Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā ieradušies Āfrikas valstu līderi, lai piedalītos Krievijas un Āfrikas samitā. Tajā Krievijas līderis Vladimirs Putins izmanto visas iespējas, lai paplašinātu savu ietekmi Āfrikas kontinentā. Viens no jautājumiem ir graudi, kurus Krievija neļauj izvest no Ukrainas, bet no kuriem Āfrika ir atkarīga un ko Krievija tagad sola dot Āfrikai bez maksas.
Autora ziņas
Nedrīkst agresoram atdot vienu valsti tikai tāpēc, ka citi grib dzīvot mierā, tā sarunā ar Latvijas Televīziju sacīja Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols. Viņš savus pienākumus pilda kopš pavasara un atzīst, ka turpmākajos gados strādās, lai vēl vairāk stiprinātu abu pušu attiecības. Kucelovs norādīja, ka patlaban Ukraina cieš ne tikai no Krievijas apšaudēm, bet arī no terora ostās, kuras Krievija bloķē, lai ukraiņi nevarētu izvest graudus.
Krievija pārtiku izmanto kā ieroci, norādījuši Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministri. Kā palīdzēt Ukrainas graudu eksportam laikā, kad Krievija joprojām ir bloķējusi stratēģiskās ostas, – tas bija viens no galvenajiem jautājumiem lauksaimniecības ministru otrdienas sarunās Briselē. Patlaban tiek izskatīta iespēja veidot solidaritātes koridorus, pa kuriem Ukrainas graudiem ieplūst tālāk Eiropā un īpaši tajās pasaules valstīs, kuras jau gadiem ir atkarīgas no Ukrainas pārtikas.
"Dronu ķērāji" – tā tautas valodā mēdz dēvēt īpaši apmācītus Ukrainas karavīrus, kuri nakti un dienu strādā mobilajās pretgaisa aizsardzības grupās, kas specializējas bezpilota lidaparātu notriekšanā. Viņi dodas uz pozīcijām, kad saņemts brīdinājums par Krievijas raidītajiem kaujas droniem. Divām mobilajām pretgaisa aizsardzības grupām Ukrainā piebiedrojās arī LTV filmēšanas grupa.
Izskaloti dārzi, nodrupinātas māju sienas, ar netīrumiem un dubļiem pilnas akas – tāda realitāte paveras saimniecībās, kas pārdzīvojušas plūdus pēc Kahovkas hidroelektrostacijas dambja uzspridzināšanas. Sapostītā atjaunošana būs ilga un dārga. Pagaidām lielākā cerība ir uz brīvprātīgajiem, kuri cietušajām saimniecībām pieved ūdeni, bet lauksaimnieki negrasās padoties.
Kara 481. diena Ukrainā ir sākusies ar kārtējiem Krievijas raķešu un dronu uzbrukumiem pilsētām. Šonakt sprādzieni bija dzirdami Odesas, Zaporižjas, Dņipropetrovskas un Doneckas apgabalos. Zināms, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām virs Odesas apgabala ir izdevies notriekt vismaz četras spārnotās raķetes "Kaļibr". Pagaidām nav zināms, vai kādai raķetei vai dronam ir izdevies trāpīt mērķī, tāpēc arī nekas nav vēstīts par postījumiem vai cietušajiem.
Hrušivkas ciems, kas atrodas Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves malā, tagad ir spēcīgi cietis pēc HES dambja pārraušanas. Tik būtiskā resursa zaudējums rada milzu problēmas, īpaši lauksaimniekiem, kam krātuve ir būtisks avots platību apūdeņošanai. Vietējie iedzīvotāji pauda, ka nepadosies un problēmu risinās, bet tam, iespējams, būs vajadzīgi vairāki gadi.
Ukrainas pilsēta Krivijriha mēģina atgūties pēc smagajiem raķešu triecieniem, kuros cieta pilsētas ūdens piegādes uzņēmums un dzīvojamo namu rajons. Cilvēkiem, kuri zaudējuši pajumti, ierādītas jaunas pagaidu mājas, ar cietušajiem strādā psihologi. Naktī bijuši jauni raķešu uzlidojumi vēl citām Ukrainas pilsētām.
"Vienā mirklī pārrautas dzīves, izpostītas mājas, terors!" tā nakts melnumā Krievijas īstenoto raķešu uzbrukumu Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzimtajai pilsētai Krivijrihai raksturo vietējie iedzīvotāji. Raķetes triecienā dzīvojamo namu rajonā un vietējā ūdens apgādes uzņēmumā bojā gājuši 11 cilvēki un vismaz 28 ievainoti. Šis ir bijis viens no smagākajiem uzlidojumiem pilsētai pēdējā laikā.
Ukrainas dienvidaustrumu pilsēta Zaporižja ir viena no tām Dņepras krastā, kas cietusi pēc Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) dambja pārraušanas. Šajā posmā Dņepra ūdeni zaudē. Zaporižjas iedzīvotājiem tas rada ne tikai dubļainus upes krastus, bet arī ūdens trūkuma draudus un piesārņojumu, kā arī satraukumu par situāciju netālu esošajās atomelektrostacijās.
Smagu nakti aizvadījusi Ukrainas ostas pilsēta Odesa. Krievija ar Irānas droniem "Shahed" īstenoja plašus uzbrukumus, kādus Odesa visā kara laikā piedzīvojusi pirmo reizi. Gaisa cīņu rezultātā ieroču atlūzas nokritušas dzīvojamo namu kvartālā, nodarot postījumus ēkām, nogalinot 3 cilvēkus un vismaz 10 ievainojot. "Tas ir nemitīgs terors un tam neredz gala," saka Odesas iedzīvotāji.
Krievijā svētdien, 4. jūnijā, notikušajos piketos un citās akcijās ieslodzītā opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalstam aizturēti vairāk nekā 100 cilvēku. Viņi bija izgājuši ielās, lai pieminētu Kremļa opozicionāra 47. dzimšanas dienu un vienlaikus izteiktu nosodījumu viņa arestam.
Kā pēc kara – sagrauti nami, masu kapi, tukšas un pamestas pilsētas. Tā ir daudzu Turcijas reģionu realitāte. Pirms gandrīz četriem mēnešiem, 6. februāra rītā pasaule uzzināja – Turciju satricinājusi 8 magnitūdas spēcīga zemestrīce. Bojā gāja ap 50 000 šiem cilvēku, tūkstošiem cieta un palika bez mājām. Sagrautie apvidi ir tik plaši, ka pagaidām nav jausmas, kad tajos varētu atgriezties dzīvība.
Turcijā noslēgusies prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā izšķirsies, vai varu saglabās līdzšinējais prezidents Redžeps Tajips Erdogans, vai viņa vietā stāsies sāncensis Kemals Kiličdaroglu. Vēlētāji aktīvi visas dienas garumā devās balsot, lai atbalstītu savu favorītu. Cīņa līdz pēdējam brīdim starp abiem kandidātiem izvērtās ļoti sīva, jo izredzes uzvarēt abiem ir tuvas.