Tēva dienai par godu dubultintervija ar tēvu un dēlu – māksliniekiem Robertu Koļcovu un Kristapu Zelmeni. Roberts uzsver, ka svētku "doma ir, ka mēs pateicību esam parādā kādam. Un tēvam uzdevums galvenais ir BŪT. Jo tas, man liekas, ir svarīgāk, nekā tas, ka viņš būtu kaut ko izdarījis."
Autora ziņas
Raidījums "Daudz laimes, jubilār!" ir atklājis sezonu un steidzas aicināt uz sarunu vasaras jubilāru, Nacionālā teātra aktieri Arturu Krūzkopu, kam šogad apaļi 40. Profesionāļu vidē vērtēts kā jūtīgs un dzīvesgudrs, Arturs, ierodoties raidījuma filmēšanas vietā – galerijā "Istaba" – pazemīgi nosaka, ka publiskas uzmanības lokā uzturas nelabprāt: "Dzimšanas dienas un dažādi raidījumi manai mentalitātei ir pasveši, varētu teikt: tas nav mans. Skatuve ir cita lieta, bet vispār labāk pastāvu un pavēroju procesus no malas," par savām sajūtām iepretim izvēlētās profesijas publiskumam nosmaida aktieris.
"Atgriezties nav iespējams, tikai pabūt," savu atkalkāpšanu uz skatuves raksturo viena no latviešu estrādes spēcīgākajām balsīm, Liepiņu muzikālās ģimenes māte un dvēsele Mirdza Zīvere, kas nelabprāt piekrīt intervijām un liekai publicitātei. Šoreiz ir citādi. "Tas ir tikai Zigmara jubilejas koncertu dēļ," smaidot skaidro māksliniece, ierodoties uz raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" filmēšanu. Viņa sola vairāku koncertu sēriju mūzikas namā "Daile" vīra un komponista Zigmara Liepiņa jubilejas sakarā.
"Ģimene iemāca sadzīvot ar bailēm. Tāds ļaušanās vieglums. Man liekas, ka tā dzīve kaut kā pienāk tuvāk klāt," intervijā LSM.lv saka "Dzelzs vilka" un "Jauno Jāņu orķestra" menedžere un mūziķa Jura Kaukuļa sieva Aija Kaukule, un vīrs viņai piekrīt. Viņš atzīst – ja ne ģimene, viņš nebūtu izdarījis 60–70% no tā, ko ir izdarījis.
Ja jūs sākat attiecības ar kādu vienu cilvēku, tad pēc gada, pēc diviem, pēc pieciem tas jau ir cits cilvēks. Ja jūs nesekojat izmaiņām, tad vienā brīdī varat pamanīt, ka blakus ir svešinieks, sarunā ar LSM.lv savās pārdomās dalījās godalgotais pianists Andrejs Osokins. Viņš deviņus gadus ir kopā ar spilgto dziedātāju Katrīnu Gupalo, kuru savulaik savaldzināja mīļotā neatlaidība, kad viņa gribēja iet iemīto taciņu un no attiecībām aizlaisties.
Rietumu sabiedrība, tostarp mūsējā, ir ļoti nenobriedusi, tādēļ daudzi mazuļi piedzimst “35-gadīgiem pusaudžiem”, sarunā ar LSM.lv pārdomās dalās televīzijas un radio raidījumu vadītājs, divu bērnu tētis Gustavs Terzens. Arī viņam pirmais bērns piedzima vēl nenobriedušam – 24 gadu vecumā. Vienlaikus Gustavs atzīst, ka bērni viņam ir lieliski skolotāji. Pamēģiniet padzīvot maģiskajā, lēnajā bērna ritmā un pavērojiet, kas jūs sāk kaitināt, mudina Gustavs.
"Gadiem cauri skatīts dažādos ekrānos un, būdams viens no Latvijas viedokļu līderiem, pats kļuvis par zīmolu. Viņu raksturo ne tikai analītika un pētniecība, – tikpat arī aktiera un šovmeņa dotības, "tāpēc jautājums paliek": kas viņš īsti ir?" – ar tādu intrigu sākas raidījums "Daudz laimes, jubilār!", ko atminēt ir pavisam viegli. Proti, viesis ir neviens cits kā Jānis Domburs, kas savā 50. dzimšanas dienā piekritis būt sev neierastā lomā – nevis uzdot jautājumus, bet atbildēt uz tiem pats. Sava raidījuma "Kas notiek Latvijā?" studijā Jānis šoreiz sēžas ciemiņa krēslā.
"Lībiešu dzimtas pēctecis, mūziķis, absolūti talantīgs pedagogs, izcils kordiriģents, kurš zēnu kora kustību izauklējis ne tikai Latvijai, bet iznesis pasaulē," tā raidījuma "Daudz laimes, jubilār" viesi raksturo Ojārs Rubenis. Daudzi skatītāji bez ilgas domāšanas Rubeņa teiktajā atpazīst Jāni Erenštreitu, kas studijā ierodas slaidi jauneklīgs un pilnīgi neierakstās astoņdesmitgadniekos. Visticamāk, tas ir tāpēc, ka blakus izcilajām profesionālajām īpašībām Jāni Erenštreitu visvairāk raksturo viņa spēcīgais gars: vērtību sistēma, gribasspēks un mērķapziņa, kas nemēdz novecot. Gars tikai atjaunojas un atjaunojas, kļūdams viedāks, možāks un vērīgāks.
Labu ilgstošu attiecību pamatā ir kopīga humora izjūta un mājas kā miera osta, kur katrs tiek pilnīgi pieņemts. Taču sava vieta ir arī strīdiem – tiem attiecībās ir jābūt, bet nepārkāpjot smalko robežu, kurā otrs tiek pazemots, sarunā ar LSM.lv saka režisore Virdžīnija Lejiņa un scenārists Jānis Lejiņš, kuri ir kopā kopš 70. gadiem.
Lia Guļevska, leģendārā "Mikrofona" un citu radioraidījumu veidotāja un tagad arī daudzu grāmatu autore, uz interviju raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" ierodas ar prieku. Vēl jo vairāk tāpēc, ka saruna notiek Latvijas Radio 1. studijā, kur Liai pazīstams katrs stūrītis, te ik uz soļa nākas satikt arī bijušos kolēģus, un katram Lia pasaka ko gaišu un labprāt pajoko.
"Es esmu muzikants!" – dzejoli ar šādu nosaukumu komponistam Borisam Rezņikam dāvinājis dzejnieks Valdis Pavlovskis, un Rezņiks izveidojis roķīgi plakātisku dziesmu. Tas nebūtu nekas īpašs, jo Boriss ir profesionāls komponists un dziesmu viņam daudz. Neparasti ir tas, ka Rezņiks šo dziesmu pats arī izpilda, jo, līdzīgi kā Raimonds Pauls, nav no dziedātājiem. "Ir patīkami sevi saukt par muzikantu," viesodamies raidījumā "Daudz laimes, jubilār!", smaidot saka komponists.
Šefpavārs, uzņēmējs un divu bērnu tētis Ēriks Dreibants ir prātojis par to, kādam jābūt labam tētim, bet reālajā dzīvē galvā izdomātas konstrukcijas kapitulē, viņš smejot atzīst sarunā ar LSM.lv. Tā vietā, lai pieturētos pie iepriekš izdomātiem priekšstatiem, viņš mēģina bērnu audzināšanai pieiet intuitīvi – seko bērniem, un gan jau būsi labs tētis.
Mīlestība ir smags darbs, nevis privātīpašums. Un no aizskarošiem attiecību risināšanas dialogiem labāk izvairīties, taču pilnībā slāpēt konfliktus arī nav labi – ik pa laikam der krāšņi izstrīdēties tā, kā itāļi to prot. Tās ir atziņas par attiecībām, ar ko sarunā ar LSM.lv dalās režisori Indra Roga un Mihails Gruzdovs, kurus vairāk nekā 20 gadus saista gan profesionālas intereses, gan stabila savienība privātajā dzīvē.
Lai arī viņš pats apgalvo, ka tas ir pārspīlēti, latviešu Rollingstons un Ozijs ("The Rolling Stones" un Ozijs Osborns - red.) – ar tāda līmeņa roka leģendām mēdz līdzināt grupas "Līvi" klasiķi, vienu no Latvijas izcilākajiem ģitāristiem un komponistiem Ainaru Virgu. Ja viņš būtu tikai dziesmas "Dzimtā valoda" autors, ar to vien viņa vieta Latvijas mūzikas vēsturē būtu ierakstīta, līdzīgi kā dziesmas nosaukums, kas tagad iekalts arī Liepājas bruģakmenī. Taču Ainara Virgas devums ir daudz lielāks, nesaraujami saistāms ar latviešu roka pirmsākumiem 20. gadsimta septiņdesmitajos līdz mūsdienām.
Operdziedātāja Marlēna Keine savu skatuves karjeru sāka mazo vokālistu konkursā "Cālis", kur vienu gadu kļuvusi par laureāti, bet nākamajā jau šo titulu zaudējusi. Dziedātāja ir pārliecināta, ka "Cālis" pieradinājis pie skatuves un uzstāšanās, un tagad Keine māca to citiem. Viņa smej, ka viņas pirmie koncerti notika uz ķebļa, jo bijusi maza auguma. Tagad Keini varam redzēt uz Latvijas Nacionālās operas skatuves.
Ja cilvēks vēlas attīstīties profesionāli, viņš iet kursos, bet par bērnu audzināšanu šķiet, ka tas notiks pats no sevis – tā tam nevajadzētu būt, sarunā ar LSM.lv pauž dīdžejs un divu puiku tētis Toms Grēviņš. Viņš pats tēvu kursus apmeklēja pandēmijas laikā, kad abi dēli jau bija nosacīti paaugušies. Toms atzīst, ka tēvu kursos mēdz būt arī tumši brīži, kad vīrieši sāk dalīties stāstos par bērnību: "It īpaši mums, perestroikas bērniem, tur nekāda Disnejlenda nav."
Vīrietim jābūt pieejamam savai ģimenei jebkurā diennakts laikā – šāda pārliecība gadu gaitā nostiprinājusies dziedātājam, vīram, tēvam un nu jau arī vectētiņam Normundam Rutulim. Sarunā ar LSM.lv Rutulis stāsta, ka atbildības sajūta viņam pieaugusi līdz ar dēla nākšanu pasaulē 36 gadu vecumā. Šobrīd viņam ir svarīgi ģimenē – savā karalistē – radīt mieru, saticību un izaugsmi, bet apkārtējo viedoklis vairs nav tik svarīgs.
Ir cilvēki, kuru klātbūtne raisa patīkamas omulības un saulainuma sajūtu, un Janīna Kursīte-Pakule ir no tiem. Literatūrzinātniece, valodniece, folkloras pētniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, arī Saeimas deputāte (Nacionālā apvienība) – viņas zināšanas un erudīcija vienmēr iedvesmo. Šķiet, tas ir tāpēc, ka Kursītes-Pakules akadēmiskā izglītība sakņojas praktiskā, dzīves pārbaudītā pieredzē: "Folkloras ekspedīcijās es glābjos no akadēmiskās vides spiediena," kādā no daudzajiem Latvijas Televīzijas arhīva ierakstiem smejas profesore.
"Ja dzeja ir laba, melodija man top diezgan ātri. Ir iedvesmas impulss, es ņemu ģitāru, un dziesma atnāk," par savu radošo procesu stāsta mūziķis Aivars Hermanis. Viņš sarakstījis ap 100 dziesmu, tās visas radušās dzejas ietekmē. Martā izdota Aivara Hermaņa piecdesmit populārāko dziesmu grāmata.
Dainis Grūbe vairākkārtīgi apbalvots kā Latvijas labākais aktieris, iekļauts arī Silvijas Radzobes grāmatā "100 izcili Latvijas aktieri", pandēmijas laikā savu dzīvi izmainījis par 180 grādiem, teātri nomainot pret darbošanos biznesā. Par savu uzņēmējdarbības jomu Dainis Grūbe stāstīt pagaidām nevēlas, bet uz interviju raidījumā "Daudz laimes, jubilār!", lai dalītos aktiergaitu laika stāstos, ierodas labprāt.
Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons ar sievu, kino producenti un sabiedrisko attiecību speciālisti Martu iepazinās draugu kāzās. Marta viņu četrreiz aicināja dejot, bet Ivars atteica, jo tobrīd jaunām attiecībām nejutās gatavs. Piektajā reizē tomēr piekrita un, kā pats saka, notika "pieskāriena zibsnis". Sadejošanās turpinās laulībā, kurā aug divas meitiņas – četrus un pusotru gadu vecas.
Kaspars Zemītis, viens no vadošajiem Latvijas ģitāras virtuoziem, īsu brīdi pirms dzimšanas dienas ierodas uz sarunu raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" – ar ģitāru un dāvanu: nule tautās laisto jauno Kaspara albumu "Motīvs balsij un ģitārai", kurā Kaspara dziesmas iedziedājuši Renārs Kaupers, Daumants Kalniņš, Kaspars Znotiņš, Rēzija Kalniņa, Anda Zemīte... Pasniedzot disku raidījuma vadītājam Andrejam Volmāram, Kaspars par sevi ironizē: "Te viens pusmūža ģitārists rakstījis dziesmas, ņem par labu."
"Neesmu komponists, esmu dziesmu rakstnieks – man sagādā ārkārtīgu baudu tās rakstīt, arī dziesmu tekstus," saka mūziķis Juris Kaukulis. Viņam ģitāra tāpat kā jebkurš cits mūzikas instruments ir draugs un sarunu biedrs. Kaukulis vienīgais ģimenē nav mācījies mūzikas skolā un par to smej – esot vienīgais netalantīgais.
Aktrise un producente Anna Putniņa mākslas pasaulē ir no bērnības. Tas nebija viņas lēmums, ja nepieturamies pie versijas, ka bērni paši izvēlas savus vecākus. Tā vai citādi, bet Anna piedzima aktrises Līgas Liepiņas un dramaturga Paula Putniņa ģimenē, kur teātris un literatūra laikam gan bija dzīvesveids.
Dukuru vārds pasaulē ir ikona, atpazīstams zīmols, ne velti viņus dēvē par skeletona karaļiem. Un kā gan ne? Martins Dukurs šī gada janvārī 60. reizi ieguva zeltu pasaules kausā, ir daudzkārtējs pasaules un Eiropas čempions. Tikai viena zelta viņam trūkst – olimpiskā, un, neskatoties uz ilglaicību sportā, šogad viņi kopā ar brāli Tomasu gatavojas sasniegt mērķi – iekarot arī Olimpa virsotni. Taču visa aizsācējs un zīmola izveidotājs ir Dainis Dukurs – Tomasa un Martina tēvs, treneris, kamanu būvētājs, menedžeris, skeletona kā sporta veida un tā infrastruktūras attīstītājs Latvijā.