Navaļnija līdzgaitnieki: Putina pils reiz tikusi pārdota caur Latviju

Darījumu ķēdē, kurā Krievijas prezidenta Vladimira Putina pils Gelendžikā regulāri mainījusi savus īpašniekus, par ko pētījumu nesen publiskojis Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonds, bija iesaistīta arī Latvijas “SMP banka”, Latvijas Radio 4 raidījumā “Doma laukums” paziņoja Navaļnija līdzgaitnieks Georgijs Alburovs. 

Galvenā finanšu iestāde, caur kuru plūda Putina pils celtniecībai paredzēta nauda, bija banka “Rossija”. Taču shēmā bija arī “Latvijas pēdas”, tiesa, tas figurēja tikai vienu reizi, pastāstīja Alburovs.

“Kompānija, kurai piederēja pils, uz savu Latvijas kontu saņēma samaksu par citas kompānijas objekta pārdošanu. 

Tā bija diezgan regulāra pils pārrakstīšana no vienas kompānijas vārda uz citu, un, lūk, vienu reizi tas viss noticis caur Latvijas jurisdikciju, un tā bija kāda banka (tā vairs neeksistē), kas saistīta ar brāļiem Rotenbergiem, SMP vai tās Latvijas filiāle,” stāstīja Alburovs.

 Latvijas “SMP Bank” ir Krievijas “Severnij morskoj putj (SMP)” bankas ''meita''. 2008. gadā SMP iegādājās AS “Multibanka” kontrolpaketi, tai piederēja 49% daļu “Meridian Trade Bank”. 2014. gadā (pēc Krimas aneksijas un sankciju ieviešanas pret Krieviju) SMP tika bloķētas   “Visa” un “Master Card” maksājumu sistēmas, taču Latvijas “SMP Bank” sankcijas neskāra. 2014. gada aprīlī  Krievijas SMP pārstāja būt par “SMP Bank” īpašnieci, Latvijas kredītiestāde nomainīja nosaukumu  uz “Meridian Trade Bank”, un starp tās īpašniekiem figurē tikai Eiropas Savienības rezidenti. 

2018. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēroja “Meridian Trade Bank” sodu 455 822 eiro apmērā par naudas atmazgāšanas novēršanas prasību pārkāpumiem.  

Kopš 2020. gada 22. janvāra kredītiestādes nosaukums ir  AS “Industra Bank”, bankas mājaslapā vēstīts, ka iestāde fokusējas uz mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu. 

“Kas atteicas uz banku “Rossija”, mēs ieraudzījām vispār apbrīnojamu lietu. Pēc tam, kad ļoti nopietni parādījušies sankciju draudi, ārzonas firmas, kas piedalījās Putina pils finansēšanā, sāka reģistrēt kontus nevis kaut kur Eiropā vai Karību salās, bet Krievijas bankās, bankā “Rossija”. Tas bija nepieciešams, lai nekādi ārvalstu finanšu regulatori nespētu līdz tām aizsniegties,” stāstīja Navaļnija līdzgaitnieks.  

“Putina draugs un galvenais bankas “Rossija” īpašnieks Jurijs Kovaļčuks un arī pati banka – tas ir, kā mēs noskaidrojām, Putina korupcijas impērijas “ēnu birojs”. Tie ir cilvēki, kuri nodarbojas ar tehniskiem jautājumiem,” stāstīja Alburovs.    

 2016. gadā ārzonas kompānija no Britu Virdžīnu salām saņēma uz savu kontu Latvijas “SMP bankā” “dažus miljardus rubļu” par Putina pils atkārtotu pārdošanu, paziņoja Alburovs.  

“99% akciju. Mums ir dokuments, kas to apliecina [skat. foto – red.] Ar konta numuru, bankas nosaukumu un pašu maksājumu. Šo kontu viņu izmantojuši, lai pārvestu naudu no vienas kompānijas uz otru un maskētu pils īstos īpašniekus. Ilgu laiku pili savā īpašumā turējusi kompānija “Savojan Investment Limited” tā saņēma naudu par savas daļas pārdošanu,” skaidroja Korupcijas apkarošanas fonda pārstāvis.  

“Jāsaprot, ka Putins, būdams jau desmitiem gadu pie varas, izstrādājis vienkāršu formulu – nekas nedrīkst būt pierakstīts uz viņa vārda.  Ja mēs paskatāmies uz Putina nodokļu deklarāciju, tad ieraudzīsim tur, nosacīti, “Zaporožecu” un piekabi baļķu vadāšanai.  Un viss! Formāli Putinam vairs nekā nav. Taču tas nenozīmē, ka Putins nevar rakstīt īpašumus uz citu personu vārda,” klāstīja Alburovs.

“Šī pils un kaudze citu objektu ir noformēti uz ielikteņiem.

Pati kompānija, kurai pieder pils, noformēta uz akciju sabiedrību, kuras īpašnieki nav zināmi, – tā ir tāda speciālā juridiskā forma, kas ļauj slēpt akcionārus, viņus zina tikai tas, kurš uztur akcionāru reģistru.  Un par to atbild Putina tuvākais draugs Jurijs Kovaļčuks, cilvēks, kurš iekārtojis darbā Alīnu Kabajevu [Putina mīļāko]. Bet ir arī citi pierādījumi, ir cilvēki, kuri reģistrējuši kompāniju, kurai pieder pils, tie, kuri pārstāv akcionāru intereses,” stāstīja Navaļnija līdzgaitnieks.  

“Mēs esam atraduši piecus cilvēkus, kuri ir šīs pils galvenie pārvaldnieki. Un visi pieci strādājuši kompānijā, kas pieder Putina attālajam radiniekam, kurš visu mūžu strādājis par fotogrāfu, bet 2001. gadā kļuvis par baņķieri. Viņa īpašumu vērtība šobrīd sasniedz 8 miljardus rubļu  (aptuveni 8,96 miljoni eiro). Plus banku, kaut kādu sacīkšu trašu akcijas. Un visu šo laiku, kamēr šis cilvēks kļuva par miljonāru, viņš strādājis par “speciālistu”. Vienkārši kompānijā. Biroja klerks. Un nodarbojās ar to, ka fotografējis kuģus…” stāstīja Korupcijas apkarošanas fonda pārstāvis.

Viņš uzsvēra, ka neizdosies atrast jebkādus dokumentus, kuros kā īpašnieks tiktu norādīts Vladimirs Putins, tieši tāpēc viņa interesēs strādā simtiem juristu jau vairāk nekā desmit gadus. Taču daudzi fakti norāda, ka, izņemot prezidentu, “neviens ne tuvu nevar būt pils īpašnieks”.  

Pēc incidenta ar Navaļnija indēšanu viņa līdzgaitnieki Korupcijas apkarošanas fonda sākuši gatavot filmu par pili – daži materiāli jau bija savākti, bet bija jāsavāc vēl ļoti daudz datu, un šis darbs ritēja bez apstājas vairākus mēnešus, atklāja Alburovs.  

“Tas bija pats uzskatāmākais, ko mēs varējām izdarīt. Tāpēc ka pils – tas ir visa simbols. Simbols tam, kas Krievijā ir Vladimirs Putins,” uzsvēra Navaļnija līdzgaitnieks.

Saruna ar Georgiju Alburovu (krievu val.)

Дворец Путина однажды перепродали через Латвию — ФБКРоман Шмелев

 

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt