EDSO Pastāvīgās padomes sanāksmē par Krievijas raķešu uzbrukumiem Ukrainai ASV pārstāve minēja, ka nesen ASV esot padalījušās ar informāciju par to, ka Krievija plāno paplašināt uzbrukumus Ukrainas graudu ražotnēm. Tieši to Krievija arī izdarījusi. Un tādēļ arī informācija par provokāciju gatavošanu Melnajā jūrā esot jāuztver nopietni. Pēc Brūkeres teiktā, Krievija to dara, lai attaisnotu jebkādus uzbrukumus civilajiem kuģiem Melnajā jūrā un pēc tam vainotu Ukrainu šajos uzbrukumos.

Krievijas Melnās jūras flote sākusi izvietot kuģus Ukrainas ostu blokādei, teikts jaunākajā Lielbritānijas militārā izlūkdienesta ziņojumā.

Modernākā Krievijas flotes korvete "Sergey Kotov" jau šobrīd patrulē posmā starp Odesu un Bosfora jūras šaurumu. Britu izlūki savā ziņojumā brīdina: pastāv reāla iespēja, ka tā izveidos sevišķu uzdevumu grupu, lai pārtvertu tirdzniecības kuģus, par kuriem Krievijai būs radies iespaids, ka tie dodas uz Ukrainu.

Pēc Krievijas intensīvajiem uzbrukumiem Odesai un Ukrainas ostām trešdien, 26. jūlijā, pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lūguma sasaukta NATO un Ukrainas padomes sēde. Tajā secināts, ka Krievijas rīcība apdraud visa Melnās jūras reģiona drošību un pausta apņēmība turpināt sniegt Ukrainai lielu militāro, ekonomisko un humāno palīdzību.

Sabiedrotie asi nosodīja Krievijas lēmumu izstāties no Melnās jūras graudu darījuma un tās vardarbīgos mēģinājumus apturēt Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu, no kā ir atkarīgi simtiem miljoni cilvēku visā pasaulē. Valstis arī norādīja, ka Krievijas uzbrukumi Melnajā jūrā un arī draudi teritorijai, kas ir Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, rada būtiskus eskalācijas riskus un arī nopietnus šķēršļus kuģošanas brīvībai. NATO sola pastiprināt novērošanu un izlūkošanas darbības Melnās jūras reģionā, tostarp ar patruļlidmašīnām un bezpilota lidaparātiem.

Kopš Krievija pagājušajā nedēļā izstājās no Melnās jūras labības līguma, bažas par Ukrainas vitāli nepieciešamo preču piegādi patērētājiem visā pasaulē ir palielinājušās. Eiropas Savienība (ES) pagājušajā gadā izveidoja tā dēvētās "solidaritātes joslas" Ukrainas produkcijai, galvenokārt caur Rumāniju un Poliju, lai palīdzētu veicināt alternatīvus eksporta ceļus.

Jautājums par Ukrainas graudu un citu preču eksportu tika apspriests vakar Briselē, kur pulcējās ES lauksaimniecības ministri.

Komisārs Janušs Vojcehovskis pēc sarunām ar ministriem sacīja, ka bloks ir "gatavs eksportēt pa solidaritātes ceļiem gandrīz visu".

Viņš sacīja, ka iesniegs priekšlikumu izmantot ES fondus, lai "atbalstītu transporta izmaksas", kas saistītas ar Ukrainas produkcijas pārvietošanu pa dzelzceļu un autoceļiem caur bloka teritoriju, lai saglabātu cenas zemā līmenī. Viņš norādīja, ka tas jādara tādēļ, ka pastāv risks, ka Krievija būs ieguvēja no situācijas, jo lētāk būtu pirkt graudus no Krievijas, nekā maksāt par graudiem no Ukrainas.

Tajā pašā laikā centienus veicināt eksportu caur ES aptumšo strīds par Ukrainas graudu eksporta ierobežojumiem piecās Austrumeiropas valstīs. Līdz septembra vidum Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Bulgārijā un Rumānijā ir aizliegts tirgot graudus, kukurūzu un eļļas sēklas no Ukrainas. Šos produktus iespējams vest tikai tranzītā. Šīs valstis vēlas pagarināt aizliegumu līdz gada beigām un palielināt aizliegto produktu sarakstu, iekļaujot tajos arī ogas. Taču nav skaidrs, vai tas notiks.

Komisārs Vojcehovskis vakar apspriedās ar šo piecu dalībvalstu ministriem un pēc tam norādīja, ka Eiropas Komisija reaģēs uz šo jautājumu līdz septembra vidum.

Pateicoties kukurūzas un rīsu ražas pieaugumam, pasaulē 2023.–2024. gada sezonā sagaidāma rekordaugsta graudu raža. Tomēr tirgus joprojām ir zem spiediena, un iemesls tam ir valstu īstenotie eksporta aizliegumi, laikapstākļi un riski saistībā ar karu Ukrainā.