"Jaunā Rīgas teātra vadītāja Alvja Hermaņa kundze Kristīne Krūze-Hermane!" – tā viņa bieži ir tikusi pieteikta, kas, protams, ir aktrises un režisores prieks, bet arī milzīgs izaicinājums: būt slavena režisora kundzei. Šķiet, tieši tāpēc Kristīne ir centusies iet pati savu ceļu – atteikusies no iekārojamas štata vietas Jaunajā Rīgas teātrī, lai studētu psiholoģiju, izprastu sevi un citus, un galu galā nonāktu arī līdz režijai. Par to Kristīne stāsta, viesojoties raidījumā "Daudz laimes, jubilār!"
Autora ziņas
Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) solisti Dana un Raimonds Bramaņi, šķiet, ir apskaužami laimīgs pāris. Mēs iepazināmies kādā intervijā pirms apmēram gadiem 15, kad viņi bija spārnotu izaicinājumu priekšā – abiem jaunajiem opermāksliniekiem bija uzticētas galvenās lomas vienā no pasaules skaistākajiem opusiem – Džuzepes Verdi "Traviatā". Toreiz viņi bija apreibuši ne tikai no režisora Andreja Žagara uzticētās atbildības, bet arī no iespējas savu jauno, starojošo mīlestību izdzīvot uz skatuves. Ilgus gadus mūsu ceļi nekrustojās, taču šogad martā, Raimonda 40. dzimšanas dienas sakarā, nolemjam tikties, – vēl jo vairāk tāpēc, ka opernams abiem māksliniekiem atkārtoti piedāvājis atgriezties pie viņiem tik nozīmīgās "Traviatas".
"Ir grūti noticēt, ka kāds mediju projekts var pastāvēt tik ilgi kā Latvijas Televījas "Panorāma", kam šogad – 65!" – tā savu šīs nedēļas stāstu iesāk raidījums "Daudz laimes, jubilār!". Leģendārais ziņu raidījums dibināts tikai četrus gadus pēc pašas televīzijas dzimšanas dienas, proti, 1958. gadā, un saistīts ar daudzām izcilām personībām, sekojis mūsu vēstures notikumiem un uzkrājis arhīvu, ko var dēvēt par Latvijas zeltu, kas tagad ir mūsu visu kopīgā vērtība.
Komponists Kārlis Lācis dziedātāju Aiju Vītoliņu izvēlējies par savu favorīti. Viņš atzīst, ka tieši Aija Vītoliņa viņa dziesmas izpilda vislabāk. Pati dziedātāja teic, ka Lāča mūzika nav viegla, taču neslēpj, ka arī viņa šo mūziku izjūt personīgi un vienmēr dzied kā pirmo reizi. Citi Vītoliņas balsij piedēvē hameleona spējas, un arī pati soliste atzīst, ka mainīties viņai patīk. Marts ir dziedātājas Aijas Vītoliņas mēnesis, tāpēc arī dzimšanas dienas saruna raidījumā "Daudz laimes, jubilār!".
Olga Dreģe nenoliedzami ir latviešu teātra un kino leģenda, kas sevī iemieso Dailes teātra režisora, dižgara Eduarda Smiļģa skatuves ideālu: "Skaidrība, vienkāršība, kaislība". Un kad Olga Dreģe ierodas uz savai 85. dzimšanas dienai veltītā raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" filmēšanu, šķiet, visa viņas būtība izstaro daili un sievišķību: māksliniece joprojām ir lieliskā formā, viņa ir ģērbusies elegantā, baltā adītā kleitā ar augstu krādziņu un pieskaņotas krāsas kurpēs.
Jete Lakuča un Eidens Konefrijs ir baletdejotāji. Viņa latviete, bet viņš – amerikānis, kurš raiti runā latviski, tiesa, brīžam izmantojot kādus pašdarinātus jaunvārdus, kas sarunai piešķir autentisku šarmu. Viņš apgalvo, ka labā latviešu valoda esot Jetes nopelns, un sarunas gaitā vairākkārt savus sasniegumus saista ar savu draudzeni Jeti.
"Moderns jaunlatvietis ar atvērtu domāšanu, arhitekts ar taktiķa ķērienu un stratēģa vīziju," tā raidījums "Daudz laimes, jubilār!" sāk stāstu par Jāni Dripi, ko viņa darbabiedri dažādos projektos raksturo arī kā valstiski domājošu kapteini, kas diplomātiski un gudri izstūrēs jebkura projekta kuģi cauri problēmu klintīm.
Profesors, Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis iebrāžas savā kabinetā, kur viņu gaidu, ar atvainošanos par nelielu kavēšanos, kaut gan pa ceļam jau ir noinstruējis savus cilvēkus, lai mūsu sarunas laikā tēja un cepumi tiktu servēti un gaidīšana man nesagādātu raizes. Iepriekš esam tikušies kādu projektu filmēšanā, brīžos, kad viņš ir atbraucis uz Latviju no kādas medicīnas konferences vienā pasaules malā, lai dotos lasīt lekciju citā. Kāpēc gan viņš tērē savu enerģiju, lai atsauktos vēl arī mediju cilvēkiem, ja viņa sociālais pienesums mums, sabiedrībai, jau tāpat ir tik liels, – tā es domāju, kamēr viņš ātri noģērbj mēteli un iekārtojas krēslā. Atbilde tālu nav jāmeklē – Ērgļa versmainā, kaislīgā daba nevar neiesaistīties, jo viņš redz laukumu – gan no putna lidojuma, gan pietuvināti – detaļās. Ārstu terminoloģijā runājot – viņš var uzstādīt gan problēmas diagnozi, gan izrakstīt recepti un rekomendācijas.
"Man laukos ir pašam sava ozoliņu dobe, kurā tie vairākus gadus iesakņojas. Tad es izroku kādu izcilnieku un kā tāds dabas bandīts izvēlos kaut kur Latvijā vietu un iestādu. Ar cerību, ka kāds meža zvērs neapēdīs," atklāj Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba, raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" stāstot par to, kā īsteno sevī mītošo dabas bērnu, kurš vēlas kompensēt dabai pāri nodarīto, Jāņos pinot ozolu vainagus.
Jānis Geste, viens no LTV Ziņu dienesta vadošajiem žurnālistiem, savu sākotnējo profesionālo sapni tika saistījis ar jurisprudenci, taču liktenis viņam bija sagatavojis vietu medijos – visu cilvēku acu priekšā, vissatraucošākajā no formātiem – tiešraidē. Kad raidījums "Daudz laimes, jubilār!" žurnālistam jautā, vai viņš uztraucas tiešraides laikā, Jānis saka, ka stresu jūt desmit minūtes pirms ētera un vēl arī brīdī, kad režisors elektroniskajā austiņā viņam saka: motors, esam gaisā! – kas nozīmē, ka raidījums ir sācies un skatītāji jau visu redz. "Taču tajā brīdī satraukums pāriet – izbaidījies esmu, sakoncentrējies esmu, un bliežam!" Jānis smej, piebilstot: "Man patīk tiešā ētera draivs!"
"Kas labi spēlē, ātri spēlē!" – šis ir Dailes teātra režisora un fantasta Eduarda Smiļģa teiciens, savulaik adresēts Harijam Liepiņam – aktierim, ko lielais inscenētājs mīlēja kā paša dēlu. Liepiņš ātri spēlēja, ātri domāja, un, ja Smiļģim šķita, ka Harim ar vienu kāju jābūt vienā, ar otru – otrā skatuves pusē, Liepiņš neteica, ka "tas nav iespējams".
"Viņa ir gan skatuves dīva, gan Ziemassvētku bērns, kas allaž meklējis mīlestības siltumu. Savu slaveno vecāku dēļ viņai bija jākļūst par cīnītāju, bet Ziemassvētkos – viņa ir rūķis, kas dala dāvanas, neprasot skaitīt svētku pantiņu," – tā stāstu par aktrisi un režisori Rēziju Kalniņu iesāk raidījums "Daudz laimes, jubilār!".
Rinalds Grants ir Lutera akadēmijas prorektors, kurš kopš vasaras iecelts arī bīskapa amatā. Jau vairāk nekā 20 gadus viņš kalpo Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, kas sabiedrībā zināma kā draudze, kurā ir daudz gados jaunu cilvēku. Viņš arī četru bērnu tēvs, un sarunā atzīst: "Ir svarīgi, ka mēs bērnus izaicinām, motivējam, izvedam viņus pasaulē, bet tas būs veselīgi tikai tad, ja vēl pirms tam mēs atradīsim veidus, kā saviem bērniem pateikt – tu esi mīlēts, tu esi drošā vietā, tev nav jānopelna mana mīlestība vai jāattaisno sava eksistence."
Rakstniecība parasti nav tik daudz mērķis, cik aicinājums, kas pie cilvēka ierodas brīdī, kad viņam ir, ko pastāstīt citiem. Šķiet, ar Māri Bērziņu noticis tieši tā: rakstniecībai viņš pievērsies 40 gadu vecumā, kad bija pastrādājis jau daudzās un ļoti dažādās profesijās. Sabijis pavārs, tirdzniecības inspektors, meteorologs, sporta metodiķis, prečzinis, krāsotājs un ekonomists. Trīs gadus bijis arī Valsts kultūrkapitāla fonda vadītājs. Nav nekādu šaubu, ka Bērziņa dzīve ir vesels neparastu stāstu kaleidoskops, un raidījums "Daudz laimes, jubilār!", pamanījis kalendārā rakstnieka jubilejas sešdesmitnieku, steidzas aicināt šarmanto rakstnieku uz sarunu.
Inese Zandere visplašākajai auditorijai pazīstama kā bērnu literatūras aizgādne – savulaik aizgājusi no redaktores darba intelektuālajā žurnālā "Rīgas Laiks", lai savu dzīvi lielā mērā veltītu bērnu literatūras attīstībai. Dzejniece, izdevniecības "Liels un mazs" izveidotāja un galvenā redaktore joprojām ir radošā spēka pilnbriedā, un kādu laiciņu pēc dzimšanas dienas viesojas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!"
Diriģenta darbība ļāvusi Normundam Šnē apjaust, cik svarīgs ir līdzsvars starp racionālo un emocionālo. Pats atzīst, ka esot stūrgalvīgs, taču no malas izskatās ļoti jauneklīgs. Viņa sieva Guna Šnē par diriģentu teic: "Normunds mums kolektīvā un ģimenē ir iemācījis staigāt pa jūtu un saprāta balansa ceļu, rosinot būt saimniekiem pār savām emocijām, lietot tik daudz, cik tas ir vajadzīgs, pārējā laikā mācēt tās pakļaut tā, lai netraucētu strādāt."
Komponists un mūziķis Arnis Miltiņš ir tētis trīs pieaugušiem bērniem – diviem dēliem un meitai – un nesen iejuties jaunā lomā, kļuvis par vectētiņu. Pats audzis ģimenē tikai ar sievietēm, bet ar tēvu viņam bijušas vien "svētdienas attiecības", kā viņš tās dēvē pats. Par spīti tam, ka tēvs iebildis viņa mūzikas karjerai, tikai pieaugot Arnis saprata, ka tēva mudinājums darīt kaut ko praktisku bijis mīlestībā teikts: "Tēvs tomēr ir tēvs, un praktiskas iemaņas dzīvē būtu nākušas tikai par labu."
Kārlis Lācis plašākai sabiedrībai zināms kā popmūzikas un teātru mūziklu autors, taču Lāča muzikālās daiļrades spektrs ir ārkārtīgi plašs, un, šķiet, aptver visus mūzikas žanrus. Bez jau minētās vieglās mūzikas, mūziklu un teātra žanra, Kārlis ir veikls arī funk, džeza, kora un akadēmiskās mūzikas jomā.
Abgunstes muižas īpašnieki Asnāte un Jānis Avotnieki bieži tiek saukti par muižniekiem, taču viņi ar šo apzīmējumu nekoķetē, paskaidrojot, ka tas, pirmkārt, nozīmē – mēs esam darba devēji paši sev. Sarunā ar LSM.lv Avotnieki atklāja, ka viens otrā ieskatījušies pirms 19 gadiem kartupeļu vagā, bet nu ir vecāki četriem bērniem.
Kādu brīdi pēc jubilejas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" viesojas Sandra Kļaviņa, viena no Jaunā Rīgas teātra vadošajām māksliniecēm, daudzkārtīgi nominēta "Spēlmaņu nakts" gada aktrises titulam un vairākkārtīgi šo balvu arī saņēmusi. Sandras aktrises paletē ir ļoti daudz niansētu toņu, augsts jūtīgums, viņas talants spēj sajust un atvērt sievišķības visdziļākās vibrācijas.
14. oktobrī Zigmars Liepiņš atzīmē 70. jubileju. Viņš ir ne tikai komponists, bet arī grupas "Opus" un "Radio SWH" izveidotājs, kādu brīdi bijis arī operas "šefs", bet tikko, atskatoties uz saviem krāšņajiem piedzīvojumiem, tos ierakstījis monogrāfijā "Mūzaīka". Taču, kā atzīst Liepiņš, dārgākais no visa viņam ir Mirdza un bērni.
Viņas radošā biogrāfija ir arī Latvijas Televīzijas vēsture – tā raidījums "Daudz laimes, jubilār!" uzsāk stāstu par Virdžīniju Lejiņu, "Likteņa līdumnieku" un daudzu citu darbu režisori. "Līdumnieku" četras sezonas, 56 sērijas, katra teju stundu gara, joprojām ir skatītākā un iemīļotākā latviešu videofilma.
Pētnieciskā žurnālistika, garīgā meditācija, smalks džentlmeņa humors un šovmeņa dotības – daudz talantu raksturo raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" šīs nedēļas viesi! Un kaut arī daudzi no mums viņu – Latvijas Televīzijas žurnālistu Gundaru Rēderu – ik nedēļu satiek raidījumā "Viens pret vienu", lielā dzimšanas dienas intervija par jubilāru atklāj daudz ko jaunu.
Lelde Vikmane, 80. gadu teātra un kino aktrise, ko daudzi skatītāji atceras kā sievišķā skaistuma un juteklības etalonu, tagad dzīvi vada starp Latviju un Franciju. Vasaras mēnešos uzturoties dzimtajā zemē (jo arī viņas franču tautības vīram Ērikam de Dreuzī (Eric de Dreuzy) šeit ir dzimtas saknes), Lelde labprāt atsaucas raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" aicinājumam tikties.