Ceturtdien, 16. februārī, plkst. 21.45 LTV1 ēterā būs skatāma dzejnieka Valta Ernštreita, režisores Maijas Smildziņas un žurnālistes Ilzes Strengas veidotās videofilmas “Ziedoņa Kurzemīte: “Kā tur dzīvo!” otrās daļas pirmizrāde. Lsm.lv piedāvā ekskluzīvus videofilmas aizkadrus.
Koncertizrāde “Pēc pusnakts” ir stāsts par sievieti, kurai ir tik dažādas šķautnes – viena liriska, maiga, mierīga, otra – koķetīga, strauja, nevaldāma. Divas dažādības ir arī dziedātāja un pianiste Katrīna Gupalo un horeogrāfe Gabija Bīriņa, kura stāstu veido kopā ar klasisko pianistu Andreju Osokinu un sitaminstrumentālistu Elviju Endeli.
Ceturtdien, 9. februārī, Hamburgā, jaunās Elbas filharmonijas Lielajā zālē Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un Latvijas Radio koris ar Sigvardu Kļavu pie diriģenta pults atklās garīgās mūzikas festivālu “Lux Aeterna”. Rīgā uz mēģinājumu ieradies arī pasaulē visvairāk atskaņotais mūdienu komponists Arvo Perts.
„Mēs neredzam pasauli vienādi, aktieris iejūtas lomā un palīdz mums citādo pasauli saprast,” savās pārdomās par savu jaunāko iestudējumu „Savādais atgadījums ar suni naktī” dalās režisors Valters Sīlis. Viņš turpina pētīt atšķirīgos cilvēkus un savu jaunāko iestudējumu veido skatītājiem, kuriem ir trakie tīņa gadi – tiem, kuriem jau ir 12.
“Iestudējums “Mana māsa” mūs atbrīvo, rosina neslēpties no sevis un citiem, ļaut ieraudzīt, kā mēs izturamies viens pret otru. Arī pret cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām,” par kopdarbu ar divām Dailes teātra jaunās paaudzes zvaigznēm Ievu Segliņu un Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu stāsta dramaturgs Jānis Balodis.
Kopā ar somu diriģentu Juhu Kangasu un orķestri “Sinfonietta Rīga” šī gada Lielās mūzikas balvas nominants pianists Reinis Zariņš 28. janvārī Lielajā ģildē atskaņos Mocarta klavierkoncertu. Abi mākslinieki stāsta, ka mūzikas noskaņas šajā koncertprogrammā būs netipiskas Mocarta daiļradei – ierastās līksmības vietā skanēs maigas un skumjas melodijas.
No trešdienas, 25.janvāra, astoņu Baltijas jūras valstu mūsdienu dizaina darbi ir aplūkojami Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstādē "Roundabout Baltic".
Džentlmeni Fileasu Fogu, sulaini Āķi un citus Žila Verna piedzīvojuma romāna “80 dienās apkārt zemeslodei” tēlus šo piektdien, 13.janvārī, varēs sastapt Valmieras teātra jauniestudējumā. Kā norāda izrādes norāda režisors Viesturs Roziņš, arī šobrīd, tāpat kā Verna laikā, piedzīvojam tehnoloģisko bumu un pārmaiņas.
„Mēs ceļam tiltu no pēckara laika mākslas uz mūsdienām, tas ir arī mans radošais gandarījums”, atklāj Katrīna Jaunupe, vasaras mājas „Mākslai vajag telpu” radošā dvēsele. Trešdien, 11.janvārī, organizatori aicina uz Mūkusalas mākslas salonu, kur tikšanās reizē varēs pārrunāt paveikto un klausīties Jāņa Šipkēvica un Gata Zaķa jaunās plates „Dora” koncertu.
10.janvārī pirmo reizi Rīgā Lielajā ģildē, bet pēc tam Liepājā un Rēzeknē izskanēs 130 gadus par zudušu uzskatītās itāļu komponista Gaetāno Doniceti operas "Marija Stjuarte" oriģinālversijas koncertuzvedums. Titullomā – starptautiski novērtētais latviešu soprāns Marina Rebeka un izcili viessolisti. 8.janvārī pirmās stāvovācijas skanēja jau ģenerālmēģinājumā.
6.janvāri, Zvaigznes dienu, dzejnieks Imants Ziedonis daudzus gadus godāja kā labas enerģijas atmirdzēšanas dienu. Labā enerģija un cilvēku radošums atmirdz arī fonda „Viegli” apbalvojumā „Laiks Ziedonim” – no piektdienas, 6.janvāra, ikviens var pieteikt cilvēkus, kuriem piemīt Ziedoņa daudzinātās vērtības - izcilība, degsme, savpatība, stāja, veiksme.
Aleksandra Kuprina stāsts „Granātu aproce” ir viens no vispoētiskākajiem krievu literatūras sacerējumiem. Stāstu par lielu mīlestību, kuru var piedzīvot tikai reizi tūkstoš gados, Kuprins uzrakstīja pirms vairāk nekā simt gadiem. Ideālo mīlestību alkstošie Kuprina varoņi tagad dzīvo uz Rīgas Krievu teātra skatuves.
Ne tikai profesionāli meistarīgs, bet arī atraktīvs un vienmēr svaigām idejām pārpilns ir ansamblis „Xylem Trio”, kurā muzicē sitaminstrumentālists Rihards Zaļupe, saksofonists Oskars Petrauskis un pianists Raimonds Petrauskis. Visplašāko noskaņu spektru viņi sola gadu mijai veltītajā koncertā, kas notiks piektdien, 30.decembrī, Dzintaru koncertzālē un kurā skanēs arī vairāki grupas dalībnieku komponētie jaundarbi.
Džeza dziedātāja Ella Ficdžeralda iemantojusi visu laiku lieliskākās džeza dziedātājas titulu – viņu dēvēja par dziesmas pirmo lēdiju, džeza karalieni vai lēdiju Ellu. Orķestris “Rīga” un mūsu džeza dīvas 23. un 26.decembrī Lielajā ģildē koncertā “Celebrating Ella Fitzgerald” atcerēsies leģendāro dziedātāju.
Otrdien, 20.decembrī, plkst. 19.00 Latvijas Universitātes (LU) jauktais koris „Juventus” un vokālā grupa „Ēra” aicina uz Ziemassvētku noskaņas koncertu Anglikāņu baznīcā. Koncerts „Sajūtu svētnīca” iecerēts kā mazs atelpas brīdis studentiem pirms sesijas, bet steidzīgajiem – pirms Ziemassvētku iepirkšanās burzmas.
“Man Ziemassvētki nozīmē atgriešanos pie sevis, pie tuvajiem, pie Dieva. Tas ir kā atgriezties mājās, kur tevi gaida,” sajūtas pirms Ziemassvētkiem atklāj aktrise un režisore Rēzija Kalniņa. Atgriešanās pie sev tuvā ir arī Rēzijas un viņas draugu tikko izdotais albums “Meklētāja roze” ar tēva Imanta Kalniņa dziesmām.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā otrdien , 13. decembrī, atklās izstādi "Izgaisušo prieku ainas", kas vēstīs par savulaik leģendārajām Preses ballēm Rīgā. Tās notika pagājušā gadsimta 20.-30.gados un bija tā laika sabiedriskās dzīves kulminācija.
“Mēs nekad nevaram sasniegt dievišķā skaistuma pilnību, taču varam un vajag uz to tiekties,” tā ir britu komponista Džona Tavenera atziņa, kura precīzi raksturo festivāla “Eiropas Ziemassvētki” atklāšanas koncertu 9.decembrī Svētā Jāņa baznīcā. Angļu Ziemassvētku mūzikas programmu sakārtojis diriģents Mārtiņš Klišāns, un tā skanēs kopā ar Latvijas Radio kori un ģitāristu Kasparu Zemīti.