Otrdiena, 21. maijs

Vārda dienas: Ingmārs, Ernestīne, Akvelīna

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +14 °C, A/ZA vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Dace Leimane

LTV raidījumu redaktore

Apskatīt autora rakstus: Latviski

Autora ziņas
Uģis Joksts: Ja ir diena, kad es nezinu, ko darīt, iekāpju vilcienā un aizbraucu tur, kur vēl neesmu...
Uģis Joksts: Ja ir diena, kad es nezinu, ko darīt, iekāpju vilcienā un aizbraucu tur, kur vēl neesmu bijis
Jau 25 gadus Latvijas Televīziju par savu darba vietu sauc Uģis Joksts. Vadījis daudz dažādu projektu, bieži tiešajā ēterā. Uģis teic, ka ar kaut ko pārsteigt viņu ir ļoti grūti. Četrpadsmit gadus Joksts ir arī erudīcijas spēles "V.I.P." vadītājs, un tas, ka šis ir viens no skatītāju visiemīļotākajiem raidījumiem, lielā mērā ir arī viņa nopelns. "Man vienmēr ir patikusi Uģa atvērtība un spēja domāt tiešraidē – precīzi turoties pie scenārija, viņš allaž nāk ar savu pienesumu," tā Uģi raksturo "V.I.P." redaktore Sandra Freiberga.
Kas mūziķim Kristapam Krievkalnam piemīt, ko skolā nevar iemācīties?
Kas mūziķim Kristapam Krievkalnam piemīt, ko skolā nevar iemācīties?
Kristaps Krievkalns – latviešu mūzikā aktīvi darbojas kopš deviņdesmito gadu beigām – bieži saukts par latviešu popa, roka un džeza mūzikas pelēko kardinālu, jo ir daudzu koncertu drošā aizmugure – aranžiju meistars un instrumentālās grupas vadītājs. Savu 50. jubileju Krišs – tā viņu uzrunā draugi un kolēģi – atzīmē jaunā statusā: kā vairākām mūzikas balvām nominētā opusa "Krastā saviļņots" komponists. Balstīts Kārļa Kazāka tekstā, darbs pirms dažiem gadiem radīts speciāli korim "Anima" un pirmatskaņojumu piedzīvojis brīvdabā – Saulkrastu jūrmalā.
Tici, viss būs labi! Rakstnieces Laimas Kotas harismātiskā dzīvesprieka formulas
Tici, viss būs labi! Rakstnieces Laimas Kotas harismātiskā dzīvesprieka formulas
Ik pavasari līdz ar gājputniem dzimtenē atgriežas arī rakstniece Laima Kota [agrāk Muktupāvela – red.]. Kādu brīdi pēc savas ziemas sezonas dzimšanas dienas viņa ciemojas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" Klausoties Laimā, tā vien šķiet, ka viņai zināma sievišķīgā šarma, pašvērtības un dzīvesprieka formulas.
LTV žurnālists Dāvids Ernštreits: Ja tev ir mērķis, tad atlaižu nav
LTV žurnālists Dāvids Ernštreits: Ja tev ir mērķis, tad atlaižu nav
Grūti pateikt, vai Dāvids Ernštreits plašākai publikai vairāk zināms kā Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" žurnālists vai tomēr kā dokumentālo filmu autors: "Dukuru zelta līnija", "Trillium", "Mūsējie", "Leģenda Jānis Lūsis", "Inese pirmā", "Dukuru mezgls" un tikko pirmizrādi piedzīvojusī filma "Patrīcija", kas nominēta arī Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps". Gluži loģiska panākumu blakne ir dažādu mediju aicinājumi uz intervijām, tāpēc nav brīnums, ka Dāvis (kā viņu sauc kolēģi un draugi) līdz ar mikrofona ieslēgšanu ieklepojas: "Tas varbūt ir no lielās runāšanas. Nav laika strādāt, tik jāskrien uz kārtējo interviju," viņš nosmejas.
Bohēma jaunībā, aizrautība dzīvē, sava stāja un griba. Saruna ar Henrietu Verhoustinsku
Bohēma jaunībā, aizrautība dzīvē, sava stāja un griba. Saruna ar Henrietu Verhoustinsku
Teātra kritiķe un Latvijas Televīzijas žurnāliste, raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska, šķiet, pirmajā acu uzmetienā piesaista ar savu spilgto vizuālo tēlu un košajiem smiekliem, ko gandrīz var saukt par viņas vizītkarti. Un, kaut gan "Kultūrdevas" saimniece apgalvo, ka vizuālais tēls ir tikai un vienīgi stila un grima mākslinieču darbs, viņa nenoliedz: "Esmu ekstraverts cilvēks!", ko apliecina arī viņas dāsnā dalīšanās dzīves atklāsmēs. Labi izjuzdama intervijas žanru, Henrieta atklāj pērlēm līdzīgus stāstus no savas bērnības un jaunības tā, ka brīžam gandrīz gribas viņu apstādināt un pasargāt.
«Māksla ir pavasara koncentrāts!» Saruna ar Mākslas akadēmijas rektoru Kristapu Zariņu
«Māksla ir pavasara koncentrāts!» Saruna ar Mākslas akadēmijas rektoru Kristapu Zariņu
