Turcijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas notiks svētdien, lielākā daļa analītiķu prognozē līdzšinējā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana uzvaru. Pirmajā kārtā viņam ar 49,5% balsu nedaudz pietrūka uzvarai, taču pirms otrās kārtas visi apstākļi ir par labu Erdoganam, kurš Turcijā valda jau 20 gadu.
Autora ziņas
Vienam no jaunākās paaudzes laikapstākļu satelītiem, kas riņķo ap Zemi, ir izdevies radīt tik augstas kvalitātes izšķirtspējas mūsu planētas attēlu, kādu nav bijis iespējams skatīt iepriekš. Zinātnieki norāda, ka tas pilnībā mainīs laikapstākļu prognozēšanas iespējas jeb, precīzāk sakot, tās ļoti būtiski uzlabos.
"Esmu priecīga, ja pat tas nav īstais vārds, ka Ukrainā ir tik daudz ārzemju žurnālistu," tā sarunā ar LTV raidījumu "Pasaules Panorāma" saka "Amerikas Balss" Austrumeiropas vadītāja, cīnītāja par preses brīvību un žurnālistu drošību, ukraiņu žurnāliste Miroslava Gongadze. Viņa strādā pasaules medijiem, ziņo par karu Ukrainā un norāda, ka žurnālistu klātbūtne šajā karā ir izšķiroša, jo tiek dokumentēti arī kara noziegumi, kuri vēlāk būs svarīgi tribunālam.
Šogad aprit 30 gadu, kopš ASV Mičiganas Nacionālā gvarde izveidoja ciešas attiecības ar Latviju, palīdzot mūsu valstij pēc neatkarības atgūšanas attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus, it īpaši Zemessardzi. Šīs attiecības lielā mērā izveidojušās, pateicoties Mičiganā dzīvojošajiem emigrācijas latviešiem.
Neskatoties uz Krievijas uzbrukumiem pārbagāto dienu, piektdien Ukrainā īsā vizītē ieradušies astoņi Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministri. Ministri Ukrainas dienvidrietumu pilsētā Odesā tikās ar Ukrainas ārlietu ministru un apmeklēja Odesas reģiona atjaunošanas forumu.
Rīgā trešdien tika atklāts NATO Noturības simpozijs ar nosaukumu "Noturība satricinājumu laikmetā". Tas pulcējis vairāk nekā 250 NATO valstu un partneru civilās un militārās nozares līderus, politikas veidotājus un ekspertus, kuri diskutē par noturību kā katras valsts atbildību un alianses kolektīvo apņemšanos.
Svētdien, 16.aprīlī, pareizticīgo pasaulē svin Lieldienas. Un tās atzīmē arī Ukrainā, laikā, kad Krievija turpina izvērst savu asiņaino karu. Tūkstošiem cilvēku devušies uz dievnamiem, lai saņemtu svētību tradicionālajām Lieldienu kūkām un olām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzrunājot savus tautiešus Lieldienās, vēlēja visiem ieraudzīt uzvaras gaismu, kas arī ir šo Lieldienu galvenais simbols.
Pieaudzis Krievijas raķešu triecienā Doneckas apgabala Slovjanskā nogalināto cilvēku skaits – no sagrauta nama gruvešiem izcelts sievietes līķis, līdz ar to zināms, ka bojā ir gājuši vismaz 11 cilvēki, tajā skaitā divus gadus vecs bērns, kurš mira ceļā uz slimnīcu. Ukrainas Gaisa spēki norādīja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" bruņoto spēku rīcībā varētu nonākt pēc Lieldienām.
Harkivā, kas ir otra lielākā pilsēta Ukrainā un ir piedzīvojusi smagus Krievijas karaspēka uzbrukumus, jau kopš kara sākuma visiem spēkiem cenšas palīdzēt frontē esošajiem ukraiņu karavīriem. Viens no populārākajiem palīdzības veidiem ir tīklu pīšana, ar ko harkivieši nodarbojas pat kāpņu telpās. To, kā notiek tīklu pīšana, Ukrainā skaidroja Latvijas Televīzijas (LTV) filmēšanas grupa.
Kā tas ir – pārcelties pāri ekvatoram un sākt dzīvi pilnīgi citā zemeslodes pusē? To zina pastāstīt Unza Razanakoto, kurš ir no Madagaskaras, bet tagad savu dzīvi veido Talsu novada Mērsragā. Nedz ģeogrāfiski tālas zemes, nedz valoda, nedz atšķirīgā daba viņam nav šķērslis, lai veidotu mājas tālu no dzimtenes.
Modrība un rīcība – tā var raksturot gaisotni Rumānijā gadu pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā. Rumānijai ir vairāk nekā 600 kilometru gara jūras un sauszemes robeža ar Ukrainu, kas visu kara laiku ir plaši vaļā Ukrainas bēgļiem. Stingra savā pārliecībā, Rumānija turpina arī nemitīgi cīnīties ar Krievijas propagandu un spiedienu.