Latvijā aptuveni septītā daļa jeb 14% visu studentu ir no ārzemēm. Starp 10 vispopulārākajām valstīm, no kurām nāk studenti, trīs ir Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstis. Lai gan izglītoti cilvēki ar augstskolas diplomu vienmēr tiek nosaukts kā viens no veidiem, kā kvalitatīvi papildināt trūkstošās darbarokas Latvijā, tomēr ārvalstu studenti Latvijā pēc mācību pabeigšanas paliek reti, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Autora ziņas
Pirms gada aizdomīgos apstākļos nakts medībās tika nošauts uzņēmējs Jānis Garkalns. Janvārī jāsākas tiesas prāvai pret iespējamo šāvēju – bijušo Rīgas reģiona policijas priekšnieku, policijas ģenerāli Juri Šulti. Atsevišķā kriminālprocesā tiks tiesāts arī viens no policistiem, kurš ieradās notikuma vietā pēc izsaukuma. Tomēr aizvien tiek turēts noslēpumā tas, kāpēc uzņēmēja Garkalna slepkavība uzreiz netika pamanīta vai tika noklusēta medību vietā.
Veselības ministrijas (VM) pieteiktais kārtējais mēģinājums samazināt zāļu cenas jau ierasti saskāries ar nozares, īpaši tās lielo spēlētāju, pretestību. Ziņu virsrakstos nonāk brīdinājumi pat par 150 aptieku iespējamo slēgšanu. Tā nav pirmā reize tik asai reakcijai. Līdz šim Veselības ministrijas centieni kaut ko mainīt pretestības dēļ ierasti beigušies ar plānu nonākšanu atvilktnēs pat uz vairākiem gadiem.
Biotopu saglabāšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir gatava iet uz "maksimālo scenāriju" jeb palielināt visu Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopu teritorijas līdz pieļaujamajai platībai. Tikmēr biotopa konstatēšana neliedz veikt saimniecisko darbību mežā, savukārt juridiski lēmumi par to, kurus un kādā veidā no saskaitītajiem biotopiem iekļaut aizsargājamās teritorijās, aizvien nav pieņemti.
Nupat apritējis gads, kopš ieviestas, iespējams, nozīmīgākās sankcijas Krievijas ekonomikai – Eiropas Savienības (ES) embargo Krievijas naftai un G7 valstu nosacījums nepirkt Krievijas naftu, ja tā pārsniedz 60 dolāru par barelu slieksni. Nafta ir ar atrāvienu nozīmīgākais Krievijas ieņēmumu avots, kas ļauj tai finansēt strauji augošos militāros tēriņus karā pret Ukrainu. Taču naftas tirgus analītiķu secinājumi par sankciju ietekmi nav iepriecinoši, jo Krievijai izdevies atrast jaunus noieta tirgus, turklāt ne bez Eiropas valstu uzņēmēju palīdzības.
Pirms 20 gadiem uzsāktā tā dēvētā digitālās televīzijas (TV) pamatlieta atkal atgriezīsies Rīgas apgabaltiesā – tā šonedēļ izlēma Augstākās tiesas Senāts, atceļot apsūdzētajiem labvēlīgo apelācijas instances spriedumu. No 20 sākotnēji apsūdzētajiem divi ir miruši, 9 spēkā stājies attaisnojošs spriedums, taču 9 citiem joprojām nekas nav beidzies. Starp viņiem ir gan bijušais "LNT" ģenerāldirektors Andrejs Ēķis, gan sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks, gan vairāki ekspremjera Andra Šķēles ģimenes uzņēmumu darbinieki. Atcelto Rīgas apgabaltiesas attaisnojošo spriedumu ļoti kritiski novērtēja gan kasācijas protestu iesniegušais prokurors, gan Senāts.
Latvijā vismazāk zināmo valsts drošības iestādi – Militāro izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD) – turpinās vadīt Indulis Krēķis. Viņš ierindojams starp ilgdzīvotājiem valsts pārvaldes iestāžu galvgalī. Krēķis ir MIDD priekšnieks kopš 2002. gada, un arī šoreiz bijis pirmais kandidāts nākamajam termiņam, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Pēc Latvijas Radio un "Delfi" pētījuma "Līdera apskāviens", kurā atklāts, ka jauniešu organizācijas "K.I.D." nometnēs 16 līdz 18 gadus vecām meitenēm nācies pārdzīvot uzmākšanos vai pat seksuālu vardarbību no nometnes līderu puses, Valsts izglītības un satura centrs (VISC) plāno paaugstināt prasības nometņu vadītājiem. Tikmēr policijas iepriekšējās pārbaudes beigušās bez rezultāta, un tā šobrīd neredz pamatu sākt atkārtotu izmeklēšanu, tomēr neizslēdz, ka varētu to darīt, ja saņemtu cietušo iesniegumus.
Lai arī nākamā gada valsts budžets paredz pieaugumu arī algām Valsts policijā, tas ir nepietiekams, lai atrisinātu samilzušās problēmas, vērtē nozarē. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") jūtamāku finansiālu atbalstu sola no 2025. gada un algu kāpuma grafiku plāno nostiprināt ar Ministru kabineta noteikumiem.
Savdabīga situācija izveidojusies "Pasažieru vilciena" un "Latvijas dzelzceļa" elektroenerģijas iepirkumos. Abiem uzņēmumiem elektrību piegādā uzņēmums, kas pieder "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja brālim. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumu šeit nesaskata, jo iepirkumu rīkoja "Latvijas dzelzceļš", un "Pasažieru vilciena" vadītājs tajā nav iesaistījies. Tomēr skaidrojumu par situāciju prasījis satiksmes ministrs.
Bažās par to, ka varētu tikt zaudēti vairāki desmiti miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma, nupat kā atlaista Stradiņa slimnīcas padome, vietā ieceļot pagaidu padomi. Tikmēr transporta projektos neiztērētā Kohēzijas fonda nauda – 60 miljoni eiro, šonedēļ pārdalīta pagājušās ziemas apkures rēķinu segšanai. Straujie manevri un naudas pārdales saistītas ar faktu, ka aizvadītā perioda (2014.-2020.) ES fondu naudas piešķīrumus var ieguldīt tikai līdz šā gada 31. decembrim, un nekādi pagarinājumi vairs nav iespējami, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Dažas dienas pirms teroristu organizācijas "Hamas" organizētajiem uzbrukumiem Izraēlai no Gazas joslas teritorijas Latviju vizītē apmeklēja Palestīnas pašpārvaldes pārstāve – ārlietu ministra vietniece Amala Džādū. Viņa tikās gan ar Ārlietu ministrijas, gan ar Saeimas pārstāvjiem un arī ar veselības ministru Hosamu Abu Meri ("Jaunā Vienotība"). Tagad Abu Meri ir saņēmis opozīcijas pieprasījumu skaidrot savu tikšanos un tajā runāto. Lai gan ar Rietumkrastā bāzēto Palestīnas pašpārvaldi Latvijai politiskais dialogs notiek jau kopš 2010. gada, šobrīd par tā nākotni mūsu valstij ir radušies jautājumi, jo no palestīniešiem nav sagaidīts skaidrs teroraktu nosodījums.
Pēc visiem negaidītā kara sākuma Izraēlā, ko izraisīja nežēlīgs "Hamas" teroristu uzbrukums, lielais jautājums, no Latvijas perspektīvas raugoties, ir, kā konflikts ietekmēs kara gaitu Ukrainā un attiecīgi arī Latvijas drošību. Šim tematam šonedēļ pievērsās raidījums "de facto", stāstot arī par plāniem nostiprināt Latvijas robežu militārām vajadzībām un ievērojamu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) skaitliskā sastāva palielināšanu.
Lai gan kopumā Latvijā no Krievijas šobrīd ieved krietni mazāk preču nekā pirms iebrukuma Ukrainā, ir produktu kategorijas, kuras Krievijas ekonomikai tāpat ienes simtos miljonu eiro lielus ienākumus. Tā ir lopbarība, īpaši kukurūza, eļļas rauši no saulespuķu sēklām un citi lauksaimniecības produkti, kuru globālajā tirgū Krievija konkurē ar Ukrainu, un arī ar Latvijas lauksaimniekiem, vēsta LTV raidījums "De facto".
Saeima šonedēļ apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju nākamajiem četriem gadiem. Neierasti šādiem dokumentiem, tajā ir minēts arī konkrēts termiņš konkrētam pasākumam – no 2026. gada sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviski vai citās Eiropas Savienības dalībvalstu vai kandidātvalstu valodās. Koncepcijas sadaļu par informatīvās telpas drošību rakstīja Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) tolaik vadītā Kultūras ministrija (KM), ar sabiedriskajiem medijiem un tos pārraugošo padomi šīs savas idejas nesaskaņojot. Taču intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "de facto" Puntulis iebildumus pret šo ieceri sauc par drošības dienestu kompetences apšaubīšanu.
Nākamnedēļ Ekonomisko lietu tiesa turpinās skatīt lietu, kurā "Rīgas satiksmes" (RS) meitaskompānijas "Rīgas karte" bijušais valdes loceklis Aleksandrs Brandavs apsūdzēts par valsts amatpersonas bezdarbību, "Rīgas kartes" tehniskais direktors Pāvels Tulovskis – par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, bet sabiedrisko attiecību speciālists Gints Feders – par "Rīgas kartes" iespējamu apkrāpšanu un naudas atmazgāšanu. Lai gan prokuratūra uzskata, ka "Rīgas kartei" nodarīti 43 tūkstošu eiro zaudējumi, uzņēmums tiesvedībā cietušā statusā nepiedalās.
Eiropas Prokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) oficiālajos paziņojumos teikts, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli un veikušas nelikumīgas darbības kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem. Tas darīts, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā 4 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kriminālprocesā sešām personām ir tiesības uz aizstāvību.
Visiem ģimenes ārstiem, kuriem ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), būs jāapzvana tie pacienti, kuri pie ārsta nav bijuši trīs un vairāk gadus, un tādu ir gandrīz 300 000, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Tāda bijusi ģimenes ārstus apvienojošo asociāciju vienošanās ar Veselības ministriju (VM) un NVD. Šiem mērķiem tiks piešķirti papildus 5,5 miljoni eiro, arī lai ārsti varētu algot nepieciešamos palīgus šī darba veikšanai. Tādā veidā cer risināt arī problēmas onkoloģijas aprūpē, uzrunājot cilvēkus uz profilaktiskiem izmeklējumiem.
Kad pirms sešiem gadiem prezentēja finanšu aprēķinus jaunajai Eiropas platuma dzelzceļa līnijai, "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas bija minētas ap diviem miljardiem eiro. Pēc tam jauni skaitļi īsti nav saukti. Tagad tiek pieļauts, ka tas viss varētu izmaksāt pat četras reizes dārgāk jeb ap astoņiem miljardiem eiro, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Rīgas pilsētas tiesā pašlaik tiesā iespējamos maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētos – "LPB bankas" patieso labuma guvēju Mihailu Uļmanu un "Mego" veikalu lielāko īpašnieku Aleksandru Babenko, kā arī iespējamo šāvēju – Krievijas pilsoni Viktoru Krivošeju. Līdz šim nezināmi materiāli no krimināllietas atklāj, ka Krivošejs drīz pēc aizturēšanas izmeklētājiem palīdzējis, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Aizvien vairāk valstu Eiropā meklē variantus, kā vislabāk ar nodokli aplikt strauji augošo banku peļņu. Arī Latvijā kredītņēmēju maksājumu dēļ banku ienākumi no procentiem auguši vairāk nekā divas reizes. Kaimiņos Lietuvā bankām pirmie tā sauktie solidaritātes maksājumi valsts budžetā jau samaksāti, tikmēr Latvijā diskusijas par pareizo modeli vēl notiek. Lietuvas variantam, visticamāk, Latvijas politiķi nesekos. Jaunajā koalīcijā drīzāk atbalstīts tiks Finanšu ministrijas piedāvājums bankām par obligātu padarīt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanu, no kā līdz šim bankas varējušas izvairīties, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Lai gan balsojums par jauno valdību tiek plānots jau nākamajā piektdienā, 15. septembrī, oficiāli joprojām vēl nav nosaukti ministru amatu kandidāti. Vairāki tagadējie ministri, visticamāk, darbu turpinās, un arī par vairumu jauno ministru un amatu sadalījumu starp partijām vēl nedēļas vidū bija diezgan liela skaidrība. Taču klupšanas akmens premjera amata kandidātes Evikas Siliņas no "Jaunās Vienotības" (JV) apņēmībai ātri vienoties par valdības sastāvu izrādījās kultūras ministra portfelis, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Potenciālā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) kandidāta Gunāra Kūtra vārds nozarē izraisīja ažiotāžu, kuru pamanīja arī "Progresīvie", tāpēc vairākas dienas koalīcijas kuluāros notika diskusijas par to, ko darīt ar Kultūras ministriju.
