Sadaļas Sadaļas

Kuri kustoņi no ziemas stinguma modušies aprīlī?

Spītējot aprīļa vējam un arī dzestrajiem ziemas recidīviem naktīs, tieši šai mēnesī pa īstam no ziemas stinguma saulainajās dienās atžirga daudzi (protams, ne visi!) tie kustoņi, kuru ķermeņa temperatūra atkarīga no apkārtējās vides temperatūras, tostarp dažādi bezmugurkaulainie dzīvnieki – gan uz sauszemes, gan ūdenī mītošie bezmugurkaulnieki.

Visus līdz šim šopavasar nu jau atmigt paguvušos sauszemes mazdzīvnieciņus tagad vairs ne vien aprakstīt, bet pat tikai nosaukt nav iespējams. To ir itin daudz. Ne mazums šo būtņu labprāt uzturas vietās, kurās nav sadedzināta kūla. Arī citur, protams, netrūkst dzīvības. Šur tur burtiski ņudz visādi sīki radījumi.

Mostas arī kukaiņi

Kad gaisa temperatūra dienā daudzviet Latvijā paaugstinājās virs +5 grādiem, aktivitāte pārņēma arī cilvēkiem bīstamus zirnekļveidīgos – ganību ērces.

Šogad asinssūcēju ērču nudien netrūkst. Vien dzestrums piebremzējis viņu aktivitāti.

Malu malās mudž arī ērču radinieki: dažādi zirnekļi – gan sauszemes zirnekļi, gan ūdenstilpēm piesaistīto sugu pārstāvji.

Ja jau slēptuves ir pametuši zirnekļi, tātad – arī viņu barība. Ieraugāmi šādu tādu kukaiņu kāpuri un, protams, pieaugušie insekti.

Pie visnotaļ parastiem novērojumiem uz sauszemes pieder visādas vaboles, skudras, tāpat acīs trāpās vienas otras sugas blaktis. Kur ir ko ēst, ja vien nav auksts, ieraugāmi arī divspārņi – gan dažādas mušas, mušiņas, gan odi.

Lidinās un, kad pietiek siltuma, pat jau pārojas zvīņspārņi jeb tauriņi, pirmkārt, tie, kuri ziemojuši pieaugušo kukaiņu stadijā: dienās dominē citrontauriņi un vairāku sugu raibeņi, parādās arī balteņi, bet naktīs – dažu sugu naktstauriņi.

Akustiski uzkrītošas ir kameņu mātītes, kad viņas, īpaši dobji dūcot, lidinās, meklēdamas barību. Rosās arī citi plēvspārņi.

Palūkojoties šur, palūkojoties tur, atklājas iespēja ieraudzīt kādu daudzkāji un arī kādu sauszemes vēzi mitreni. Netrūkst tārpu, netrūkst gliemju.

Ūdens būtnes

Par tiem bezmugurkaulniekiem, kuri aktīvi rosās ūdeņos, drīkst sacīt: aprīlī viņu jau ļoti daudz. Starp citu, liela daļa šo dzīvnieku – kā ik gadu – ziemas stingumā nemaz neieslīga, bet saglabāja aktivitāti arī zem ledus: kā nekā – tur bija siltāks nekā uz sauszemes, jo ūdens temperatūra taču allaž turējās virs nulles.

Tagad, kad jau ievērojami sazēlis ūdens augājs, dāsnāk aizaugušās vietās nesteidzīgi, bet aizrautīgi barojas viens otrs ūdensgliemezis. Ja paveicas, vērotājam izdodas novērot ūdenī kādu tārpu, biežāk dēli.

Bet visbiežāk no ar neapbruņotu aci ieraugāmajiem kustoņiem ūdeņos (tāpat kā uz sauszemes) ir pamanāmi kukaiņi. Barības meklējumos aktīvi peld dažādas ūdensvaboles. Uzkrītoši spīguļodamas, pa ūdens virsmu virpuļo nelielās virpuļotājvaboles, rosās arī ūdensblaktis, ūdensmērītāji, bieži ieraugāmas ir airblaktis, braši lēkā sīksīkās lēcastes.

Ūdeņos allaž dzīvo daudz visādu kukaiņu kāpuru, ir arī daudz kūniņu, turklāt liela daļa no tiem – sauszemes kukaiņu pēcnācēji, teiksim, maksteņu jaunā paaudze un odu jaunā paaudze.

Zirnekļveidīgo kustoņu faunu ūdenstilpēs visbagātīgāk pārstāv dažādas ūdensērcītes, ir ieraugāmi arī zirnekļi. Savukārt vēžveidīgos dāsni pārstāv galvenokārt airkājvēzīši, sānpeldes, ūdensēzelīši.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

 

Vides fakti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt