Pasaules panorāma

Krievijā uzņēmumi maina zīmolu un atsāk biznesu

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Ukraiņu žurnāliste Miroslava Gongadze: Žurnālisti ir patiesības karavīri

Žurnālisti ir patiesības karavīri. Intervija ar pazīstamo ukraiņu žurnālisti Miroslavu Gongadzi

"Esmu priecīga, ja pat tas nav īstais vārds, ka Ukrainā ir tik daudz ārzemju žurnālistu," tā sarunā ar LTV raidījumu "Pasaules Panorāma" saka "Amerikas Balss" Austrumeiropas vadītāja, cīnītāja par preses brīvību un žurnālistu drošību, ukraiņu žurnāliste Miroslava Gongadze. Viņa strādā pasaules medijiem, ziņo par karu Ukrainā un norāda, ka žurnālistu klātbūtne šajā karā ir izšķiroša, jo tiek dokumentēti arī kara noziegumi, kuri vēlāk būs svarīgi tribunālam.

Miroslava ir ukraiņu žurnāliste, kura pasaulē pazīstama gan ar savu profesionālo darbu, gan ar faktu, ka 2000. gadā Kijivā tika nogalināts viņas vīrs žurnālists Georgijs Gongadze, kurš veidoja kritiskus raidījumus pret tā laika prezidenta Leonīda Kučmas autoritāro režīmu.

Miroslava turpina iestāties par žurnālistu aizsardzību visā pasaulē un arī Ukrainā, kur šajā karā viņi ir vistiešākais mērķis. LTV ar viņu tikās "NOVATORE Impact Summit" konferencē Rīgā.

Ukraiņu žurnāliste Miroslava Gongadze
Ukraiņu žurnāliste Miroslava Gongadze

Miroslava Gongadze: Pēdējo reizi Ukrainā es biju kara gadadienā 24. februārī. Es par to ziņoju kopš paša kara sākuma. Man bija jābūt Ukrainā, lai atvērtu jaunu biroju tieši pirms kara, taču diemžēl kara dēļ tas nevarēja notikt. Šis karš ir mainījis daudzu cilvēku dzīves, plānus, tam ir ļoti postošas sekas. Tāpēc man ir svarīgi par to stāstīt pasaulei, es par to vēstu globālai auditorijai.

LTV: Žurnālistiem šajā karā ir ļoti īpaša loma, jo mūsu uzdevums arī ir atvērt cilvēku acis.

Absolūti!

Es pat teiktu, ka šis ir pirmais digitālais karš, kādu mēs esam pieredzējuši. Būtībā karam var sekot līdzi gandrīz vai tiešraidē. Tas ir neticami briesmīgi.

Žurnālisti dokumentē visus kara noziegumus, kas notiek Ukrainā. Tāpēc žurnālistu loma šajā aspektā ir izšķiroša, gan stāstot pasaulei par šo karu, dokumentējot šos kara noziegumus nākotnei, iespējamajiem tiesas procesiem, kad karš būs beidzies. Es gadiem lobēju to, lai ārzemju žurnālisti vairāk pievērstos Ukrainai, būtu tur uz vietas. Es teicu, ka nav pareizi segt Ukrainu no Maskavas, kas ilgstoši tā arī bija. Un tas, ka ārvalstu žurnālistu ilgstoši nebija reģionā, veicināja šo nesapratni un nepietiekamu patiesās situācijas novērtējumu.

Mēs arī esam dzirdējuši, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā ir viens no pēdējo gadu bīstamākajiem tieši žurnālistiem, jo žurnālisti tajā ir ļoti konkrēts mērķis, kas nav bijis vērojams citos iepriekšējos konfliktos.

Pilnīgi noteikti. Kā mēs zinām, daudzas nevalstiskās organizācijas, kas cīnās par žurnālistu aizsardzību, ziņo, ka 2022. gadā Ukrainā tika nogalināti 12 žurnālisti. Daudzi no viņiem ir ukraiņi, bet vairāki ir arī ārzemnieki.

