Pēc nepilna pusotra mēneša Latvijā noslēgsies gāzes tirgus atvēršana arī mājsaimniecību segmentā. Tas ietekmēs aptuveni 350 000 mājsaimniecību, kas par gāzi šobrīd maksā pēc valsts noteikta tarifa. Tomēr joprojām trūkst regulējuma, kas ļautu pateikt – cik īsti par gāzi būs jāmaksā tālāk tiem, kas jaunu līgumu par gāzes piegādi līdz 1. maijam nenoslēgs, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Kaut gan laika atlicis maz, iestādes un tirgotāji vēl diskutē, pēc kādiem principiem būtu jānosaka cenas griesti.
Autora ziņas
Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") šonedēļ publiski paziņoja, ka viņam piemērots aizdomās turētā statuss jaunā lietā. Ušakovs apgalvoja, ka lieta ir par brīvbiļetēm dažādām pasažieru kategorijām Rīgas mikroautobusos, un ironizēja, ka tagad viņam vēl esot jāgaida kriminālprocess par brīvpusdienām Rīgas skolēniem. Tomēr Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka patiesībā Ušakovam, tāpat kā viņa kolēģim Briselē un bijušajam Rīgas vicemēram Andrim Amerikam (Gods kalpot Rīgai) tiek inkriminēta kukuļa pieprasīšana.
Ik pa laikam dzirdētās versijas par to, vai Latvijas komercmedijos gaidāma konsolidācija, ar jaunu sparu uzvirmoja šoziem. Par starta šāvienu tam kļuva pērnvasar notikušais izdevniecības "Mediju nams" (MN) pārdošanas darījums. Oficiālais īpašnieks vairs nav par oligarhu dēvētā Aivara Lemberga dēla Anrija sievasbrālis Nauris Kāpostiņš. Tagad izdevniecības saimniece ir savulaik Igaunijas bagātākā cilvēka, Latvijā korupcijas lietā apsūdzētā Oļega Osinovska partnere Anastasija Udalova. Turklāt Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka nesen viņai tika piedāvāts darījums, kas ļautu iegūt faktisku kontroli pār izdevumiem "Diena" un "Dienas bizness". Tomēr darījums neesot noticis. Ar izdevniecībām par pusotra miljona eiro piedziņu šobrīd tiesājas uzņēmums "Ostas parks", kura valdes loceklis, Anrija Lemberga paziņa Jānis Lācis apgalvo, ka Udalova viņa piedāvājumu esot noraidījusi. Tikmēr "Dienas medijos" uzskata, ka tiesvedības patiesais mērķis ir traucēt abu redakciju darbību.
Pirms divarpus gadiem Rīgas apgabaltiesa, bažījoties par politiķa Aivara Lemberga krimināllietā arestētās mantas stāvokli, nolēma atcelt šveicieti Rūdolfu Meroni no turpmākas šīs mantas glabāšanas. Viņam uzdeva arestēto mantu nodot Iekšlietu ministrijas iestādei. Taču tas nenotika. Pērn valdība aiz slēgtām durvīm uzdeva Tieslietu ministrijai tikt ar to galā. Tomēr noteiktajā termiņā darbs nav paveikts, ziņo LTV raidījums "de facto".
Aprīļa beigās tiesa sāks skatīt krimināllietu, kurā apsūdzēti "Latvijas dzelzceļa" bijušie valdes locekļi par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, kas valstij nodarījis zaudējumus pusotra miljona eiro apmērā. Kā pēdējais no apsūdzētajiem valdi pameta Ēriks Šmuksts. Viņš pagājušā gada janvārī no amata atkāpās, lai apsūdzība nekaitētu "Latvijas dzelzceļa" reputācijai, tomēr uzņēmumu Šmuksts atstājis nav. Uzreiz pēc amata atstāšanas viņš pieņemts darbā par tehniskās vadības direktora pienākumu izpildītāju.
Saeima šonedēļ pieņēmusi budžetu šim gadam. Cauru nakti deputāti skatīja vairāk nekā divsimt iesniegtos priekšlikumus. Vai kāda priekšlikuma tapšanas laikā ir notikušas interešu pārstāvniecības aktivitātes jeb vienkārši runājot – lobēšana? Jau kopš pirmā janvāra tas būtu jāuzrāda. Tomēr prasības ir tik izplūdušas, ka pat pats likumdevējs īsti nezina, kā tās pildīt, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Oficiāla lobija reģistra izveidei gan vēl doti divarpus gadi laika.
Radi, draugi un muzikanti – tā varētu raksturot aizdomās turēto loku Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) fiktīvo darbinieku lietā. Nepilnus četrus gadus pēc nodibinājuma vadības, toreizējo Rīgas domnieku Vitas Jermolovičas ("Gods kalpot Rīgai" (GKR)) un Maksima Tolstoja ("Saskaņa") aizturēšanas korupcijas apkarotāji lūdz abus apsūdzēt par krāpšanas atbalstīšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ieskatā, 280 tūkstoši eiro no pašvaldības izkrāpti, RTAB fiktīvi nodarbinot sešas personas. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka starp tām ir gan "Saskaņas" un GKR politiķu radi un palīgi, gan mūziķis Ainars Mielavs.
Aizvadītā gada laikā negaidīti strauji uzplauka Latvijas tirdzniecības sakari ar Centrālāzijas valstīm, visizteiktāk – ar Kazahstānu. Tas skaidrojams ar to, ka sankciju un morālu apsvērumu dēļ bizness ar Krieviju nevarēja turpināties kā agrāk. Tomēr būtu naivi uzskatīt, ka neviena no Latvijas eksportētajām precēm, piemēram, mobilie telefoni, pēc tam caur Kazahstānu nenonāk robežas otrā pusē – Krievijā.
Krievijas iebrukums Ukrainā lika Latvijai pārvērtēt savas militārās spējas. Valdība septembrī atbalstīja Aizsardzības ministrijas plānu divkāršot personālu Nacionālo bruņoto spēku struktūrās piecu gadu laikā. Vai to izdosies paveikt, šobrīd nav zināms. Diskusijas par dienesta likumu Saeimā ieilgušas, kā arī atklājušās daudzas praktiskas problēmas, kas traucē strauji audzēt iesaucamo skaitu. Šogad dienests būs tikai brīvprātīgs, un arī nākamgad iesaukt varētu vien dažus simtus, nevis tūkstošus, kā bija plānots septembrī, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Laikā, kad izplatījās dažādi vīrusi, saslimstībai ar kovidu samazinoties, vairākās ārstniecības iestādēs divu mēnešu garumā uz ekrāniem parādījās teju vai brīnumlīdzekļa reklāma – mutes skalojamais līdzeklis "Xyntrus", kas pasargā no "visiem vīrusiem", arī no kovida, herpes un pat no HIV vīrusa, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Kā kaut kas tāds nonācis ārstniecības iestādēs, un vai ir iespējams vērsties pret šādu reklāmu?
14. Saeimā neiekļuvusī partija "Saskaņa" aizvadītajā nedēļā piedzīvoja intrigām pilnu cīņu par vadību. Partija bija uzvarējusi trīs Saeimas vēlēšanās pēc kārtas, taču pagājušajā rudenī pat nepārvarēja 5% barjeru. Tas novedis pie daļas biedru aiziešanas, taču lielāku šķelšanos pagaidām novērsis plāns iecelt trīs līdzpriekšsēdētājus. Viens no pirmajiem darbiem būs Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča izslēgšana no partijas.
Rīgas pilsētas tiesā tuvojas beigām tiesas izmeklēšana lietā, kurā Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs apsūdzēts par iespējamo liecinieka, "Trasta Komercbankas" (TKB) akcionāra Igora Buimistera, ietekmēšanu. Tomēr šīsnedēļas notikumi tiesas zālē prokurorei Dženai Andersonai radīja iespaidu, ka Rimšēviča aizstāvība mēģinot procesu apzināti vilcināt, viņa norādīja Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto".
Pirms pieciem gadiem sākto krimināllietu pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču patlaban iztiesā Rīgas rajona tiesā Jūrmalā. Centrālās bankas prezidentam izvirzītas apsūdzības kukuļņemšanā. Lieta izauga no sarunām atpūtas kompleksā "Taureņi" Pierīgā. Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" izdevās iepazīties ar dokumentiem, kas ļauj publiski atklāt tā dēvētajā "Taureņu" pirtī pārrunāto par iespējamiem kukuļiem.
Konkurences padomes (KP) atklātais iespējamais "autobusu kartelis", kurā ietilpst "Liepājas autobusu parks" (LAP), "Nordeka" un "Latvijas sabiedriskais autobuss" (LSA), publiskajā telpā licis uzvirmot jautājumiem arī par to īpašnieku vai patieso labuma guvēju lomu. Visi trīs uzņēmumi pārkāpumus noliedz. Taču, piemēram, LAP gadījumā dažādu īpašnieku grupu zināšanas par saziņu ar citiem pasažieru pārvadātājiem atšķiras. KP publicētie dokumenti un iesaistīto personu reakcijas Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" ļauj izteikt versiju, ka LAP viszinošākais varētu būt Andra Šķēles ģimenes un līdzgaitnieku flangs.
Redzamākie Kremļa propagandisti aktīvi iesaistījušies kampaņā, lai no Rīgas Centrālcietuma dabūtu ārā savu kolēģi. Valsts drošības dienests (VDD) gada pirmajās dienās aizturēja Latvijas pilsoni, Krievijas medija "Sputnik Lietuva" redaktoru Maratu Kasemu, kurš gada nogalē bija atbraucis uz Rīgu no Maskavas. Tiesa viņu apcietināja izmeklēšanā par iespējamu Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu. Kasema advokāte apcietinājumu ir pārsūdzējusi, šovakar vēsta LTV raidījums "De facto".
Viens no būtiskākajiem šogad plānotajiem Latvijas politikas notikumiem būs Valsts prezidenta vēlēšanas. Lai gan tagadējais prezidents Egils Levits apgalvo, ka par iespēju kandidēt uz otro termiņu domāt vēl esot pāragri, Saeimā neslēpj, ka intriga šogad būs visai liela. Šobrīd ievēlēšanai nepieciešamo vismaz 51 Saeimas deputāta balsi Levitam apsolīt nevar neviens, turklāt alternatīvu kandidātu virzīšanu apsver vismaz trīs frakcijas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Valdību veidojošo partiju diskusijās par budžetu viens no lielākajiem strīdus āboliem bijis tieši par to, kam un kādiem mērķiem izmantot valstij piederošo uzņēmumu peļņu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Tas daļēji saistīts arī ar iepriekš pieņemto lēmumu atteikties no "Latvijas Valsts mežu" peļņas daļas (9,5 miljonu eiro) ziedošanas.
Kamēr Eiropā dabasgāzes cena krīt, Latvijas iedzīvotājiem sāk pienākt krietni augstāki apkures rēķini par decembri. Vidējā temperatūra gada pēdējā mēnesī bija zemāka, nekā ierasts šajā laikā, un līdz ar to rēķini pieauguši par 50 un vairāk procentiem, noskaidrojis LTV raidījums "De facto". Virknē pašvaldību līdz ar gāzes cenas kritumu sola samazināt arī siltumtarifus, tomēr ne visās. Tajā skaitā galvaspilsētas uzņēmums "Rīgas siltums" tarifu samazināt neplāno.
Oktobrī plašu rezonansi ieguva stāsts par paredzēto straujo algas pieaugumu politiskajiem amatiem, kam 2023. gadā paredzēti trīs miljoni eiro valsts naudas. Līdz ar 1. janvāri algas stājušās spēkā, izpaliekot plašākām diskusijām parlamentā. Tagad augstākās amatpersonas katru mēnesi saņems par vairākiem tūkstošiem eiro vairāk, savukārt iedzīvotāju iniciatīvu algas iesaldēt Saeima plāno pāradresēt valdībai, kam atbilde būtu jāsniedz pēc vairāk nekā četriem mēnešiem.
Situācija valsts budžetā izrādījusies labāka, nekā domāja vēl rudenī. Augstas inflācijas dēļ labi pildījušies budžeta ieņēmumi. Tādēļ ir arī vairāk naudas, ko papildus sadalīt šī gada budžetā. Par to, kā tieši to darīt, šobrīd notiek diskusijas valdībā. Tomēr Finanšu ministrija (FM) saglabājusi zināmu piesardzību tēriņos, uztraucoties par nevēlamu inflācijas stimulēšanu un valsts parādu, kura apkalpošanas izmaksas tuvākajā nākotnē dubultosies.
Jaunās valdības ministriem turpinot veidot savus birojus, tajos nonāk arī cilvēki, kas iepriekš bijuši iesaistīti kādos skandālos vai arī ir pretrunīgi vērtēti. Bijušais NEPLP loceklis, ar disciplinārsodu amatu zaudējis augsta ranga ierēdnis, laikraksta "Diena" galvenā redaktora amatā īsu brīdi ielikts komunikācijas speciālists un sarkastisku, dažkārt pat parupju sociālpolitisku komentāru "tviterī" autors – tie ir daži no jaunajiem padomdevējiem.
