Kaštanka ir suns, rakstnieks Antons Čehovs saka - tas ir visparastākais suns, kādu vien var iedomāties. Tikai acis šim sunim esot īpašas. Kaštanka dzīvo kopā ar saimnieku līdz brīdim, kamēr noklīst. Kaštanka nonāk pie jauna saimnieka, un viņai sākas jauna dzīve.
„Skolas laikā mēs visi lasījām krievu literatūras klasiķa Antona Čehova stāstu „Kaštanka”, toreiz emocijas bija bērnišķīgas – tās bija ilgas pēc noklīdušā sunīša,” Petrenko dalās pārdomās par izrādē uzsvērto ideju, “atslēgas vārds ir tieši māju sajūta. Es nezinu, vai tā ir konkrēta vieta, vai tie ir konkrēti cilvēki.”
Režisors stāsta, ka māju sajūta ir netverama, taču tik patīkama, ka rodas vēlme to pēc iespējas biežāk atkal piedzīvot.
Vēlme iestudēt populāro literāro darbu bez teksta ir radoša intriga, kura pievelk skatītāju un no aktieriem prasa īpašu profesionalitāti. “Beigās es tiešām ļoti priecājos, ka mēs iztikām bez teksta. Mūsu teātris Latvijā ir balstīs vārdā un tekstā,“ režisors ir gandarīts par paveikoto kā pierādījumu, ka var arī savādāk, neierastāk.
Izaicinājums ir arī strādāt ar jaunajām lellēm, ko izveidojusi māksliniece Liene Mackus, radot portretisko līdzību.
“Strādāju kā tēlnieks ar formas līdzekļiem, “ stāsta Mackus.
“Šis leļļu veids, kāds ir šajā izrādē, man ir kaut kas jauns,” atzīst aktieris Miķelis Žideļūns, norādot, ka tāpēc rodas iespēja paplašināt savu profesionālisma horizontu un celt meistarību.
Sunīša Kaštankas lomu bez lelles atveido aktrise Santa Didžus, Saimnieku tēlus atveido aktieri Miķelis Žideļūns un Andrejs Krenbergs.
Izrādē skan Anno Mimicus mūzika. Pirmizrādē gaidāma 22. janvārī Leļļu teātra mazajā zālē.
