Sadaļas Sadaļas

Vides fakti

Mežacūkas

Vides fakti

Vides fakti

Kukaiņi ir dažādi

Kukaiņu dažādība Latvijā – varētu būt vēl tūkstošiem neatklātu sugu

Mūsu izmēros necilajā, klimatiski visai vēsajā valstī konstatēti apmēram 12 tūkstoši kukaiņu sugu. Sugu skaita ziņā kukaiņi Latvijā pārspēj citus dzīvniekus. Pagaidām kukaiņi pie mums ir relatīvi nepilnīgi izzināta dzīvnieku kopa. Krietnai daļai atklāto kukaiņu sugu nav pat piešķirti latviskie nosaukumi. Entomologi lēš, ka pie mums varētu mājot vēl tūkstošiem pagaidām neatklātu sugu.

Sugām bagātākā Latvijas kukaiņu kārta ir vaboles, otrajā vietā sugu skaita ziņā ierindojas divspārņu kārta.

No dzīvniekiem mūsu laikos uz Zemes (tostarp Latvijā) visādos statusos (pirmkārt, sugu un īpatņu daudzuma ziņā) dominē bezmugurkaulinieki, no kuriem savukārt priekšgalā atrodas posmkāji, bet no posmkājiem pirmo vietu ieņem kukaiņi. Mēs dzīvojam nevis atomlaikmetā, nevis digitālajā laikmetā, bet … - jā! - kukaiņu laikmetā! Nevis cilvēki, bet insekti pagaidām ir pasaules valdnieki!

Uz šīs planētas konstatēts vairāk par vienu miljo­nu kukaiņu sugu, taču lēš, ka to ir gandrīz divreiz vairāk. Pastāv uzskats, ka kukaiņi veido aptuveni divas trešdaļas no visiem mūsdienās zināmajiem Zemes dzīvniekiem.

Kukaiņi sastopami visos kontinentos, pat Antarktīdā.

Līdzīgi un atšķirīgi vienlaikus

Mūsdienu pasaules valdnieki – kukaiņi mājo daždažādos biotopos. Siltajā sezonā gan dienās, gan naktīs viņi bezmaz visur par sevi ik mirkli kaut kā atgādina.

Kukaiņi ir cits citam līdzīgi un vienlaikus cits no cita tik atšķirīgi.

Viņi apkopoti posmkāju tipa seškāju apakštipā, jo pieaugušajiem kukaiņiem ir trīs pāri kāju.

Pieaugušo kukaiņu ķermenis sastāv no galvas, krūtīm un vēdera.

Sistemātiķi kukaiņus sadala spārnotajos un primāri bezspārnainajos.

Spārnoto kukaiņu vairākums, protams, spēj lidot. Viņiem taču ir spārni! Ne viens vien seškājainais lidonis lidojot darbina spārnus tik ātri, ka cilvēka acij šķiet: spārni nemaz nekustas.

Tiesa, dažas kukaiņu grupas savus spārnus evolūcijas gaitā ir zaudējušas, piemēram, tie insekti, kuri liek lielākiem dzīvniekiem kasīties – utis un blusas.

Kukaiņi skaitās sauszemes dzīvnieki, tomēr ne mazums viņu pielāgojies dzīvei ūdenī, taču ne vienmēr – komfortablai dzīvei, jo vairākumam ūdens kukaiņu, lai ieelpotu, ir ik pa laikam jāuzpeld.

No kā kukaiņi pārtiek? Kā nu kura suga un kā nu kurā savas dzīves stadijā. Ir kukaiņi augēdāji, ir plēsēji, ir līķēdāji, ir mēslēdāji, ir polifāgi.

Attīstās pārvēršoties

Lielākā daļa kukaiņu vairojas, dējot apaugļotas olas, liela daļa – dējot neapaugļotas olas jeb partenoģenētiski, bet daļa sugu ir dzīvdzemdētājas.

Kukaiņu attīstība norit ar pārvēršanos. Izšķir attīstību ar nepilnīgu pārvēršanos un attīstību ar pilnīgu pārvēršanos. Attīstībā ar nepilnīgu pārvēršanos no oliņas izšķiļas kāpurs, kas ir līdzīgs pieaugušajam īpatnim, tikai mazāks un ar neattīstītiem spārniem. Šādi attīstās, piemēram, taisnspārņi, blaktis.

Otrs attīstības veids – ar pilnīgu pārvēršanos – raksturīgs piemēram, divspārņiem, vabolēm, tauriņiem, plēvspārņiem.

Tas ir sarežģītāks par iepriekšējo, tajā izšķir četras stadijas: pirmā stadija – ola, otrā – kāpurs, kas ir ļoti atšķirīgs no pieaugušā kukaiņa, trešā attīstības stadija – kūniņa, kuras laikā notiek milzīgas pārmaiņas, un ceturtā stadija – imago jeb pieaudzis īpatnis, kurš, jāatgādina, nemaz nelīdzinās savai kāpura stadijai.

Cilvēka atkarība no kukaiņiem

Kukaiņiem ir nepārvērtējama nozīme dabā.

Kukaiņiem ir būtiska nozīme arī mūsu – cilvēku – dzīvē. Ievērojama daļa produktu, ko ēdam vai citādi izmantojam, ir atkarīgi no kukaiņiem.

Bez kukaiņiem neiztiktu daždažādi specializēti kukaiņēdāji dzīvnieki.

Starp entomofāgiem ir ne mazums plēsēju: gan zīdītāji, gan putni, gan rāpuļi, gan abinieki, gan, protams, zirnekļi un citi kustoņi, tostarp, arī plēsīgie kukaiņi – citu kukaiņu ēdāji.

Arī dažu sugu augi pārtiek no kukaiņiem. Piemēram, rasenes ķer un ēd insektus.

Ļoti būtiska kukaiņu nozīme: viņi apputeksnē augus! Apmēram trešdaļu Latvijas ziedaugu (tostarp kultūraugus) apputeksnē tieši kukaiņi.

Kukaiņi irdina augsni. Kukaiņi pilda sanitāru funkcijas – atbrīvo zemi no beigtiem dzīvniekiem, augiem, sēnēm.

Protams, ir arī no cilvēku viedokļa negatīvi vērtējami kukaiņi. Ir kukaiņi parazīti un kukaiņi slimību ierosinātāju pārnēsātāji. Daļa augēdāju kukaiņu atzīti par lauksaimniecības un mežsaimniecības kaitēkļiem.

 

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

 

Vides fakti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt