Pēc 36 Saeimas deputātu rosinājuma sāktā parakstu vākšana, lai nepieļautu izmaiņas likumā par ostām, tiek apmeklēta tik kusli, ka jau pirmajās dienās ir skaidrs, ka vajadzīgo parakstu skaitu nesavāks, svētdien ziņoja LTV raidījums "De facto". Mēnesi ilgais pasākums valsts budžetam izmaksās ap 800 000 eiro.
Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ piemērotās Eiropas Savienības (ES) sankcijas tiek noteiktas arvien plašākam Krievijas un Baltkrievijas personu un uzņēmumu lokam. Šonedēļ Latvijas iestādes regulāri ziņoja par to, cik aresti ir uzlikti sankcionēto Krievijas oligarhu un ar tiem saistīto firmu naudai un īpašumiem. Sankcijas skārušas arī vairākus Latvijā reģistrētus uzņēmumus, kuru patiesā labuma guvēji aiz garām ķēdēm ir Kremlim pietuvinātie miljardieri.
Neraugoties uz jau iepriekš eksistējošiem plāniem bēgļu uzņemšanai, faktiski, sākoties karam Ukrainā, tos nācies mainīt procesa gaitā un tie transformējušies jau trīskārt, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Valsts drošības dienests (VDD) 1. martā uzsācis vienu krimināllietu, bet marta otrajā nedēļā – vēl vienu krimināllietu, kas saistītas ar Krievijas sāktā kara Ukrainā attaisnošanu vai naida kurināšanu, un šobrīd ir aktīvas vēl vairākas pārbaudes lietas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Dezinformācija ir kara sastāvdaļa, tāpat kā militārie ieroči. Un viena no biežākajām frāzēm, ko piesauc Kremļa propagandas piekritēji, mēģinājumos attaisnot Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir saistīta ar astoņiem kara gadiem Donbasā – reģionā, kur šobrīd atrodas pašpasludinātās Luhanskas un Doneckas republikas. Šo gadu laikā tur it kā noticis genocīds un terorisms no ukraiņu puses. Tas ir apzināti kultivēts, faktos nepamatots vēstījumus, kurš auglīgā augsnē kritis arī Latvijā. To atkārto gan uz ielas, gan plaši izplata sociālajos medijos. Gan eksperti, gan arī paši Ukrainas iedzīvotāji uzsver, ka tie ir meli, un atgādina, ka arī Donbasa stāsts sākās ar Krievijas iejaukšanos.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina draudi rietumiem nestāties ceļā Krievijas iebrukumam Ukrainā un pavēle izsludināt īpašo režīmu kodolspēkos, ir būtisks faktors, kas attur NATO valstis no plašākas palīdzības sniegšanas Ukrainai. LTV raidījums "De facto" skaidroja, ko praksē nozīmē Putina pavēle.
Līdz februāra beigām Latvijas pašvaldībām jātiek skaidrībā ar to, kāds izskatīsies to skolu tīkls šajā rudenī. Tādēļ šajā nedēļā vairākās pašvaldībās par to notika karstas diskusijas. Piemēram, Alūksnes dome bija sagatavojusies vienlaikus slēgt četras mazās lauku skolas, vēl vienu reorganizēt, kā arī mainīt vairāku skolu statusu pašā Alūksnes pilsētā. Taču, saskaroties ar visai pamatīgu pretestību, lēmums no domes dienaskārtības tika izņemts, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Latvijas Radio galvenā redaktora izvēles process ir sašķēlis šī sabiedriskā medija valdi, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Valdes locekles Mārīte Tukiša un Sanita Dika-Bokmeldere, kuras pagājušā gada nogalē konkursa komisijā balsoja pret Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītājas Anitas Braunas kandidatūru, taču palika mazākumā, tikai šonedēļ piekrita nokārtot visas formalitātes, lai viņu varētu pārcelt jaunajā amatā. Taču gan Brauna, gan Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzskata, ka šādā sastāvā valde sastrādāties vairs nespēj. Turklāt ap Latvijas Radio galvenā redaktora konkursu virmo arī politiķu interese – slēgtā sēdē nesen to apsprieda Saeimas Cilvēktiesību komisija Artusa Kaimiņa vadībā.
Iepriekš nepieredzētā tempā un apjomā pieņemtās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju skārušas arī Krievijas Valsts domes deputātus, kas rosināja atzīt divu Ukrainas austrumu teritoriju neatkarību un pēc tam ratificēja draudzības līgumus ar tām. Vienam no sankcijām pakļautajiem deputātam ir ienesīgs bizness Latvijā, noskaidrojis LTV raidījums "De facto".
Tā dēvētais “Brīvības konvojs” Kanādā, kurā kravas automašīnu šoferi devās uz galvaspilsētu Otavu, bloķējot tur satiksmi, ir iedvesmojis protesta rīkotājus visā pasaulē. Arī Latvijā nedēļas sākumā notika mēģinājums rīkot līdzīgu konvoju, kurā gan piedalījās vien pāris smagie auto. Taču ar vieglajiem auto sabraukušie daži desmiti protesta dalībnieku Zaķusalā pie Latvijas Televīzijas (LTV) sarīkoja skaļu jandāliņu ar sirēnas kaukšanu un dūmu svecēm.
Eiropas Savienības lielvalstis Vācija un Francija spēlē citādu spēli ar Krieviju nekā ASV un Lielbritānija, lai novērstu potenciālu karadarbību Ukrainā. Vācijas un Francijas līderu retorika Krievijas virzienā nav tik asa un nosodoša, abas arī nepalīdz Ukrainai ar ieročiem. Vācija pat aizliedza igauņiem piegādāt Ukrainai Vācijas vecās haubices, kamēr Krievija ap Ukrainu savilkusi armijas vienības no visas valsts. LTV raidījums "De facto" analizē, kāpēc tā.
Lai arī kovida slimnieku Latvijas slimnīcās jau ir vairāk nekā tūkstotis, daļa slimnīcā nemaz neatrastos, ja ne kāds cits iemels tur būt. Tādēļ, piemēram, valdībā dzirdami pārmetumi par krāsu sabiezināšanu, ja piemin kopējo kovida pacientu skaitu slimnīcās, ne tikai tos, kam Covid-19 ir pamata diagnoze. Pašās slimnīcās gan atzīst, ka tik vienkāršoti uz to raudzīties nevar un nevar teikt, ka kovidam kā blakus diagnozei vairs nav nekādas nozīmes slimnīcu slodzē, vēsta LTV raidījums “De facto”.
Kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar dārgu krēslu iepirkumu un piegādi Dzintaru koncertzālei, ne pati koncertzāle, ne pašvaldība nevēlas pieteikties par cietušo, jo neredz tam pamatu. Zaudējumu summa, par kuru VID Nodokļu un muitas policija aicinājusi pieteikties pašvaldībai piederošo “Dzintaru koncertzāli”, nav maza – tā ir gandrīz ceturtdaļmiljons jeb 237 586 eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Prokurors krimināllietā par valsts noslēpuma izpaušanu pārsūdzēs bijušajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekam, tagad Saeimas deputātam Jurim Jurašam labvēlīgo spriedumu, šovakar vēsta LTV raidījums "De facto".
Partijai "Par cilvēcīgu Latviju" (PCL), kas Saeimā tika ievēlēta kā "KPV LV", visticamāk, šogad tā arī neizdosies saņemt valsts finansējumu vairāk nekā 640 tūkstošu eiro apmērā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums uz gadu pārtraukt to izmaksāt gan ir pārsūdzams, taču tiesāšanās lēmumu neapturēs un maz ticams, ka līdz vēlēšanām spēkā stāsies galīgais spriedums. Partija šobrīd arī negrasās pildīt KNAB prasību atmaksāt valsts budžetam 70 tūkstošus eiro, kas biroja ieskatā izlietoti pretlikumīgi. Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" rīcībā esošais KNAB lēmums rāda, ka "KPV LV" Rīgas domes vēlēšanu kampaņā liela loma bija Ērikam Stendzeniekam, un KNAB pārmetumi partijai ir saistīti arī ar tēriņiem reklāmas speciālista atlīdzībai.
Pēc Valsts meža dienestā (VMD) uzsāktās reformas, mežziņi mežos parādīsies vismaz uz pusi retāk nekā šobrīd, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Dienesta darbinieki bažījas, ka šādi var pazust kontrole par faktiski mežos notiekošo un var tikt apdraudētas arī tajos esošās dabas vērtības. Savukārt reformas veicēji uzsver apgaitu sistēmas neefektivitāti un pārmaiņu ekonomisko izdevīgumu.
Lai arī slimnīcas šobrīd Covid-19 dēļ nav pārpildītas, omikrona paveida īpatnības mainījušas uzsvarus veselības aprūpē, atklājot arvien jaunas vājās vietas, šovakar vēsta LTV raidījums "De facto". Iepriekšējos viļņos galvenās rūpes bija par slimnīcu spēju izturēt slodzi, taču tagad vēl lielāks pārbaudījums ir primārajai aprūpei un arī laboratoriju veiktspējai.
Jau pēc tam, kad gan valsts, gan Liepājas pilsēta atmeta cerības, ka uzrastos kāds, kas atkal iedarbinātu bijušā "Liepājas metalurga" krāsnis, un rūpnīcas mantu sāka pārdot jau pa daļām, investors ar šādām ambīcijām tomēr uzradies. Vēl gan nav zināms, vai tas patiešām notiks. Šobrīd jau vairāk nekā pusgadu notiek sarunas starp Liepājas Speciālo ekonomisko zonu (LSEZ) un firmu "Liepāja Steel", kuras īpašniekam Turcijā pieder metālapstrādes uzņēmums, notiek argumentu cīņas par soļiem, lai uzņēmums atsāktu darbu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Skaidrs ir viens – pilsētas plāni ir mainījušies un pēc "Metalurga" atdzīvināšanas te vairs neraujas.
Spiegošanas lietā, kurā apsūdzēts Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, visi iesaistītie ir bijušie padomju laiku un Latvijas drošības dienestu darbinieki. Viens no aizturētajiem – nu jau bijušais Ādažu pašvaldības policists – vēl pirms desmit gadiem strādāja Valsts drošības dienestā (VDD), kas šo kriminālprocesu izmeklē, šovakar vēsta LTV raidījums "De facto".
Pēdējā laikā arī Latvijas politiķu retorikā izskan termins "kultūrkarš", ar to domājot konservatīvo un liberāļu domstarpības, piemēram, par ģimenes definīciju. Tomēr šo spēku pretstāve, visticamāk, 14. Saeimas vēlēšanu kampaņā centrālo lomu nespēlēs, jo ideoloģiskos jeb vērtību jautājumus aizēnos aizvien neuzvarētā cīņa ar Covid-19 un lielo komunālo pakalpojumu rēķinu krīze. Šādi pēc vairāku politiķu paustā secinājis Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Vairāk nekā 400 miljoni eiro – vismaz tik lielai papildu summai valsts makā šajā gadā jābūt, lai finansētu gan līdz šim ieviestos kompensējošos pasākumus cenu pieaugumam, gan tos, kurus plāno pieņemt 25. janvāra valdības sēdē, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Tas ir nozīmīgs un gaidīts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Taču budžeta deficīta ziņā Latvija jau ir starp Eiropas līderiem.
Ārsta Jevgēnija Ņikiforenko lieta izgaismojusi nopietnu problēmu – sertifikātus ieguvuši ārsti tos nezaudē pat pie acīmredzamiem ētikas pārkāpumiem. LTV raidījums “De facto” noskaidroja, ka pēdējos 10 gados sertifikāti anulēti tikai trim ārstiem.
Ne tikai gāzes vai elektroenerģijas, bet arī pārtikas sadārdzināšanās dēļ pieaug risks, ka trūcīgākie paliek vēl trūcīgāki, pat neraugoties uz to, ka viņiem ir darbs vai pensija un ienākumi nav mazinājušies. Latvijā daudzi ir pakļauti nabadzības riskam, un pensionāru vidū tā ir gandrīz puse. Taču valsts ieviestie kompensācijas mehānismi cenu pieaugumam viņiem īsti neatsver pieaugošo dārdzību. Arī sociālajam atbalstam pagaidām ir īstermiņa risinājumi, kas nedod paļāvību, ka, līdzīgai situācijai atkārtojoties vai ieilgstot, palīdzības iespējas būs pietiekamas, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu par medību tiesību nomas līgumu, ko bijusī "Rīgas mežu" vadība slēgusi ar "Mednieku biedrību "Rīgas meži"", vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Policija par šo līgumu novembrī uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju jomā.