Neizpildīti solījumi, kavēti termiņi un nekvalitatīvi darbi – ar šādām problēmām saskārušās vairākas izglītības iestādes (un ne tikai), kuras nolīgušas vienu un to pašu būvfirmu SIA "Būvkore". Būvdarbi tiek finansēti no tā dēvētās kovidnaudas – līdzekļiem, ko 2021. gadā papildus piešķīra būvniecībai, lai sildītu ekonomiku. Lai arī šīs programmas mērķis bija ātri uzsākt un ātri pabeigt būvdarbus, tas šajos gadījumos nav izdevies.
Laikā, kad īpaši skrupulozi jāvērtē Krievijas naudas ietekme Eiropā, Eiropas Savienības Tiesa spērusi soli informācijas slepenības virzienā. Tā atcēlusi direktīvas normu, kas uzdeva dalībvalstīm padarīt ikvienam pieejamu informāciju par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Vairākas valstis jau ierobežojušas pieeju datiem savos uzņēmumu reģistros. Latvija pagaidām to nedara, taču nav izslēgts, ka arī pie mums noskaidrot, kādas intereses stāv aiz juridiskām personām, nākotnē kļūs grūtāk, secina LTV raidījums "De facto".
Šonedēļ banku regulatora slēgtā un policijas izkratītā "Baltic International Bank" (BIB) un tās akcionāri nebija iesnieguši dokumentus, kas apliecinātu bankas jauno investoru naudas izcelsmi. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Eiropas centrālā banka nebija apstiprinājusi bankas īpašnieku nomaiņu, noskaidrojis LTV raidījums "De facto".
14.decembrī beidzot tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība" (JV)) otrā valdība. Tās veidošana ilga divarpus mēnešus, taču galu galā trīs politiskie spēki – JV, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) – spēja vienoties gan par atbildības jomu sadali, gan par darāmajiem darbiem. Galvenais dokuments, kurā uzskaitīti šie darbi, ir valdības deklarācija. Tajā ir 328 punkti un vairākas liriskās atkāpes, piemēram, apraksts par to, kas ir ekonomikas transformācijas motors, un skaidrojums, kas ir Latvijas galvenā vērtība. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" pārliecinājās, ka valdības deklarācijas domugraudus atcerēties nespēja arī to nupat parakstījušie jaunie ministri.
Pirms divām nedēļām Pierīgā notikušās medības, kurās piedalījās Valsts policijas priekšnieka vietnieks Juris Šulte, joprojām apvij visai daudz baumu un pretrunu. Medībās mira apsardzes biznesā zināms uzņēmējs Jānis Garkalns, bet no oficiāliem un neoficiāliem avotiem izriet, ka tikai vēlāk tiesu mediķi ekspertīzē pamanīja, ka viņš ir nošauts.
Aptuveni 4,7 miljoni Eiropas fondu naudas un vismaz pusmiljons eiro no Rīgas Stradiņa Universitātes tika ieguldīts "Nukleārās medicīnas centrā", kuram vajadzēja kļūt par modernu vēža diagnostikas preparātu ražotni. Tomēr dažu gadu laikā centram nauda beidzās un palika liels parāds bankai, kuras labā tiesu izpildītājs par krietni mazāku summu nekā ieguldīts centra ēku ar visu mantu pārdeva izsolē. Tagad Valsts policija notikušo pārbaudīs kriminālprocesā, kas sākts pēc panta par juridiskas personas tīšu novešanu līdz maksātnespējai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Latvijas Vides aizsardzības fonda padomē (LVAF), ko vada vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!"), vairākkārt mēģināts virzīt jautājumu par valsts finansējuma piešķiršanu būvprojekta izstrādei zema enerģijas patēriņa filmēšanas paviljoniem "Cinevillā". Tomēr mēģinājums atdūries pret citu padomes locekļu iebildumiem, ka nav juridiska pamatojuma šādiem valsts naudas tēriņiem no vides aizsardzības programmas, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Šonedēļ beidzot kļuva zināmi visi partiju izvirzītie topošās valdības ministru amatu kandidāti. Ja par "Jaunās Vienotības" (JV) un Nacionālās apvienības (NA) kandidātiem publiskajā telpā bija zināms jau kopš novembra, tad "Apvienotā saraksta" (AS) galīgā izšķiršanās par saviem ministriem nāca vien šonedēļ. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" svētdien vēstīja, ka lielākās diskusijas raisījās ap veselības un zemkopības ministru portfeļiem, kur savu lomu spēlēja gan iekšējā konkurence, gan nozaru sūtītie signāli.