Kad pirms pāris gadiem Kalnciema ielas stūrī garāmbraucēji pamanīja metāla konteineru ar stikla logiem un uzrakstu “Mākslai vajag telpu”, varēja tikai nojaust, ka vieta iegūs īpašu radošo garu. Platforma kalpo šodienas mākslas norisēm, jo laikmetīgās mākslas muzeja mums arvien vēl nav.
“Tas, kas ir šodien, tas nav radies klusumā, kā teica Blumbergs. Tam visam ir kaut kur sākums. Šodienas mākslai ir sākums pēckara mākslā, kurā parādījās pirmās laikmetīgās mākslas iedīgļi,” stāsta Jaunupe.
“Tas ir tas, kā mēs varam saprast paši sevi. Kas mēs esam. Jo rakstīts vārds ir viens, bet attēlots, redzēts, emocija, kas nāk no gleznas ārā, tas nav nododams ne ar kādu citu mediju,” uzskata vasaras mājas „Mākslai vajag telpu” valdes priekšsēdētājs un mecenāts Jānis Zuzāns.
Vasaras māja ik gadu savus darbus aicina izstādīt sešus mūsdienu jaunos māksliniekus. Impulsu pirmajā gadā deva Džemma Skulme, otrajā gadā – Ilmārs Blumbergs.
“Vasaras māja ir ļoti unikāls projekts, kas piedāvā, kā strādāt ar mūsdienu mākslu interpretācijas jomā. Un tieši skatoties to, kas ir bijis,” atklāj Jaunupe.
Arī mūziķi Šipkēvics un Zaķis savu jauno skaņu plati “Dora” nodēvējuši par skaņu gleznām un 11.janvārī koncertēs Mūkusalas mākslas salonā.
“Mūsu dzīvē skaņa ir tikusi pāri mūzikai, mēs ar Gati pievērsāmies skaņai kā daļai no mākslas pasaules,” skaidro Šipkēvics.
Vasaras māja “Mākslai vajag telpu” pirms pāris gadiem radās arī kā atgādinājums – cik būtiski mums ir uzcelt Laikmetīgās mākslas muzeju. Šai zīmē iecerēts arī trešdienas, 11.janvāra, pasākums, kas sāksies plkst. 18.30.
“Man prātā nāk Stīva Džobsa teiciens, ka cilvēki bieži vien pat nezina, ko viņiem vajag. Un tāpēc vienkārši jāpiedāvā labas lietas. Mana intuīcija saka, ka mums šis pēckara [mākslas] muzejs ir vienkārši vajadzīgs,” uzsver Zuzāns.
Ziņots, ka Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja metu konkursā uzvarējis britu arhitektu birojs „Adjaye Associates” tandēmā ar Latvijas arhitektiem „AB3D” Jura Mitenberga vadībā. Bija paredzēts, ka līdz 2016.gada beigām tiks parakstīts līgums ar arhitektu biroju, lai 2017.gadā sāktu darbu pie muzeja projekta izstrādes un 2018.gadā – pašu būvniecību.
Laikmetīgās mākslas muzejs tiek veidots kā valsts nozīmes un starpreģionāli funkcionējoša kultūras institūcija.
