No savām bērnistabām aveņu pangodiņi izkūņojas vien pāris milimetrus gari, melni un no virspuses rotāti gaišdzelteniem matiņiem. Kā tie nokļūst līdz šai stadijai?
Kad mātīšu ķermeņos nobriedušas mikroskopiskas oliņas, tās tiek porcijās (vidēji 10 - 12 katrā dējumā) atstātas uz kazeņu (Rubus) ģints augu stublājiem to mizas bojājumu vietās.
Pēc nepilnu pāris nedēļu ilgas inkubācijas no oliņām izšķiļas miniatūri pangodiņa kāpuri - bezkājaini, rievoti, oranždzelteni, klāti ar matveidīgiem izaugumiņiem. Kāpuri salien zem mizas jauno dzinumu lejas daļās, kur barojas ar augu sulu. Viņi izdala vielas, kas stimulē augu šūnu pastiprinātu dalīšanos. Rezultātā izveidojas pangas. Tas notiek jūnijā - jūlijā. Parasti šie veidojumi garumā nepārsniedz 2 centimetrus, tomēr reizēm mēdz sasniegt pat 3 centimetru garumu. Sākumā pangas ir zaļas, pēc tam nobrūnē.
Kukaiņu bērnu skaits vienā aveņu pangodiņa pangā var būt lielāks par desmit, bet nekāds retums nav tikai pāris kāpuru apdzīvotas pangas. Kāpura stadijā kukaiņi pangās pavada visu vasaru, visu rudeni un tajās arī pārziemo.
Maksimālo izmēru (vismaz 3 milimetrus) aveņu pangodiņu kāpuri sasniedz pirms iekūņošanās – pavasarī, parasti aprīlī. Iekūņojas viņi turpat – savās pangās – katrs atsevišķā kokonā. Imago stadijas jeb pieaugušo insektu izlidošana, kā jau minēts, notiek maijā - jūnijā.
Neraugoties uz norādošo nosaukumu, aveņu pangodiņa kāpuri var mājot ne tikai avenēs, bet visos Latvijas florai piederīgajos kazeņu ģints augos. Tomēr avenēs atrodami visbiežāk, var teikt – ļoti bieži. Turklāt, šo Latvijā plaši izplatīto kukaiņu mātītes, izvēloties vietu dēšanai, nešķiro savvaļas augus no dārzos augošajiem augiem. Kāpuru bojātie augi neizdzīvo.
Visbeidzot jāpiebilst, ka aveņu pangodiņam ir radinieks - aveņu dzinumu pangodiņš.