Cauri Saeimas mašinērijai sākusi virzīties politiskajā retorikā vairākus mēnešus klātesošā doma par uzturēšanās atļauju nepagarināšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Ukrainā notiekošā kara dēļ. Taču valdību veidojošās partijas nav spējušas vienoties, kam tieši uzturēšanās atļaujas atņemt un kādus izņēmumus pieļaut, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
Autora ziņas
Pēc tam, kad žurnālisti pērnā gada beigās izgaismoja, kā Veselības inspekcija un citas institūcijas gadiem pēc būtības nereaģēja uz vairāku pacientu sūdzībām par imunologa Jevgēņija Ņikiforenko veiktu seksuālu izmantošanu, iesaistītās puses tomēr solīja rīkoties, lai sistēmu, kurā bija iespējama problēmas paslaucīšana zem paklāja, mainītu. Tas nozīmētu uzlabot gan informācijas apmaiņu, gan izmeklēt sūdzības pēc būtības, nevis medicīnas dokumentos rakstītā vien, gan savlaicīgi rīkoties, lai šādi mediķi nedrīkstētu praktizēt. Tomēr, noplokot ažiotāžai, pierima arī temps solītajām izmaiņām, un, piemēram, pirmos likuma grozījumus sola tikai uz rudeni, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Lai arī, plānojot atbalsta piešķiršanu par elektriski lādējama auto iegādi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzstādījums bija nepiešķirt atbalstu "premium" jeb luksusa klases automobiļu pircējiem, tomēr dati par pirmajos mēnešos izmaksāto atbalstu liecina, ka arī par šādām mašīnām izmaksāts atbalsts, jo tās tam kvalificējušās, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Gaidot jauno apkures sezonu, par gāzes pietiekamību vismazāk jāuztraucas mājsaimniecībām. Tām pietiks ar to, kas Latvijā jau ir, lai arī par krietni augstāku cenu nekā iepriekšējā apkures sezonā. Taču, vai gāze pietiks visiem citiem patērētājiem? Tas ir atkarīgs no daudziem apstākļiem, tajā skaitā no tā, cik Latvijā ienāks gāze no Krievijas, ar ko valdības līmenī vairs it kā nerēķinās, bet dabā plūsma eksistē, šovakar vēsta LTV raidījums "De facto".
Kavējoties ar bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmas ieviešanu, pārceļot tās ieviešanas laiku par diviem gadiem, Latvijas iedzīvotājiem liegta iespēja ietaupīt vismaz 16,6 miljonus eiro, aprēķinājusi Valsts kontrole. Turklāt sistēma, kas tiek ieviesta, ir ar aptuveni divreiz lielākām jaudām nekā bioloģisko atkritumu apjoms, ko rada iedzīvotāji. Tādēļ pieļautās kļūdas atkritumu saimniecībā Latvijas iedzīvotājiem varētu dārgi izmaksāt.
Kas noticis ar sankcijām pakļautā uzņēmuma “Ventamonjaks” amonjaka kravām, kuras maija beigās aizveda no Ventspils? Tas ir viens no jautājumiem, ko Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto” maija beigās uzdeva Valsts vides dienestam (VVD), kas aizsāka iestāžu “futbolu” par atbilžu sniegšanu sankciju sakarā – no pieņēmumiem, ka tas ir citu iestāžu kompetencē, līdz aizbildinājumiem, ka ziņas ir slepenas. Līdzīgi ir ar minerālmēsliem, kuri vēl sankciju dēļ jāizved “Riga Fertilizer Terminal”. Neskaidrības pastiprina fakts, ka abi uzņēmumi vērušies tiesā pret Uzņēmumu reģistru, apstrīdot lēmumus, kas saistīti ar sankciju saglabāšanu.
Pērn oktobrī aizdomās par spiegošanu aizturētais būvuzņēmējs Valentīns Frolovs pirmo reizi par sadarbošanos ar Krievijas militāro izlūkdienestu parakstījies pirms vairāk nekā 30 gadiem. Taču apsūdzība viņam uzrādīta par informācijas vākšanu un nodošanu Krievijai nesenākā pagātnē. Frolovs vainu atzinis, izdarīto nožēlo, tomēr apsver pārsūdzēt piespriestos piecus gadus cietumā, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.
Krievijas sāktais karš Ukrainā ir būtiski ietekmējis vairāku Latvijas partiju reitingus – jo sevišķi redzams tas ir tradicionāli par krievvalodīgo vēlētāju partijām saukto spēku gadījumā. Partiju reitingi rāda, ka šai nišā ir palielinājusies konkurence, turklāt ticamas iespējas iekļūt Saeimā šoreiz ir divām vai pat trim partijām, kuras cer uz nelatviešu balsīm. Visticamāk, tām jebkurā gadījumā nāksies palikt aiz sarkanajām līnijām – sabloķēties, lai mēģinātu nonākt pozīcijā, varētu traucēt gan domstarpības par ģeopolitiku, gan personīgie konflikti.
Šoziem Valsts prezidents ierosināja, ka turpmāk Latvijas skolēniem krievu valodas vietā, sākot no 4. klases, būtu jāmācās kāda no Eiropas Savienības valodām. Cik tas ir reāli un cik ilgā laikā īstenojams, ja, piemēram, pērn vien aptuveni piektā daļa valsts skolu piedāvāja iespēju izvēlēties – mācīties vācu, krievu vai citu valodu. Pārējās skolās mācās tikai krievu valodu. LTV raidījuma "De facto" uzrunātie skolu pārstāvji un arī ministrija ir vienisprātis, ka nav skaidrs, kas varētu mācīt skolās kādu no Eiropas Savienības valodām. Turklāt vienīgā reālā alternatīva krievu valodai ir vācu valoda, bet Latvijas Universitātes vācu valodas skolotāju programmā piedāvātajās 11 budžeta vietās studē vien trīs topošie vācu valodas skolotāji.
"Esi vairākums – tā ir īstā puse, un arī taisnība ir vairākumam, tāpēc nepaliec viens pret visiem." Apmēram šāds ir galvenais motīvs Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajai "sabiedrības saliedēšanas kampaņai", kuru īstenoja reklāmas aģentūra "McCANN Riga". Kampaņas mērķis bija pārliecināt Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju svārstīgo daļu par karu Ukrainā. Piemēram, mājaslapā "esivairakums.lv" tika piedāvāts lasīt starptautiskos medijus, to sarakstā neiekļaujot nevienu avotu krievu valodā. Lai gan kampaņas autori uzskata, ka tā ir izdevusies, Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka popularizēt to nepiekrita gandrīz neviens no KM ieteiktajiem viedokļu līderiem. Viņi kritizē kampaņas saukli, paviršo izpildījumu un arī plānotās izmaksas.
Lai arī Valsts policija nav publiski minējusi advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības motīvus, uzņēmēja Mihaila Uļmana apcietināšana šajā lietā liek raudzīties uz kompānijas "Rego Trade" maksātnespējas procesu, ar kuru abi bija saistīti. Uļmanam pēc Bunkus slepkavības izdevās no uzņēmuma atgūt ap 600 tūkstoš eiro, noskaidrojis LTV raidījums "De facto".
Jau vairākus gadus dažādas organizācijas, tostarp Latvijas Darba devēju konfederācija, satraucas par katastrofālo darbaroku trūkumu tieši tehniskajās nozarēs. Latvijā ir vismazāk dabaszinātnēs jeb STEM studējošo, toties esam pirmajā vietā pasaulē tādos rādītājos, kas apliecina māņticību, piemēram, ticību horoskopiem un veiksmes talismaniem, vēsta LTV raidījums "De facto".
Lai gan tā dēvētās "Uzvaras dienas" svinības Latvijā oficiāli šogad bija liegtas, jo 9. maijs tika noteikts par Ukrainas kara upuru piemiņas dienu, faktiski Rīgā tās izvērtās gandrīz vai "uzvaras nedēļā", ko pavadīja arī agresīva, Krieviju slavinoša retorika. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" pārliecinājās, ka daudz mierīgāk 9. maijs pagāja Daugavpilī. Tur karogi Ukrainas atbalstam pie pašvaldības iestādēm neplīvo, taču vietvara norāda: tā labāk palīdz ar darbiem, piemēram, organizējot autobusus ukraiņu bēgļu atgādāšanai. Tiesa gan, negācijas pret ukraiņu tautu un valsti šonedēļ bija dzirdamas gan Daugavpilī, gan Rīgā.
Aprīlī noslēdzies Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) rīkots konkurss nevalstiskām organizācijām (NVO) par ģimenēm draudzīgas vides veidošanu pašvaldībās, sadalot 450 tūkstošus eiro. Visiem kvalitatīvi sagatavotajiem projektiem naudas nepietika. Pēc Demogrāfisko lietu centra (DLC) vadītāja Imanta Parādnieka (Nacionālā apvienība) iniciatīvas šai aktivitātei tika pārdalīta papildu nauda – 300 000 eiro. Taču jaunās naudas saņēmējus no jau notikušā konkursa dalībniekiem plānoja atlasīt jau pēc pavisam citiem principiem, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Valsts drošības dienestam marta sākumā par kara noziegumu attaisnošanu aizturot vienu no redzamiem kovidskeptiķiem Aivi Vasiļevski, viņa domubiedri savos izteikumos par karu Ukrainā runā ļoti uzmanīgi. Viņu interneta pārraidēs karš nebūt nav galvenais, taču, ja tam pieskaras, tad Ukrainas pusē neviens atklāti nenostājas, bet vairāk tiek lietoti vārdi – par mieru un pret karu, kas var arī nenozīmēt Krievijas nosodījumu. Pazemes studijā, kurā top vairāki vakcīnu pretinieku raidījumi, pēdējās nedēļās arī notikusi šķelšanās. Tur palikušie tagad izsver, kuru partiju atbalstīt Saeimas vēlēšanās rudenī.
No daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem iekasējamie līgumsodi par komunālo maksājumu parādiem kā kukulis – divnieks ar sešām nullēm jeb divi miljoni eiro. Šādu piedāvājumu gan rakstiski, gan žestiem, gan vārdiem uzņēmējs Igors Trubko saskaņā ar apsūdzību esot izteicis Rīgas domes lielākās frakcijas "Par!/Progresīvie" vadītājam Mārtiņam Kossovičam, kurš sadarbojies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" deputāts stāstījis, ka Trubko cītīgi mēģinājis veidot attiecības: vizinājis ar taksi, cienājis ar ēdieniem un dzērieniem glaunākajā Bolderājas kafejnīcā un solījis savas asociācijas avīzē pirms vēlēšanām reklamēt "Progresīvos". Savukārt apgūt kukuli uzņēmējs piedāvājis radoši – Kossovičam būtu jānopērk nolaisti nekustamie īpašumi, ko Trubko firmas tad par velti atjaunotu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbs jau ilgu laiku ir bijis traucēts. Turklāt, ilgstoši mēģinot izlīdzēties ar to, kas ir, problēmas tikai pieaugušas, bet iestādes pakalpojumu pieejamība mazinājusies. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" noskaidrojis, ka rindā pēc pases vai ID apliecībām šobrīd pieraksts iespējams jau vairs tikai vasaras otrajā pusē. Risinājumu meklēšana sākusies tagad; pirmos uzlabojumus sola vasarā, bet joprojām nav skaidrs, vai ilgtermiņā tiks atrisināta viena no galvenajām problēmām – darbinieku pārslodze iepretim nepietiekamajam atalgojumam.
Gandrīz pusotru gadu ilgušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaudes par partijas "Latvijas attīstībai" (LA) ziedojumiem iznākums – 13 administratīvās lietvedības, no kurām četros gadījumos jau pieņemti lēmumi par pretlikumīgi saņemtā finansējuma atmaksāšanu valsts budžetā. Daļu no tiem partija ir pārsūdzējusi. LA pārstāvji uzsver to, ka apzināti pretlikumīgas partijas darbības KNAB neesot konstatējis, jo kriminālprocess netika uzsākts. Kriminālprocesa sākšanai KNAB būtu jāgūst pierādījumi par to, ka vienas personas caur starpniekiem samaksātā naudas summa partijai pārsniedz 25 tūkstošus eiro. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka neviena persona nav sodīta pat administratīvi, jo maksājumi notika pirms vairāk nekā diviem gadiem un ir iestājies noilgums.
Kopš iebrukuma Ukrainā Krievijas tēls kļuvis toksisks. Virkne Latvijā reģistrētu uzņēmumu pēdējo divu mēnešu laikā steiguši tikt vaļā no Krievijas ēnas, nomainot ar to saistītās amatpersonas un īpašniekus, vai arī gluži vienkārši – šo īpašnieku un amatpersonu pilsonību, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Pēc atkāpšanās no Kijivas un pārgrupēšanās Krievija sākusi otro karadarbības fāzi Ukrainā. Tagad tā cenšas sagrābt vairāk zemju Ukrainas austrumos un salauzt pretestību Mariupolē, bet vienlaikus apšaudījusi Odesu un grib sarīkot pseidoreferendumu Hersonā. Taču līdz šim nevienā no frontēm Krievija nav guvusi panākumus, ar ko palielīties. Kā norāda daudzi militārie analītiķi, Krievijas armijai trūkst pieredzes un nodrošinājuma tik liela mēroga karam, ko labi parādīja jau pirmās kara nedēļas. Krievijas armijas kļūdas un pastrādātie kara noziegumi dzirdami pārtvertajās krievu telefonsarunās, kuras klausījies LTV raidījums "De facto".
Nedēļas sākumā Sabiedriskā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nosauca trīs kandidātus, par viņu iecelšanu Latvijas Televīzijas (LTV) valdē plānots izlemt jau 4. aprīlī. Tie ir tagadējais LTV valdes loceklis Ivars Priede, žurnālists un scenārists Kaspars Odiņš un kādreizējā "Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) vadītāja Baiba Strautmane. Šo trijnieku padome izvēlējās no pieciem nominācijas komisijas izvirzītajiem finālistiem.
Vakcinācija pret Covid-19 šosezon faktiski ir beigusies, taču jau tā ievērojamais teju divu miljonu Covid-19 vakcīnu devu atlikums Latvijas noliktavās tuvāko mēnešu laikā tikai pieaugs, jo gaidāmi vēl vairākkārtēji vakcīnu pievedumi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Taču pircēju desmitiem miljonu vērtajam vakcīnu krājumam īsti nav.
Atbildot īsi – darbs ir kļuvis intensīvāks. Tā par izlūkošanu un pretizlūkošanu laikā, kad notiek karš Ukrainā, saka jaunais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris. LTV raidījumam “De facto” viņš atklāj, ka patlaban birojs lielāku uzmanību pievērš dažādiem kiberapdraudējumiem. Zviedris vairījās atbildēt uz jautājumiem par apsūdzībām bijušajiem SAB darbiniekiem.
Lasot vēstis par to, kā tiek vākts dažāda veida nepieciešamais ekipējums un aprīkojums Ukrainas armijai, tostarp – brīvprātīgajiem no Latvijas, ir skaidrs, ka tirgū šo preču ir ļoti maz. Turklāt ne tikai šo preču. Par deficītu kļuvušas arī stratēģiskās nozīmes preces, sākot ar bruņuvestēm un ķiverēm, līdz prettanku un pretgaisa aizsardzības ieročiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Latvijas Aizsardzības ministrija līdz šim Ukrainas armijai nosūtījusi dažāda veida militāro palīdzību kopumā ap 200 miljonu eiro vērtībā, kas ir gandrīz trešdaļa no Latvijas aizsardzības budžeta.
Mēnesis kopš Krievijas iebrukumu Ukrainā nozīmē arī mēnesi, kurā Eiropas Savienība, ASV un citas Rietumu valstis regulāri papildina sankciju sarakstus ar jaunām Krievijas un Baltkrievijas personām – gan fiziskām, gan juridiskām – saistībā ar karu. Tāpēc arvien biežāk parādās ziņas par aktīvistiem, kas iekļūst sankcionēto oligarhu īpašumos un aicina nodot tos Ukrainas bēgļu izmitināšanai. Juridiski šī manta gan nav konfiscēta, bet iesaldēta vai arestēta. Taču nākotnē tas varētu mainīties, turklāt nav izslēgts, ka Latvijā atsevišķos gadījumos tas varētu notikt, arī negaidot kara beigas. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka šobrīd tas ir atkarīgs no mūsu valsts tiesībsargājošajām iestādēm, proti, to spējas atklāt sankciju apiešanas gadījumus un ar tām saistītās mantas izcelsmi – nelegāli iegūta manta ir konfiscējama.
Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Aiz tiem stāv gan ASV kompānijas, gan investori no arābu valstīm.
Nacionālās apvienības (NA) piedāvājums Krievijas pilsoņiem anulēt Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas neguva pietiekošu atbalstu Saeimā, bet deputāti varētu vienoties par jaunu uzturēšanās atļauju neizsniegšanu. Taču vienu formulu visiem Krievijas pilsoņiem nepiemēros un būs arī izņēmumi, šovakar ziņo LTV raidījums "De facto". Jau tagad Ārlietu ministrija palīdz Latvijā nokļūt no Krievijas bēgošajiem žurnālistiem un viņu ģimenēm.