Pats pirmais upuris bija mans skolas biedrs no Hārvardas Universitātes – Brents Reno. Viņu nošāva taisnā trāpījumā pie Irpiņas tilta, kad viņš dokumentēja to, kā cilvēki cenšas glābties no apšaudēm. Es ļoti labi atceros to brīdi, jo toreiz, pirms diviem gadiem Hārvardā, mēs saviem studiju biedriem stāstījām par Ukrainu, un tagad jūtos pat mazliet atbildīga par to, kas noticis, jo Brents ļoti gribēja nokļūt Ukrainā. Vēl viens no maniem studiju biedriem – Kolumbijas žurnālists – arī nokļuva apšaudē kopā ar grupu, bet izdzīvoja. Viņam bija vismaz 12 operācijas. Jā, bet šie bija vieni no pirmajiem kara upuriem, un pēc tam sekoja vēl daudzi.

Tas ir risks, ko žurnālisti uzņemas, lai izstāstītu stāstu, un es vienmēr esmu teikusi, ka žurnālisti ir ļoti līdzīgi karavīriem. Karavīri aizstāv cilvēkus no fiziska uzbrukuma un dzīvības draudiem, bet žurnālisti sniedz uzticamu informāciju, kas arī ir ļoti svarīga, lai pieņemtu lēmumu. Un arī viņi ir šā laika varoņi, un tas ir jāatzīst.

Runājot par Ukraiņu žurnālistiem, kuri, piemēram, iepriekš ziņoja par kultūru, ekonomiku, citiem tematiem, – pēkšņi viņiem bija jākļūst par kara žurnālistiem. Ko jūs zināt par šādiem gadījumiem?

Jūs zināt, ka Ukrainā ir daudz problēmu ar korupciju. Un ir daudzi izmeklējošie žurnālisti, kuri ļoti aktīvi strādāja ar šo tematu. Visi šie žurnālisti, sākoties karam, tūdaļ ķērās pie kara noziegumu izmeklēšanas. Es zinu pāris organizācijas, kuras pilnībā mainīja savu profilu. Ukrainas žurnālistiem tas ir ārkārtīgi grūti, jo viņi ļoti emocionāli ir saistīti ar šo situāciju. Viņiem ir jāstāsta par karu, un tajā pašā laikā viņi šo karu paši katru dienu ļoti tieši piedzīvo.

Bet mēs zinām, cik cilvēkiem ir svarīga informācija. Pirms kara mēdza sacīt, ka informācija ir atslēga un ka tā ir ļoti svarīga. Bet kara laikā tas ir aizgājis līdz pašiem dziļumiem. Jo, piemēram, cilvēki, kuri sēdēja patvertnēs, pēcāk sacīja, ka tas, kā viņiem tik ļoti pietrūka, bija tieši informācija – viss, kas notika apkārt. Tāpēc informācija karā ir atslēga cilvēku izdzīvošanai.

Ukrainas žurnālistiem ir dubultas ciešanas, jo viņiem nākas gan mainīt profesionālo virzienu, gan pašiem mēģināt izdzīvot, lai par to visu stāstītu pasaulei.

(..)

Bojāgājušo žurnālistu skaits pasaulē aug. Es nezinu, vai tur ir runa par mūsu sabiedrībām vai briesmu nenovērtēšana līdz galam, bet kopumā pasaule diemžēl žurnālistiem kļūst aizvien bīstamāka. Bet tajā pašā laikā mēs saprotam, ar ko riskējam.

Ir iemesls, kādēļ īsti žurnālisti izvēlas šo profesiju. Viņi deg par patiesību, deg par stāsta atklāšanu pasaulei, un, kad ir briesmas, viņi arī tās saprot.

Un mēs tiešām esam patiesības karavīri, un mēs vienkārši darām savu darbu.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti