Otrdien aprit desmit gadi kopš Pašcieņas revolūcijas jeb "Eiromaidana" Ukrainā, kura laikā miljoniem Ukrainas iedzīvotāju izgāja ielās, protestējot pret prokrieviskā prezidenta Viktora Janukoviča vēlmi kavēt Ukrainas ceļu uz Eiropas Savienību (ES). Toreiz protestu laikā tika nogalināti 107 iedzīvotāji, bet tūkstošiem ievainoti.
Autora ziņas
"Ir smagi, bet, ja varējām izturēt šos divus gadus, tad varēsim arī līdz beigām," tā Kijivas iedzīvotāji atbild uz jautājumu, ar kādām sajūtām sagaida otro gadskārtu, kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, kas sagrieza kājām gaisā desmitiem miljoniem cilvēku dzīves. Otrā gadskārta tuvojas ļoti nemierīgos apstākļos – sīvas cīņas turpinās frontē, kur ukraiņiem kritiski trūkst munīcijas.
Ukrainas prezidenta lēmums atbrīvot Bruņoto spēku virspavēlnieku Valeriju Zalužniju nenāca kā pārsteigums. Runas par valsts prezidenta Volodimira Zelenska un Zalužnija nesaskaņām bija jau ilgāku laiku. Taču sociālajos tīklos ir jaušama arī neapmierinātība ar šo lēmumu, un arī Latvijas Radio sastaptie cilvēki Kijivā lielākoties bija neapmierināti ar šādu prezidenta lēmumu.
Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs pavēstījis, ka Ukrainai pirmoreiz izdosies saviem spēkiem pārvarēt ziemu un iztikt bez gāzes importa. Līdz pat 2015. gadam Ukraina gāzi importēja no Krievijas, bet pēc Krimas okupācijas šis process tika apturēts un pēcāk Ukraina iepirka papildus gāzi no Slovākijas un Polijas tirgotājiem.
Jau pusotru gadu dažādas nevalstiskās organizācijas Ukrainā apkopo informāciju par Krievijas armijas pastrādātajiem kara noziegumiem. Deokupētajās teritorijās šobrīd apzinātas 432 civiliedzīvotāju un gūstekņu spīdzināšanas vietas, un atsevišķos gadījumos sākusies arī atbildīgo saukšana pie atbildības.
Annas Lobovas dzīvesbiedrs un bērna tēvs Oļegs ir starp tiem "Azov" karavīriem, kas vairākus mēnešus turējās pretī milzīgam Krievijas pretspēkam Mariupoles metalurģijas kombinātā "Azovstaļ". Pēdējo reizi ziņu no vīra viņa saņēma 2022. gada maijā pirms karavīru nonākšanas gūstā, tomēr vēlāk kādā "Telegram" kanāla video viņai izdevās atpazīt Oļegu kādā okupētās Doneckas slimnīcā. Anna par Oļegu un karu stāsta Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs".
18 cilvēki nogalināti un vismaz 130 ievainoti kārtējā Krievijas masveida raķešu uzbrukumā Ukrainas lielākajām pilsētām otrdien, 23. janvārī. Vissmagākie postījumi nodarīti Kijivai un Harkivai, kur raķešu atlūzas trāpījušas daudzstāvu dzīvojamās ēkās. Par vairākiem sprādzieniem ziņots arī pie Bahmutas, Pavlohradas Dņipropetrovskas apgabalā un Šostkas pilsētas Sumu apgabalā.
Naktī uz pirmdienu un agri no rīta gaisa trauksme bija izsludināta visā Ukrainā. Iebrucēju spēki uzbruka ar ballistiskajām un spārnotajām raķetēm, ka arī ar kaujas droniem. Uzbrukumos nogalināti četri cilvēki un vēl 38 ievainoti, ziņo Ukrainas policija. Valsts gaisa spēkiem šoreiz izdevies notriekt tikai 18 no kopumā vairākiem desmitiem Krievijas palaisto raķešu.
Viena gaisa trauksme pēc otras, dronu un raķešu uzbrukumi – tā jaunā, 2024. gada pirmās dienas sagaidījuši Ukrainas iedzīvotāji. Arī otrdien, 2. janvārī, turpinās spēcīgs uzbrukums galvaspilsētai Kijivai. Ukraiņi prognozē smagu gadu, bet nezaudē cerības, ka visus izaicinājumus pārvarēs. Taču salīdzinājumā ar to, kā ukraiņi sagaidīja 2023. gadu, redzams, ka šogad ukraiņi ir kļuvuši stiprāki.
Vismaz 30 cilvēku gājuši bojā un vairāk nekā 160 ievainoti masveida raķešu uzbrukumā Ukrainai. Krievija uz Ukrainas pilsētām piektdien raidījusi 158 raķetes un dronus, no kurām lielākā daļa notriektas, taču atlūzas nodarījušas ievērojamus postījumus Kijivā, Ļvivā, Odesā, Dņipro, Harkivā, Zaporižjā un citviet.
Neskatoties uz ASV un Eiropas Savienības (ES) kavēšanos ar lēmumiem par solītā finansiālā atbalsta piešķiršanu, Ukraina ir pārliecināta, ka partneri to nenodos un nepieciešamā nauda tiks piešķirta. Tādu pārliecību otrdienas vakarā savā gada noslēguma preses konferencē pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tāpat prezidents informēja par situāciju frontē un nepieciešamību pārskatīt pašreizējo kareivju mobilizācijas kārtību.
Polijas kravu pārvadātāju protesti, kas jau otro mēnesi turpinās uz Polijas un Ukrainas robežas, Ukrainas ekonomikai nodarījuši zaudējumus aptuveni miljardu eiro apmērā, aplēsusi Ukrainas Starptautisko autoparvadātāju asociācija. Ukrainas uzņēmēji šobrīd preču piegādei Eiropā mēģina izvēlēties citus ceļus, lai nebūtu jābrauc caur Poliju.
Jau nedēļu Ukrainā ir atjaunota publiska pieeja valsts amatpersonu deklarācijām. Sākoties Krievijas vispārējām iebrukumam, deklarāciju publiskošana tika pārtraukta, bet tagad tā ir atjaunota, un līdz janvāra beigām valsts un pašvaldību amatpersonām ir jāiesniedz deklarācijas par 2021. un 2022. gadu.
"Ir milzīga atšķirība starp "palīdzēsim Ukrainai nezaudēt" un "palīdzēsim Ukrainai uzvarēt"," intervijā Latvijas Radio teica Nobela Miera prēmiju saņēmušā "Ukrainas pilsonisko brīvību" centra vadītāja Oleksandra Matvijčuka. Viņa arī stāstīja par to, kā Ukraina šajā Krievijas uzsāktajā pilna apmēra iebrukumā izdzīvo ar cieņu un kādus izaicinājumus kara laikā pieredz valsts demokrātija.
Agrā trešdienas rītā Ukrainas galvaspilsētu Kijivu satricināja kārtējais Krievijas uzbrukums. Tajā cietuši vairāk nekā 50 civiliedzīvotāji, tostarp seši bērni. Galvaspilsētas iedzīvotājus uzbrukums pārsteidzis nesagatavotus – gaisa trauksme atskanējusi vien pēc tam, kad pilsētā jau nodārdēja pirmie sprādzieni.