Sadaļas Sadaļas

De Facto

Gobzema partijas dibinātājs prasa atcelt ierobežojumus karavīru dalībai partijās

De Facto

De Facto

Rēzeknē 5 partijas startē no viena saraksta, cerot nomainīt varu pilsētā

Bartaševičs pārliecināts par varas noturēšanu Rēzeknē arī pēc vēlēšanām

Jau 12 gadus Rēzeknē pie varas esošais pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs ir pārliecināts par varas noturēšanu arī pēc vēlēšanām, un vismaz šobrīd viņš neredz nepieciešamību runāt ar esošo opozīciju par sadarbošanās iespējām, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

ĪSUMĀ:

  • Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs pie varas ir 12 gadus un pārstāv partiju “Saskaņa”.
  • Šajās vēlēšanās jūnijā rēzeknieši varēs izvēlēties kandidātus no pieciem sarakstiem.
  • Pirmo reizi Rēzeknē būs divi jauni spēlētāji – Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “Progresīvie”.
  • Saimnieciski partiju solījumi ir līdzīgi – infrastruktūras attīstība, tostarp ielu remonti, sociālā aizsardzība.

Vēlēšanās Rēzeknē piedalās pieci saraksti

Rēzekne ir viena no pašvaldībām, par kuru administratīvi teritoriālās reformas laikā Saeimā pieņēma politisku lēmumu par pilsētas neapvienošanu ar novadu, lai gan tieši tāds bija sākotnējais plāns. Tādējādi arī politiskās cīņas te notiek agrākajās administratīvajās robežās, taču – partiju piedāvājums kopš iepriekšējām vēlēšanām gan pamainījies, un no pašreizējās pilsētas vadības atšķiras arī to redzējums par vērienīgu projektu īstenošanu.

12 gadus pie varas šajā pilsētā ir “Saskaņa” ar mēru Aleksandru Bartaševiču priekšgalā.

Atšķirībā no partijas kolēģiem Rīgā un Daugavpilī, viņš varas grožus no rokām nav izlaidis. Arī Bartaševičs izpelnījies kritiku par necaurspīdīgiem lēmumiem un dažādiem būvniecības projektiem, kamēr pašvaldībai ar aizņēmumu jārisina naudas trūkumus algu izmaksai, taču par savu turpmāko pozīciju viņš ir pārliecināts. “Ja ne atkārtosim, tad uzlabosim savus rezultātus,” viņš sacīja.

Viennozīmīgi salīdzināt ar iepriekšējām vēlēšanām šīs gan nevar, jo arī izvēles ir citas. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās rēzekniešiem bija iespēja izvēlēties no 11 sarakstiem, un “Saskaņa” ieguva deviņas no 13 deputātu vietām. Šoreiz sarakstu ir mazāk – pieci. Bet daļa partiju un kandidātu gan vienkārši pārgrupējušies, nevis pavisam pazuduši no vēlēšanu cīņas skatuves.

Piemēram, domes opozīcijas deputāti, kurus iepriekš ievēlēja no diviem atsevišķiem sarakstiem, – Juri Gunti Vjaksi no Zaļo un Zemnieku savienības un Ināru Groci un Jāzepu Korsaku no apvienotā Latgales partijas, Nacionālās apvienības un “Vienotības” saraksta, tagad var ieraudzīt vienā. Turklāt kopā vēl ar Latvijas Reģionu apvienību – pavisam piecas partijas.

Vjakse, kurš pirms Bartaševiča pats bijis Rēzeknes mērs, tagad ir otrais sarakstā aiz Ināras Groces. Viņš pauda, ka partiju personīgo ambīciju pieklusināšana bijusi neizbēgama: “Daudzi jau domā, ka esošā varas partija ir absolūts līderis. Bet, ja mēs paskatāmies, kā darbojas vēlēšanu mehānisms, tad daudzu partiju sakarīgi cilvēki palika aiz borta. Un, ja mēs šobrīd apskatāmies tā produktīvi uz rezultātu, tad tomēr labāk apvienot ir labākos, un sasniegt citu rezultātu – tāds ir mērķis.”

Pirmo reizi Rēzeknē – Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “Progresīvie”

Daļa agrāk spēkus mēģinājušās partijas vēlēšanās gan vairs nestartēs, taču pirmo reizi Rēzeknē būs divi jauni spēlētāji – Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “Progresīvie”. Arī te gan redzami citās vēlēšanās jau startējušie. JKP otrais numurs Aleksandrs Kļimovs pirms četriem gadiem bija Latvijas Krievu savienības saraksta līderis, bet trešais – Raimonds Arbidāns – aizpagājušajā sasaukumā no “Vienoti Latvijai” saraksta pat tika pie deputāta krēsla.

JKP bijušas sarunas par kopīgu startu arī ar piecu partiju apvienību, taču sadarbība izpalikusi. Saraksta līderis Voldemārs Platacis stāsta, ka izvēle – iet vai neiet ar kādu kopā – ir partijas vadības kompetence. “Jebkurā gadījumā tomēr pamatā mums partija  startē vairākās pašvaldībās atsevišķi  ar savu sarakstu, tāpēc arī šeit bija tāds lēmums – nu, startējam  ar savu sarakstu,” viņš norādīja.

Līdzīgi par atsevišķu startu no piecu partiju apvienības un JKP nolēmuši arī “Progresīvie”, jo partiju ideoloģiskais pamats tomēr atšķiras. Saraksta līdere Leila Rasima vērtēja: “Tas nenāktu par labu nedz viņiem, nedz mums. Viņi ir vairāk tādi konservatīvāki, mēs esam vairāk progresīvāk domājoši, un šķiet, ka mēs izdarījām pareizo izvēli, ka mēs startējam atsevišķos sarakstos. Jebkurā gadījumā mēs esam gatavi  sadarboties pēc tam domē, un  teiksim tā, es viņus saredzu kā reālākos sadarbības partnerus.”

Jau trešo reizi Rēzeknē startē arī “Apvienība Iedzīvotāji”, taču lielākoties ar citiem kandidātiem, nekā iepriekš, un arī saraksta līdere, privātās mūzikas skolas direktore Zane Vancāne apvienībā ir tikai no šī gada. Paši sevi sauc par nacionāli konservatīvu partiju, bet sadarboties gatavi ar visiem. “Gan par “Saskaņu”, gan par nacionāļiem, gan par citām – mēs esam gatavi sadarboties. Es piemēram, uzskatu, mans personīgais viedoklis un, es domāju, ka arī iedzīvotāju viedoklis tas ir, ka  katrs deputāts ir izvēlēts tajā domē ar vēlētāju balsīm,” sacīja Vancāne.

Tikmēr Bartaševičs uz citām partijām šobrīd skatās no augšas un  īpaši ar pašreizējo opozīciju neredz nepieciešamību runāt par iespējamu sadarbošanos, jo jau līdz šim tādas īsti nav.

“Manuprāt mēs pietiekoši labi tiekam galā paši,” viņš norāda.

Partijas sola infrastruktūras attīstību un sociālo aizsardzību

Saimnieciski partiju solījumi ir līdzīgi – infrastruktūras attīstība, tostarp ielu remonti, sociālā aizsardzība. Tomēr ir kāds punkts, kas “Saskaņas” vēlēšanu programmā parādās jau otro reizi pēc kārtas, jo nav paspēts izpildīt, bet citas partijas uz to lūkojas kritiski. Tā ir SPA viesnīcas būvniecība Kovšu ezera krastā, kuru finansē gan no Eiropas, gan pašvaldības līdzekļiem. Bet atdeves no investoriem, kas gatavi nākt saimniekot un ieguldīt tālāk, nav – līdzīgi kā citiem pašvaldības ieguldījumiem.

Domes deputāte un kandidāte uz nākamo sasaukumu Ināra Groce norādīja, ka Kovšu ezerā kafejnīcām un laivu piestātnei ir otrā izsole,  bet trešā –  industriālajiem objektiem, kas atrodas pilsētas Ziemeļu mikrorajonā. “Tātad tomēr kaut kas šajā ķēdē nav pareizi, un attiecīgi tas publiskais finansējums, kas ir ieguldīts.. viņu jau nevar ar šo nomas maksu atpirkt,” viņa piebilst.

Turklāt jau gadiem pie pašvaldības objektu būvniecības tiek Bartaševiča sievas un brāļa būvniecības uzņēmums “Latgalija”. “De facto” par to ziņoja jau pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, un tas turpinājās arī šajā sasaukumā – gan Rēzeknes slimnīcā, gan skolās un citur, gan arī Kovšu ezera krastā. Rēzeknes mērs projektu izkārtošanu un interešu konfliktu joprojām noliedz.

“Tagad šo lietu, cik man ir zināms, pēta KNAB, tā kā man arī liek likums, es nejaucos visās tajās aktivitātēs, kas saistītas ar projektu, pa lielam es likuma prasības šinī ziņā pildu.  Un nekādu interešu konfliktu es šeit nesaskatu. Nu, acīmredzami  pēc pārbaudes, pēc KNAB pārbaudes mēs varēsim arī pateikt, ka reāli tur nekāda nozieguma nav,” saka Rēzeknes mērs. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā apliecināja, ka par to šobrīd notiek resoriskā pārbaude, kas sākta pēc iesnieguma saņemšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt