklāmpircējiem, drīkstēja slēgt trīspusēju līgumu starp basketbola klubu, basketbola savienību un uzņēmumu par to, ka ziedo Basketbola savienībai, kas patur kādu procentu par naudas administrēšanu un par uzraudzību, lai pārliecinātos, ka nauda izmantota vispārējam sportiskam mērķim, un pārskaita to naudu klubam. Mūsu gadījumā tas neparādījās kā ziedojums klubam, jo ziedojums tika izdarīts federācijai. Mums parādījās tāpēc šajā ailē „Citi ieņēmumi”, bet faktiski tas bija šī iemesla pēc, ka virkne uzņēmumu slēdza šādus…

Tā bija nevis ierasta prakse, bet absolūta, totāla prakse, ko lietoja pilnīgi visi vismaz Latvijas sportā,” stāsta Jaunups.

Viņš noraida domu, ka finansējuma pieaugumam būtu kāda saistība ar partijas dibināšanu.

“Tam nav saistība nekāda ar to. Tam ir saistība ar sportisko rezultātu,” saka Jaunups.

Tomēr bijušais basketbolists un „VEF Rīga” dibinātājs Valdis Valters uzskata, ka nauda sporta kluba kasē tāpat vien neienāk. Viņš pats no kluba ir prom jau daudzus gadus. 

“Tie ir sponsori, kā var jums labāk pateikt, sarunātā nauda… Par to, ko Broku iesēdināja, tāda pati nauda, nu… Skaidrs, ka Latvijas sports balstās tikai uz šādas shēmas.

Sponsoru kā tādu ir ļoti maz, ir tā saucamā lobēšana. Kaut ko politikā palīdzi, nu, un naudiņa tiek piesaistīta gan klubiem, gan federācijām, tā visu laiku strādāja šī shēma.

Nekas jauns jau nav, un Jaunups to māk ļoti labi izmantot,” stāsta Valters.

Viņš regulāri Jaunupam velta kritiskas piezīmes.

“Edgars ir nenormāli varaskārs cilvēks. Viņam gribas pašam visu regulēt gan politikā, gan sportā, gan visur. (..) Varbūt viņš ir efektīvs, bet tā, kā viņš izmanto valsts resursu, visu valsts un pašvaldības resursu savā labā – nu, tas nav pareizi,” uzsver Valters.

Bijušais basketbolists un „VEF Rīga” dibinātājs Valdis Valters

Piemēram viņš min procesus ap bērnu un jauniešu basketbola skolu „Rīga” laikā, kad pēc domes atlaišanas galvaspilsētu pārvaldīja pagaidu administrācija. To vadīja Pūces vadītās ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics, bet domes izpilddirektora amatā nokļuva „Latvijas attīstībai” biedre Iveta Zalpētere. 

“Tad, kad atnāca Zalpētere pie varas Rīgas domē, viņa gribēja nostumt Šēnhofu nost un iebīdīt savus VEF cilvēkus, lai varētu visu to Rīgas basketbola skolu savākt zem sevis,” stāsta Valters.

Liela „Latvijas attīstībai” ziedotāja ir arī bijusī „VEF Rīga” valdes locekle Laila Spaliņa. Tagad viņa vada vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroju. Kopš partijas dibināšanas Spaliņa ir ziedojusi 33 tūkstošus eiro par spīti tam, ka pašai ir 120 tūkstošu eiro parādsaistības. 

“Es partiju atbalstu ilgstoši. Saistības man ir tikai pēdējos trīs gadus. Mani ienākumi ir būtiski lielāki, un gadā ziedotā summa nebūt nesasniedz likumā noteikto slieksni. Esmu strādājusi biedrībā un zinu, cik sarežģīti ir piesaistīt finansējumu, bet bez finansējuma idejas nav sadzirdamas un īstenojamas. Es ticu „Latvijas attīstībai” idejām un cilvēkiem,” uzsver Spaliņa.

Pats Edgars Jaunups „Latvijas attīstībai” noziedojis 22 tūkstošus, viņa sieva – 14 tūkstošus, tēvs – 7000, māsa ar vīru kopā – 2000. Bet sievasmāte Anita Leiškalne partijā ieguldījusi visvairāk no ģimenes – 31 tūkstoti eiro. Leiškalne bijusi devīga pat gadā, kad pameta darbu Rīgas brīvostā un viņas vīrs Kārlis Leiškalns medijos stāstīja, ka sieva varētu kļūt par bezdarbnieci. Kāpēc tāds dāsnums? No pašas Anitas Leiškalnes to neizdevās noskaidrot. Caur Jaunupu Latvijas Radio saņēma ziņu, ka viņa partiju atbalstījusi, jo grasījusies kandidēt 2017. gada pašvaldību vēlēšanās. Ziedojumus varējusi atļauties.

Saskaitot visus ieguldījumus, sanāk, ka Jaunupa ģimene „Latvijas attīstībā” atvēlējusi drusku vairāk par 77 tūkstošiem eiro.

“Trīs atsevišķas mājsaimniecības sešos gados, nevis mana ģimene. Mana ģimene ir es, mana sieva un mani divi bērni. Es ļoti atvainojos, vienosimies precīzi par formulējumiem. Ja jūs lietojat ''manas ģimenes budžets'' – mans, manas sievas un attiecīgi bērnu budžets,” komentē Jaunups.

Partijai bagātīgi ziedojuši arī citi biedri. 49 tūkstošus iemaksājusi Baiba Bļodniece, kas iepriekš strādājusi ātro kredītu un būvniecības lobija organizācijās. Pēdējās domes vēlēšanās izsvītrota uz saraksta beigām, Bļodniece vienalga tikusi augstā amatā – viņa pašlaik pilda Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus. 

Dāsni partiju atbalstījis arī Pūce – ar 31 tūkstoti eiro. 

Vēl lielākas summas ziedojuši uzņēmēji. Piemēram, Ventspils tranzītbiznesā strādājošā Olafa Berķa ģimenes locekļi partijai pārskaitījuši kopumā 237 tūkstošus eiro, kokrūpnieks Uldis Mierkalns – 70 tūkstošus, Emīls Jakrins ar tēvu – 55 tūkstošus.

Ko grib sponsori?

„Latvijas attīstībai” līderi kategoriski noraida minējumus, ka politikā lobētu partijas vai basketbola kluba sponsoru intereses. 

“Man šķiet, ka tas mūsu modelis, kur mūsu partijai ir bijuši daži relatīvi lieli ziedotāji, kas ir bijuši publiski zināmi, patiesībā dod iespēju sabiedrībai, jums, medijiem kontrolēt to, ko darām un ieraudzīt, vai mēs tiešām pieņemam lēmumus viņu interesēs. Protams, ka esmu runājis ar Berķi un Mierkalnu un aicinājis atbalstīt, saglabāt atbalstu... Es nekad neesmu saņēmis no viņa nekādu aicinājumus darboties viņu interesēs,” stāsta Juris Pūce.

Tomēr valsts vai Rīgas pašvaldības varā ir bijuši lēmumi, no kuriem ieguvēji ir VEF sponsori vai partijas ziedotāji.

Piemēram, „Rīgas satiksmes” iepirkumā vēl nesen ar dārgāko cenu uzvarēja firma, kuras īpašnieks ir „Latvijas attīstībai” lielsponsors Uldis Mierkalns. 

Savukārt starp „VEF Rīga” atbalstītājiem vīd „Zaļās jostas” nosaukums – šis uzņēmums kopā ar partneriem pašlaik vēlas kļūt par iepakojuma depozīta sistēmas operatoru. Konkursu organizē Pūces nesen vadītās vides ministrijas padotības iestāde, un konkurenti kritizē, ka konkursa noteikumi uzrakstīti „Zaļās jostas” labā. 

Atbildot uz jautājumu, vai nevarētu būt tā, ka komersanti, kas ziedo VEF un partijai, patiesībā maksā par sev labvēlīgiem lēmumiem politiskā līmenī, Jaunups atbild noraidoši. “Es uz šo jautājumu esmu neskaitāmas reizes atbildējis, šis jautājums kaut kādā veidā aizvaino un sāpina, bet acīmredzot mans darbs un mana loma prasīs uz to atbildēt un atbildēt. Atbildē ir nē, nav saistība nekāda,” uzsver Jaunups.

Tomēr pēdējo nedēļu notikumi likuši saausīties „Latvijas attīstībai” politiskajiem sabiedrotajiem – „Kustībai Par!”. 

“Mēs šobrīd apvienību liekam uz pauzes, mēs neaizveram durvis, mēs nešķiramies šodien, mēs startēsim pašvaldību vēlēšanās atsevišķi. Saprotam savu atbildību valsts un mūsu vēlētāju un šīs koalīcijas un valdības priekšā un tāpēc mēs turpināsim strādāt kopā Saeimas frakcijā,” saka “Par!” līderis Daniels Pavļuts. 

Atbildot uz jautājumu par „Latvijas attīstībai” finansētājiem un abu partiju reālajām attiecībām, Pavļuts ir diplomātisks:

“Man ir pilnīgi vienalga, vai Pūces kungs mani kādā privātā sarunā ir nosaucis vai pateicis, ka viņam liekas, ka es esmu homoseksuāli orientēts. Man tas ir pilnīgi vienaldzīgi. Paskatieties uz darbiem, kad kurš iesniedza pirmo regulējumu par dzīvesbiedru regulējumu. Mana partija tad vēl dibināta nebija, kad Pūces kungs to iesniedza un sāka parastus vākt.”

Pavļuts velk paralēles ar ģimenes dzīvi. Izvēloties partneri, jāsadzīvo arī ar partnera ģimenes locekļiem, tajā skaitā tādiem, kuri nepatīk. 

“Manuprāt, šobrīd diezgan lielas likmes un ļoti liela cena tiktu samaksāta tieši liberālās demokrātijas izpratnē, ja mēs te tagad fiksi sapakotu mantiņas un skrietu katrs uz savu kaktu,” saka politiķis.

Pavļuts atgādina, ka Pūce spējis izdarīt to, ko daudzi nav varējuši - atlaist Rīgas domi un pieņemt administratīvi teritoriālo reformu. 

Sabiedrotie gan uzsver - ja finanšu pārkāpumi „Latvijas attīstībai” apstiprināsies, tāda sadarbība, kā agrāk, nebūs iespējama. 

Tikmēr šo notikumu lavīnu izraisījušais Māris Mičerevskis cer, ka „Latvijas attīstībai” pazudīs no politiskās skatuves un attīrīsies arī citas partijas.

“Es ceru, ka nākotnē, it sevišķi tagad, kad ir valsts finansēšana, ka notiks atteikšanās no pelēkajiem kardināliem, kas nes partijai naudu un pretī liek partijai darīt ko tādu, kas nav valsts interesēs,” saka Mičerevskis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt