Japānas Honsju salu pirmdien satricinājusi 7,6 magnitūdu stipra zemestrīce, kurai sekojušas vēl vairākas zemestrīces. Kopumā stihijā dzīvību zaudējuši vismaz 48 cilvēki, bet vēl vairāki guvuši nopietnus ievainojumus. Sagrautas daudzas ēkas, un cilvēki izmitināti arī gaisa spēku bāzē.
Viens cilvēks gājis bojā un vairāki ievainoti Krievijas sarīkotajā masveida bezpilota lidaparātu uzbrukumā Ukrainai. Jaungada naktī Krievija uz Ukrainas pilsētām raidījusi vairākus desmitus "Šahed" tipa kamikadzes dronus, no kuriem lielākā daļa notriekti, taču atlūzas un trāpījumi nodarījuši postījumus kultūras objektiem, civilajai infrastruktūrai un dzīvojamajām mājām.
"Par laimi, ir tiesas process, kas noteiks, kā īstenot mediju restrukturizāciju." Tā sarunā ar Latvijas Televīziju saka analītiskās platformas "Visegrad Insight" galvenais redaktors Vojcehs Pšibilskis, piebilstot, ka līdz ar to nevienam politiskajam spēkam nebūs teikšana.
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā tūkstošiem cilvēku spiesti dzīvot zem okupantu varas teritorijā, ko okupējusi Krievija. Nevalstiskā organizācija "Save Ukraine" (Glābiet Ukrainu) cenšas palīdzēt ģimenēm izkļūt no okupētās teritorijas. Taču tas ir ārkārtīgi sarežģīti.
Salā, sniegā un bieži vien arī dubļos – tāda patlaban ir ikdiena Ukrainas karavīriem frontē. Un tūkstošiem tā sagaidīs arī Ziemassvētkus un Jauno gadu. Vairāk ieroču – tas ir tas, kas patlaban vajadzīgs Ukrainas aizstāvjiem, lai būtu cerība, ka nākamie svētki būtu jau no ienaidnieka brīvā zemē. LTV filmēšanas grupa pabija pie Kupjanskas reģiona 57. atsevišķās motorizētās kājnieku brigādes, kas cīnās ar pretinieku austrumu frontē.
Ar spēku un ar viltu – tā Krievija kopš kara sākuma no Ukrainas deportē un ģimenēm nozog bērnus. Ukrainas dati liecina, ka uz Krieviju vai tās okupētajām teritorijām izvesti vismaz 20 000 bērnu. Ar organizāciju un brīvprātīgo palīdzību vairākus simtus ir izdevies atvest atpakaļ, bet tūkstošiem bērnu arvien ir agresora varā – bez cerībām atgriezties mājās.
Iestājoties ziemai, smagāk kļūst gan Ukrainas karavīriem frontē, gan civiliedzīvotājiem. Limanas pilsēta Doneckas apgabalā ir tuvu frontei, un tur nemitīgi dzirdams šaušanas troksnis. Cilvēki pamazām no dzīvokļiem atkal atgriežas pagrabos, jo tajos ir drošāk un reizēm arī siltāk. Viņu mājokļos nav nedz gāzes, nedz ūdens.
Lai pasargātos no raķetēm, šāviņiem un vienlaikus ļautu bērniem atkal satikties – ar šādu mērķi Harkivas apgabalā Ukrainā ceļ bumbu patvertnes, kas vienlaikus kalpos arī par mācību iestādēm.
Iepriekšējā naktī Krievijas karaspēks raidījis uz Ukrainu deviņus bezpilota lidaparātus "Shahed". Par dronu triecieniem ziņo arī Doneckas apgabala okupētās daļas un Krievijas varas iestādes.
"Esam no sirds pateicīgi Latvijai par atbalstu un to, ka varam atkal ienākt savās mājās," saka Jahidnes ciema iedzīvotāji, kam mūsu valsts palīdzējusi sagādāt būvmateriālus karā Ukrainā sagrauto namu atjaunošanai.
Kijivā sestdienas vakars bija mierīgs bez gaisa trauksmēm, bet pēc naktī piedzīvotajiem Krievijas dronu intensīvajiem triecieniem Ukrainas galvaspilsētā iedzīvotāji novērsa kritušo atlūzu radītos bojājumus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis arī aicināja Rietumus sniegt lielāku palīdzību pretgaisa aizsardzības nodrošināšanai.
Krievijas karaspēks naktī uz sestdienu ar "Shahed" trieciendroniem ļoti intensīvi uzbruka Kijivai, kur gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas galvaspilsētā tik vērienīgi ienaidnieka triecieni nebija pieredzēti vismaz kopš pavasara.
Atlikušas dažas nedēļas līdz brīdim, kad Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpieņem lēmums, vai sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Jau tagad gaidāms, ka lēmums būs grūts, jo ir valstis, no kurām gaidāmi iebildumi. Lēmumam ir jābūt vienbalsīgam. Esam gatavi – intervijā LTV raidījumam "Pasaules Panorāma" saka Moldovas Ārlietu un Eiropas integrācijas lietu ministrijas valsts sekretāre Stela Leuka.
Jau otro gadu Krievijai īstenojot asiņaino karu Ukrainā, nav liecību, ka nozīmīga Krievijas sabiedrības daļa sāktu izrādīt protesta pazīmes. Kremļa propagandas dzirnas maļ bez apstājas, skaļākos opozicionārus ir apklusinājis cietums, bet bailes no represijām attur pārējos.
ASV prezidents Džo Baidens un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, trešdien Kalifornijā tiekoties viņu pirmajā samitā gada laikā, vienojās atjaunot abu valstu militāros sakarus un mazināt saspīlējumu.
Karš un pārtikas drošība ir tēmas, ko nākamnedēļ risinās Kijivā otrajā starptautiskajā pārtikas drošībai veltītajā samitā. Ukraina, kas cīnās, lai pa Krievijas apdraudētiem ceļiem varētu izvest graudus, šobrīd šo jautājumu augstu ceļ pasaules dienaskārtībā, jo tas ir gan Ukrainas ekonomiskās pastāvēšanas jautājums, gan arī rūpes par it īpaši trešās pasaules valstīm, kas bez Ukrainas graudiem nevar iztikt. Par šiem jautājumiem ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Kucevolu sarunājās Latvijas Televīzijas žurnāliste Ina Strazdiņa.
Hrozas ciems atrodas Ukrainas ziemeļaustrumos, Harkivas apgabala Kupjanskas rajonā, 40 kilometrus no frontes. Tas bija ceturtdien, 5. oktobrī, nedaudz pāri vieniem dienā, kad ciema iedzīvotāji, pārbedījuši vietējo karavīru, kopā ar viņa ģimeni ciema kafejnīcā sēdās pie mielasta galda. Un tad nogranda sprādziens. Krievijas armijas raķetes tiešā trāpījumā gāja bojā 59 cilvēki.
Latvija šonedēļ oficiāli izvirzījusi savu kandidatūru ANO Drošības padomei. Latvija cer iegūt nepastāvīgās locekles vietu Drošības padomē 2026.–2027. gadam. Tas nozīmē, ka mūsu valsts ANO Drošības padomē būtu tikai uz laiku, tomēr tas būtu nozīmīgs solis Latvijas ārpolitikā.
Pasaule ir nogurusi un vairs nevēlas palīdzēt Ukrainai – šāds ir viens no galvenajiem propagandas vēstījumiem, ko patlaban cenšas izplatīt Krievija. Tā ķērusies pie visdažādākajiem resursiem – veido viltotas interneta mājaslapas, izmanto sociālos tīklus, diplomātiskos kanālus, cenšoties vērst plašumā informatīvo karu. Turklāt Krievija ne tikai izvērš aktīvas kampaņas pasaulē, bet arī cenšas ielauzties Ukrainas sabiedrībā un pilināt neticību uzvarai.
Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāstiprina savas militārās spējas un jābūt gatavām sevi aizstāvēt arī bez NATO un ASV atbalsta, lai gan tas ir ļoti svarīgs Eiropas drošībai, intervijā Latvijas Televīzijai uzsver Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.
Izraēlas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) aicinājis ANO ģenerālsekretāru atkāpties no amata viņa kritisko izteikumu dēļ par humāno situāciju Gazas joslā. Savukārt Turcijas prezidents trešdien paziņoja, ka atceļ plānus apmeklēt Izraēlu tās "necilvēcīgā" kara dēļ pret islāmistu grupējuma "Hamās" kaujiniekiem Gazas joslā.
Piektdien Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā sākās gadskārtējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference". Tajā šogad īpaša vērība pievērsta ne tikai dažādām starptautiski aktuālām tēmām, bet arī drošības situācijai Baltijas valstīs un tam, kā, stiprinot drošību, atturēt Krieviju no kara pieteikšanas Eiropai.
Krievijas karā pret Ukrainu cietuši vai pilnībā sagrauti simtiem ciemu. Tas nozīmē tukšas, pamestas mājas un izārdītas dzīves. Viens no posta spilgtākajiem piemēriem ir Kamjankas ciems blakus Izjumai, kur notika smagas kaujas un bija lieli cilvēku upuri. Ciemā agrāk bija ap 1000 iedzīvotāju, un kādu laiku bija atlikuši vien daži, bet tagad, par spīti šausminošajai postažai, vairāki desmiti ģimeņu ir nolēmušas atgriezties, – ja ne pavisam, tad vismaz sakopt un iekonservēt savas saplosītās mājas.
Pagājis jau vairāk nekā 600 dienu kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā. Smagās kaujās no okupantiem atgūtās teritorijas daudzviet izjūt jaunu spiedienu. Kupjanskas virziens Harkivas apgabalā Ukrainas ziemeļaustrumos ir viens no tiem, kur Krievijas karaspēks mēģina īstenot jaunu ofensīvu. Pati pilsēta izvietojusies uz pakalniem, ielejā pie kājām plosās fronte. Šeit pat laikapstākļi – apmācies vai saulains – izšķir uzbrukuma intensitāti.
"Saruna, pieskāriens, siltums ir tas, ko dažbrīd vairāk par zālēm no mediķiem gaida Ukrainas cilvēki," saka ārsti no Lietuvas, kuri brīvprātīgi strādā Ukrainā. Vairākas mediķu komandas regulāri brauc uz ciemiem un pilsētām, kas ilgstoši bijušas Krievijas okupācijā. Hoptivkas ciems Harkivas apgabalā ir viens no tiem. Tas atrodas tik tuvu Krievijai, ka agresora valsts aprises jau redzamas pāri laukam.
Harkivas apgabala Hrozas ciema kafejnīcā ienaidnieka raķešu uzbrukuma rezultātā nogalināti 59 cilvēki, tā paziņoja Ukrainas iekšlietu ministrs Igors Klimenko. Pēc viņa teiktā, policijas tiesu medicīnas speciālisti ir identificējuši visus bojāgājušos. Tikmēr, Ukrainai turpinot pretuzbrukumu, jaunu militāru atbalstu valstij solījušas Čehija un Dānija.
Harkivas apgabalā Ukrainā joprojām sēro par neseno traģēdiju, kad Hrozas ciemā raķetes triecienā vienlaikus tika nogalināti vairāk nekā 50 cilvēku. Šī ir viena no asiņainākajām traģēdijām, kopš Krievija sāka karu Ukrainā. Latvijas Televīzijas (LTV) filmēšanas grupa skaidroja, kā Harkivā pārdzīvo notikušo, kas ir tāds, ko nav pieredzējuši nedz morga darbinieki, nedz Harkivas policija.
Ukrainas ziemeļaustrumu pilsēta Harkiva pēdējās dienās piedzīvojusi smagus Krievijas armijas uzbrukumus. Ar raķetēm apšaudīti nami pilsētas centrā. Bojā gājuši un ievainoti mierīgie iedzīvotāji. Sapostītajās vietās notiek sakopšanas darbi. Harkivā patlaban atrodas arī LTV filmēšanas grupa.
Aizvadītajā naktī Krievijas spēki ar virsskaņas pretkuģu raķetēm apšaudījuši Odesas apgabalu Ukrainā. Trāpīts pansionāta ēkai un graudu noliktavai cietuši četri cilvēki, bet Hrozas ciemā Ukrainas ziemeļaustrumos pēc postošā raķetes uzbrukuma, kurā bojā gāja 52 cilvēki, sēras kā skumjš mākonis pār ciemu. Tas ir kā murgs, ko joprojām nevar aptvert, vietējie saka Latvijas Televīzijas filmēšanas grupai.
ASV Valsts departamenta pārstāvis Džeimss Rubins intervijā Latvijas Televīzijai brīdina, ka Krievija un Ķīna iegulda lielus resursus dezinformācijas izplatīšanā, tādēļ šo valstu radītie draudi jāuztver nopietni.
"Šis ir kritisks laiks Gruzijai un Gruzijas cilvēkiem," intervijā Latvijas Televīzijai saka Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili. Gruzija decembrī gaida no Eiropas līderiem atbildi, vai valstij piešķirs Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu.