Valsts drošības dienests (VDD) ir aizturējis četrus Latvijas Republikas pilsoņus uz aizdomu pamata par Krievijas Federālā drošības dienesta uzdevumā veiktām darbībām pret Latvijas valsti un iedzīvotājiem. LTV raidījuma "De facto" rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka runa ir par vairākus gadus seniem notikumiem. Iesaistītās personas plašākai sabiedrībai nav zināmas. Vienam no apcietinātajiem, Igoram Bobiram, dzīves ceļi visai daudz krustojušies ar bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku un politiķi Juri Jurašu.
Rēzeknes pilsētas šā gada budžets ir 44 miljoni eiro, tomēr dome ar to nav tikusi galā. Pilsēta vēlējās tikt pie jauniem kredītiem, bet tos vairs nevar dabūt, jo sasniegti aizņemšanās iespēju griesti. Šobrīd ir arī aizdomas, ka pašvaldība varētu būt pieļāvusi kļūdas, sastādot budžetu. Ja tas apstiprināsies, tas var dot pamatu domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča vai pat visas Rēzeknes pilsētas domes atlaišanai. Bet jau tagad domei jādomā, no kādiem izdevumiem un projektiem atteikties, lai varētu savilkt kopā galus. Tam pietrūkst ap sešiem miljoniem eiro.
Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija. Kopš kara sākuma Valsts ieņēmumu dienestā sākti jau vairāk nekā 200 kriminālprocesu par sankciju pārkāpšanu, taču nevienu eksportētāju sodīt vēl nav izdevies, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Prokuratūrā norāda, ka galvenais šķērslis ir pārrobežu sadarbība, kas izmeklēšanā prasa laiku.
Šonedēļ par progresu ar jauno pasažieru vilcienu projektu Rīgā ziņot ieradās "Škoda Group" pārstāvji. Lai gan piegādes grafiks jau tiek kavēts par vairāk nekā pusgadu, 23 vilcienus "Škoda" sola piegādāt līdz gada beigām. Tas ir vilcienu skaits, ko paredzēts līdzfinansēt ar Eiropas Savienības (ES) naudu. Par vilcieniem, ko "Škoda" līdz gada beigām nepagūs piegādāt, Latvija līdzfinansējumu zaudēs. Augsts risks zaudēt daļu līdzfinansējuma ir arī "Latvijas dzelzceļa" peronu modernizācijas projektam. Kā ziņo LTV raidījums "De facto", tiek pieļauts, ka 15 miljonus projektam paredzētās naudas šogad attiecināt nevarēs, turklāt ir arī būtisks sadārdzinājums.
Nacionālā teātra jaunais direktors Māris Vītols jaunajā amatā ir jau gandrīz mēnesi. Bijušā politiķa, tagad mākslas kolekcionāra un uzņēmēja nonākšana tradīcijām bagātā teātra vadībā izraisījusi plašas kaislības kultūras aprindās, galvenokārt par to, kāpēc viņa mākslinieciskā vīzija uzskatīta par labāku nekā līdzšinējai teātra vadībai. Tomēr jautājumus rada arī tas, cik rūpīgi konkursa komisija vērtēja viņa reputāciju. Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" Vītols apliecināja, ka Nodokļu un muitas policijā joprojām tiek izmeklēts kriminālprocess par viņa firmas darījumiem. Tomēr gan Kultūras ministrijā (KM), gan Vītols pats uzskata, ka tas viņam netraucēs vadīt Nacionālo teātri.