Sadaļas Sadaļas

De Facto

De Facto

De Facto

Prokurors par digitālgeitu Nr.2: Labāk vēlu nekā nekad

Deputāti labo patvaļīgi samazināto Limbažu novadu

Deputāti nepārdzīvo par patvaļību, pērn atņemot Skultes pagastu Limbažiem

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā strādājošie koalīcijas deputāti, kuri pērn pieņēma lēmumu par Skultes pagasta nodalīšanu no Limbažu novada, par Satversmes tiesas norādīto patvaļību lēmuma pieņemšanā nepārdzīvo, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.

Liela daļa no viņiem uzskata – pat, ja sekas ir nelabvēlīgs Satversmes tiesas spriedums, kas liek mainīt viena novada robežas, bez kompromisa lēmumiem būtu liela iespēja, ka reforma izgāztos pilnībā.

Saeimas deputāti šonedēļ steigā grozīja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kā to prasa 12.marta Satversmes tiesas spriedums. Tas ir pirmais saistībā ar novadu reformu. Šajā spriedumā nozīmīgs fakts ir tas, ka Satversmes tiesa norāda uz Saeimas deputātu patvaļu, izceļot vienu - Skultes pagastu no novada, kura attīstība uzskatāma par perspektīvu, un pieliekot to pie Saulkrastu novada, kuram vismaz pagaidām līdzvērtīgas attīstības iespējas nav prognozētas. Un,

ko īpaši uzsver tiesa – deputātiem lēmums bija jābalsta konkrētos aprēķinos, kas izpalikuši.

Lai tiktu pie jaunās novadu kartes, tika veikti vairāki pamatīgi pētījumi un likti lietā jau pieņemtie Latvijas attīstības dokumenti. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sanāca 35 novadi. Pavadošajos dokumentos bija iekļauti arī kritēriji novadu veidošanai. Saeimas deputāti daļu novadu pārzīmēja pēc saviem ieskatiem, politiskās ietekmes, vai vēl citiem apsvērumiem. Gala rezultātā Saeima nobalsoja par karti ar 42 pašvaldībām.

“Nodalot Skultes pagastu no līdzšinējās Limbažu administratīvās teritorijas, un, nepamatojot to ar racionāliem apsvērumiem, likumdevējs nav ievērojis reformas pamatā esošo kritēriju, līdz ar to arī reformas mērķi. Tādējādi likumdevējs, pieņemot ATR likuma pielikuma 35.4. apakšpunktu, ir rīkojies patvaļīgi,” pēc sprieduma pasludināšanas teica Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.

Priekšlikums par to, ka Saulkrasti netiek apvienoti ar Ādažiem, bet kopā ar Sēju veido atsevišķu novadu, nāca no Nacionālās apvienības. Sākotnēji Saulkrastu novada robežas bija vēlme iezīmēt vēl plašākas, atņemot vairākus pagastus blakus novadiem (Liepupes, Skultes, Vidrižu, Lēdurgas pagastus). Beigās uz jaunradīto Saulkrastu novadu, par spīti iedzīvotāju iebildumiem, deputāti pārcēla vien Skultes pagastu.

Opozīcija aicināja atstāt Skulti pie Limbažiem. 2020.gada 9.jūnijā, Saeimas debatēs pirms galīgā lasījuma Saeimas administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) brīdināja: “Iesniedzējiem būtu ļoti rūpīgi jāpamato, tai skaitā arī šie sadalīšanas jautājumi un vispār profilu vērtējumi, jo šis nu gan būs tas jautājums, kas, es esmu pilnīgi drošs, normālu risinājumu neiegūs. Ļoti augsta iespējamība (un, visticamāk, tas tā notiks), ka tiks vērtētas Satversmes tiesā gan šodien... šīs debates, gan vispār likumdošanas... pieņemšanas process, tieši vērtējot šo konkrēto jautājumu. Aicinu atbalstīt un izvairīties no Satversmes tiesas, iespējams, ne pārāk veiksmīgiem spriedumiem šajā gadījumā.”

Saeimas lēmumu apstrīdēja Limbažu novads un, pildot jau Satversmes tiesas lēmumu, deputātiem Skulte bija jānoliek atpakaļ pie Limbažu novada.

“Kas ir labi šobrīd un pozitīvi mums, jo tas sadalīšanas process, viena novada pašvaldības teritorijas sadalīšana, kas ir konstruēta kā viens veselums ar vienu pārvaldi, struktūrām, ar īpašumu pārvaldību un tā tālāk, to sadalīt nav vienkārši,” saka Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers (Zaļo un zemnieku savienība).

Satversmes tiesa argumentēja, ka Latvijas plānošanas dokumentos Limbaži ir iezīmēti kā attīstības centrs, savukārt Saulkrasti – nē. Turklāt šajā gadījumā, deputāti, pieņemot lēmumu, nebija pārliecinājušies, vai Saulkrastiem šāds attīstības potenciāls vispār ir. Tiesas ieskatos, ilgas diskusijas un iesaistīto pušu uzklausīšana vēl nenozīmē, ka Saeimas lēmumam bijis faktos un pētījumos balstīts racionāls pamatojums.

“Netika izvirzīti jauni fakti un pētījumi, kas apstiprinātu nepieciešamību nodalīt Skulti. Netika izvērtētas nodalīšanas sekas uz Limbažu novadu kā spēcīgu attīstības centru. Komisijas un Saeimas sēdēs tika izteikti tikai vispārīgi apsvērumi par jaunā Saulkrastu novada attīstības potenciālu, nevis sniegta konkrēta, pētījumos balstīta informācija, kas pamatotu lēmumu noteikt Saulkrastus par reģionālās attīstības centru. Arī šīs lietas izskatīšanas laikā Saeima, komisija un ministrija nenorādīja pētījumus vai aprēķinus, kas racionāli pamatotu lēmumu uzskatīt Saulkrastus par potenciālu reģionālas nozīmes attīstības centru,” saka Osipova.

Pretējās domās ir priekšlikuma par Saulkrastu novada izveidošanu kopā ar Skultes pagastu iniciators Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība). Viņš uzskata, ka Satversmes tiesas spriedums nav līdz galam pārdomāts.

Viņaprāt arī informācijas un faktu deputātiem bijis pietiekami: “Tie aprēķini bija! Tā bija arī [Satversmes tiesas sprieduma] daļa, par ko es brīnījos. Es saprotu, ka Satversmes tiesai arguments ir tikai ministrijas iesniegtie oficiālie dokumenti, bet faktiski komisijas sēdēs, un, tiekoties ar iedzīvotājiem, izskanēja šie aprēķini.”

Jānorāda gan, ka tiesa tieši uz to norādīja, ka šādi pierādījumi neizskanēja komisijas sēdēs, un tādi arī netika iesniegti lietas izskatīšanas laikā.

Sākotnēji viens no kritērijiem novada veidošanai bija vismaz 12 tūkstoši iedzīvotāju.

Šobrīd par to mazāk cilvēku ir četros novados  - Līvānu, Ventspils, Saulkrastu Valkas. Līdz ar Satversmes tiesas spriedumu, Saulkrastu novads no ceturtā mazākā novada kļuvis par otru mazāko novadu ar desmit tūkstošiem iedzīvotāju. Mazāk ir tikai Valkas novadā – astoņarpus tūkstoši. 

Pēc iedzīvotāju skaita potenciāli vismazākie Latvijas novadi

“Šie bija tikai skaitliski kritēriji, neiedziļinoties, nemeklējot Latvijas attīstības iespējas. Lielumam šajā gadījumā, manuprāt, nav pilnīgi un absolūti nekādas nozīmes. Bija nepieciešams saskatīt Vidzemes piekrasti kā vērtību, ka šeit ir iespējas veidot vismaz vienu attīstības centru,” saka Saulkrastu novada priekšsēdētājs Normunds Līcis (Latvijas Reģionu apvienība).

Atbildīgās Saeimas komisijas deputāts Arvils Ašeradens ("Jaunā vienotība") norāda, ka varēja būt arī vairāk informācijas, taču

lēmums par Saulkrastu un Skultes izdalīšanu atsevišķā novadā pieņemts politiskā kompromisa dēļ, lai reforma neiestrēgtu Saeimā.

“Drīzāk nevajadzētu deputātus šaustīt tādā veidā – vai jūs jūtaties atbildīgi – jā, skaidrs,  ka mēs esam atbildīgi. Tai pašā laikā jāsaprot, ka ļoti daudzās lietās mēs meklējam bieži vien starp labu vai sliktu, un ļoti sliktu lēmumu, kompromisu, lai tiktu uz priekšu, kas ir svarīgs sabiedrībai kopumā. Reforma bija vajadzīga,” teica Ašeradens.

Tāpat uzskata par reformu atbildīgais ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”), kurš iepriekš vadīja atbildīgo Saeimas komisiju un tolaik bija arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

“Mēs vienmēr gribētu pēc iespējas precīzāku informāciju, pēc iespējas vairāk informācijas. Pēc tā mēs, protams, vienmēr varam tiekties, bet es domāju, ka tas ne vienmēr tādā ziņā ir iespējams, un deputātiem ir jāpieņem lēmums, balstoties uz to informāciju, kura konkrētajā brīdī ir pieejama,” sacīja Plešs.

“Mēs kā deputāti, mums tas darba apjoms ir pietiekami liels, un varbūt kaut kur, kādā niansē, mēs esam varbūt rīkojušies pēc savas kaut kādas pārliecības,” saka Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāts Ēriks Pucens ("Par cilvēcīgu Latviju").

Saeimā būtiski pārzīmēja arī Valkas novadu, kam bija domāts pievienot divus blakus novadus, bet tie kļuva par daļu no Valmieras.

Nesekmējās arī ideja par apvienošanos ar Smilteni. Arī šajā gadījumā jauni ekonomiskie aprēķini netika veikti.

“Es kā cilvēks, kurš visus šos gadus ir teicis, ka reformu vajag, varu teikt, ka arī personīgi nav tāda laba sajūta. Jo īstermiņā, protams, Valkas novads ir ieguvējs, jo jebkura apvienošanās nav vienkārša gan tehniski, gan psiholoģiski, gan arī tur lokālpatriotisma lietas un tā tālāk, kas nav vienkāršs stāsts. Bet jau vidējā termiņā mums, protams, būs grūtāk sacensties ar ļoti lielo Valmieras novadu un arī stiprāko lielāko Smiltenes novadu,” teica Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Valka Satversmes tiesā nav vērsusies. Taču to ir izdarījuši Varakļāni, kuri vēlējās pievienoties Madonas novadam, kas ir noteikts arī kā viens no Latvijas attīstības centriem. Taču Saeima galu galā Varakļānus pievienoja Rēzeknes novadam, kuram nav sava attīstības centra, jo Rēzeknes pilsēta ir atsevišķs novads. Arī šīs Satversmes tiesas lietas iznākums tiek gaidīts ar lielu interesi.

Līdz nākamā gada maijam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jāiesniedz detalizēta analīze par to, vai Saulkrasti veidojas kā nozīmīgs reģiona centrs ar daudzveidīgiem pakalpojumiem. Un, balstoties uz to, deputātiem būs jāizlemj, vai noteikt Saulkrastus kā vēl vienu attīstības centru. Kas lielā mērā noteiks arī paša novada nākotni. Līdzīgi attīstības izvērtējumi periodiski būs jāsniedz par visiem novadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt