Krievijas agresija un korupcija – tādas ir galvenās problēmas, ko nupat veiktā sabiedriskās domas aptaujā Ukrainas iedzīvotāji atzīmējuši kā galvenās problēmas savā valstī. Turklāt pēdējā laikā audzis cilvēku satraukums par iespējamu korupciju gaidāmajā Ukrainas atjaunošanas procesā, kamēr pie kara un postījumiem pamazām sāk pierast.
Autora ziņas
Ukrainas Nacionālajā vēstures muzejā nonākuši teju desmit gadus Amsterdamā glabātie Krimas "skitu zelta" kolekcijas dārgumi. To atgūšana ir būtisks notikums valsts cīņā par vēsturiskā mantojuma aizsardzību, kuru būtiski ietekmējis Krievijas pilna mēroga iebrukums valstī, – okupācijas spēki gan bojājuši kultūrvēsturiskas ēkas, gan izzaguši muzejus.
Polijā jau desmito dienu turpinās autopārvadātāju organizētā kravas automašīnu blokāde uz robežas ar Ukrainu, un šobrīd poļiem draud pievienoties arī Slovākijas tālbraucēji. Viņi vērsušies pie Eiropas Komisijas (EK) ar lūgumu ierobežot ukraiņu autopārvadātājus, atceļot viņiem piešķirtos pagaidu atvieglojumus.
Pilna mēroga karš Ukrainā turpinās jau gandrīz divus gadus, un šobrīd ir jaušams nogurums no kara gan sabiedrībā, gan arī karavīru ģimenēs. Tādēļ izskanējis aicinājums piedāvāt iespēju demobilizēties tiem karavīriem, kas pret Krievijas iebrucējiem cīnās jau kopš kara pirmajām dienām un frontē pavadījuši jau vairāk nekā pusotru gadu.
Karš ar Krieviju pāriet jaunā posmā, jo esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām, publikācijā izdevumā "The Economist" rakstīja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs. Viņš brīdināja, ka šāds karš ir labvēlīgs Krievijai, jo dod tai iespēju atjaunot savus spēkus.
Krievijas karaspēks ceturtdien vakarā neilgi pirms pusnakts apšaudījis Harkivas apgabala pilsētu Izjumu, kur "Iskander" raķete trāpīja vietējam ugunsdzēsēju depo. Ukrainas amatpersonas vēsta, ka uzbrukumā ievainoti astoņi ugunsdzēsēji. Pieci no viņiem guvuši vidēji smagas traumas un atrodas slimnīcā.
Ukrainas galvaspilsēta Kijiva atbalsta armiju, kas cīnās pret Krievijas iebrucējiem, taču arī tagad, kara laikā, pilsēta turpina īstenot dažādus pilsētas labiekārtošanas projektus. Daļai iedzīvotāju tas nav saprotams – kā var investēt pilsētas labiekārtošanā, ja valsts pastāvēšana ir uz jautājuma zīmes.
Ukrainā sīvas kaujas turpinās Kupjanskas virzienā, bet Ukrainas aizstāvji notur savas pozīcijas. Kā trešdien atzīmēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ienaidnieks nešķirojot cenšas iznīcināt visu, ko spēj sasniegt, bet atbildīgie dienesti strādā, lai postījumus novērstu un palīdzētu cilvēkiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien, uzrunājot Krimas platformas samita dalībniekus, pauda apņēmību pastiprināt spiedienu uz Krievijas karaspēku, lai iebrucējiem nāktos atkāpties no okupētās teritorijas. Zelenskis norādīja, ka Ukrainas karaspēks jau guvis panākumus šajā cīņā, piemēram, Krievijas Melnās jūras kara flote pamazām ir spiesta samazināt savu klātbūtni okupētās Krimas teritorijā.
ASV un tās sabiedrotajiem jāsniedz Ukrainai tāda militārā palīdzība, kas Ukrainas bruņotajiem spēkiem ļautu ne vien cīnīties pret iebrucēju, bet arī uzvarēt. Savukārt nākamgad jūlijā NATO Vašingtonas samitā jāatver Ukrainas iestāšanās process NATO – šāds aicinājums ASV prezidentam pausts pirmdien notikušajā Kijivas Drošības forumā.
Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai, tāpēc valstī ir satraukums par gaidāmo ziemu, kad tās iedzīvotāji jau kārtējo gadu var palikt bez apkures, elektrības un ūdens. Vācija tikmēr apsolījusi piešķirt Ukrainai jaunu palīdzības paketi, un tajā, visticamāk, būs arī palīdzība Ukrainas pretgaisa aizsardzībai.
Ukrainas varoņi – tā sestdien, 14. oktobrī, militārajā ceremonijā Kijivā tika godināti trīs 1. oktobrī Limanā nogalinātie Ukrainas bruņoto spēku ārvalstnieku leģiona brīvprātīgie karavīri, kuru vidū bija arī Latvijas pilsonis. Viņu komandieris kritušo latvieti raksturoja kā īstenu Latvijas patriotu.
Sestdien, 14. oktobrī, militārā ceremonijā Kijivā pēdējā gaitā tika izvadīti trīs 1. oktobrī drona uzbrukumā Limanā nogalinātie Ukrainas bruņoto spēku ārvalstnieku leģiona brīvprātīgie karavīri. Viņu vidū arī Latvijas pilsonis, kura identitāte, respektējot tuvinieku vēlmi, netiek atklāta.