Nesenākā sūdzība par imunologu Jevgēniju Ņikiforenko Valsts policijā un Veselības inspekcijā nonākusi pērn oktobrī, ziņo LTV raidījums "De facto". Taču sākotnēji ne viena, ne otra iestāde neko sodāmu nav saskatījusi. Šobrīd krimināllieta ir uzsākta, savukārt Veselības inspekcija ar savu rīcību ir apmierināta.
Krievijas piestādītais "dāvanu saraksts" rietumvalstīm pirms Ziemassvētkiem, prasot ASV un NATO parakstīt drošības garantijas Krievijai, kardināli mainītu Eiropas aizsardzības sistēmu. Šīm prasībām piekāpjoties, tiktu atjaunots Krievijai vēlamais ietekmes sfēru dalījums, tiktu izlemts Ukrainas liktenis bez pašas Ukrainas teikšanas, tiktu vājināta Baltijas un citu reģiona valstu aizsardzība, vēsta LTV raidījums "De facto". Rietumos Krievijas iegribas nosauktas par nepieņemamām, bet tuvākajās nedēļās ar Krieviju par tām runās. Lielākais satraukums ir par Krievijas reakciju pēc prasību noraidīšanas. Krievija atstājusi sev ļoti maz manevra iespēju, lai ar godu izietu no situācijas.
Valsts aktīvu pārvaldītājs “Possessor” plāno virzīt privatizācijai trīsarpus hektārus priežu meža Jūrmalā pie pašas pludmales. Uz īpašuma atrodas trīs necilas būves, kuras šoruden iegādājies “Rietumu bankas” īpašnieka Leonīda Esterkina uzņēmums. Ceļu šīs meža zemes un arī citu privatizācijai pavēruši grozījumi Meža likumā, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.
Arī acīmredzamas pārslodzes apstākļos ģimenes ārstiem valsts budžetā tā arī nav atrasta nauda papildu palīgu algošanai. Turklāt uz citu piešķīrumu fona summa nav liela – 2,5 miljoni eiro. Tagad gan Veselības ministrija sola pagaidu risinājumu uz pusgadu. Taču arī par to līdz galam skaidrības nav, jo priekšlikuma politiskā apspriešana īsti pat nav sākusies, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.
Veselības inspekcija ir iznīcinājusi dokumentus no ārsta Jevgēnija Ņikiforenko pārbaudes lietas, kas veikta pirms 12 gadiem. Par ārstu, ko vairākas sievietes apsūdz seksuālā izmantošanā, pirms dažām dienām veikta jauna pārbaude. Tajā pārkāpumi nav konstatēti, jo pacientu kartiņas esot aizpildītas un no vadības par ārstu esot labas atsauksmes, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto".
Pirms trīs gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica vērienīgas kratīšanas Rīgas domē, uzņēmumā “Rīgas satiksme” (RS) un vairāku amatpersonu dzīvesvietās aizdomās par vērienīgu kukuļošanu transportlīdzekļu iepirkumos. Pēc izmaiņām uzņēmuma vadībā tika uzsākti vairāki auditi, kuru rezultātā tika sāktas krimināllietas arī par tā dēvēto politkonsultantu līgumiem.
Valsts drošības dienesta (VDD) sākto izmeklēšanu laikā tiesa piekritusi konfiscēt aptuveni četrus miljonus eiro divu Latvijas banku klientu kontos. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “De facto” neoficiāli zināms, ka kriminālprocesi tika sākti par aizdomām, ka kompānijas veikušas darījumus sankciju sarakstā esošā miljardiera Arkādija Rotenberga interesēs.
Pēc dabas skaitīšanas noslēgšanās Latvijā saskaitītās vērtības iezīmē domstarpības starp kokrūpniekiem un dabas aizstāvjiem. Ir skaidrs, ka izvēle – daba vai kokmateriāli –, nebūs viegla. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd gatavo ziņojumu, kas piedāvās vairākus variantus dabas vērtību pasargāšanai. Par tiem tiek spriests uzraudzības grupā, kurā pārstāvēts plašs interešu loks, bet jau šobrīd meža nozare bažījas, ka no aprites varētu tikt izņemta puse no pieejamām cirsmām, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