Aprīļa vidū raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" viesojas gleznotājs un mākslas pedagogs, kopš 2017. gada – Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš, kas līdz ar savu dvīņu brāli Kasparu cēlies no slavenā gleznotāja, arī savulaik Mākslas akadēmijas rektora Induļa Zariņa ģimenes, un, kaut ne brīdi nav dzīvojuši pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, šķiet, iemieso tā laika mākslas garu, cilvēcisko šarmu, inteliģenci un neatlaidību.
«De Facto» vadītāja Inga Šņore: Pie jebkuras problēmas galvā jau zīmējas risinājumi
«De Facto» vadītāja Inga Šņore: Pie jebkuras problēmas galvā jau zīmējas risinājumi
Inga Šņore ir no Salacgrīvas un viņai jau no bērnības šķitis, ka par taisnību ir jācīnās. Tas nav godīgi! – bija viņas pusaudzes karogs, kas pieaugot aizvedis uz pētniecisko žurnālistiku. Nu jau vairāk nekā 20 gadu Inga ir raidījuma "De Facto" vadītāja: "Ja mēs pieņemam, ka raidījums ir apmēram 10 mēnešus gadā, tad, strādājot katru otro svētdienu, man ir salasījies gandrīz gads nostrādātu svētdienu!" smejas žurnāliste, nopietni piebilstot, ka "labākā uzslava raidījumam ir cilvēku atzinība, ka mēs esam uzticams un objektīvs medijs".
No sapņa par inženieri uz Balto namu – operas solists Raimonds Bramanis
No sapņa par inženieri uz Balto namu – operas solists Raimonds Bramanis
Raimonds Bramanis ir mūsu Nacionālās operas vadošais tenors, kas dzied galvenās lomas daudzu pasaules klasisko operu izrādēs, nesis Latvijas vārdu arī uz pasaules operu skatuvēm. Viņš ir viens no retajiem, kas spējis no baritona pārkvalificēties par tenoru, kas muzikāli nozīmē ļoti sarežģītu procesu: māksliniekam lielā mērā ir jāpārveido savs balss aparāts, jāmācās dziedāt no jauna. No Bramaņa staro gaiša apņēmība, pat viņa vārds skan spēcīgi, ieklausieties: Raimonds Bramanis! Tieši tik pārliecinoši, pilns apliecinoša, gaiša, vīrišķīgi mierīga optimisma Raimonds ierodas arī uz raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" filmēšanu.
Kad fantāzija ir svarīgāka par zināšanām: kas kopīgs māksliniekam Ivaram Mailītim ar Albertu Einštei...
Kad fantāzija ir svarīgāka par zināšanām: kas kopīgs māksliniekam Ivaram Mailītim ar Albertu Einšteinu
Mākslinieku Ivaru Mailīti ļoti grūti ierobežot kādā noteiktā žanrā, jo viņš kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem bijis celmlauzis Latvijas mākslā, guvis pasaules mēroga ievērību gan avangarda mākslas projektos, Latvijā attīstījis performances un instalāciju kustību, gan strādājis pie EXPO paviljonu izveides, pasaules atzinību guvuši arī viņa sasniegumi plakāta mākslā, taču visvairāk Ivars Mailītis ir pazīstams kā Dziesmu svētku galvenais mākslinieks.
LTV žurnālists Jānis Geste: Laimes lāča gaidīšana joprojām ir aktuāla, man šķiet – aplama
LTV žurnālists Jānis Geste: Laimes lāča gaidīšana joprojām ir aktuāla, man šķiet – aplama
Ziņas tradicionāli ir ikvienas televīzijas centrālais formāts, un ziņu ētera sejas parasti ir sabiedrībā labi atpazīstamas personas, kāds ir arī Jānis Geste – kolēģu vidū mīļi dēvēts par Gestiņu. Lai arī Jānis pieradis atrasties televīzijas kameru objektīvu un prožektoru spozmē – diezgan pārsteidzoši! –, tomēr viņam pašam personīgi nepatīk atrasties intervējamās personas lomā.
Ēriks Vilsons – literatūrā iestidzis aktieris ar pavasarīgu vieglumu fonā
Ēriks Vilsons – literatūrā iestidzis aktieris ar pavasarīgu vieglumu fonā
Pavasara mēnesī raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" viesojas Ēriks Vilsons, kas, tāpat kā viņa brālis Mārtiņš, realizējis mammas sapni par skatuvi. Ērika klātbūtne ir kā svaiga un silta pavasara šalts gan raidījuma veidotājiem, gan skatītājiem, jo – tas allaž paradoksāli! – gājis cauri tik daudz un dažādiem likteņa griežiem, aktieris, šķiet, dzīvi tver ar rotaļīgu vieglumu. Arī viņa valoda rit kā pa diedziņu. Un kā gan ne? – viņš, dažādu žanru daiļliteratūras autors, pats sevi smejoties dēvē par "literatūrā iestigušu aktieri".
Vītolu fonda dibinātāja Viļa Vītola moto: «Es neko neaizmirsīšu un nekad nepadošos»
Vītolu fonda dibinātāja Viļa Vītola moto: «Es neko neaizmirsīšu un nekad nepadošos»
Šī gada februārī 90. dzimšanas dienu nosvinēja Vilis Vītols, latviešu būvuzņēmējs, jauniešu izglītības stipendijas Vītolu fonda un Kokneses fonda projekta "Likteņdārzs" izveidotājs, mecenāts. Tūlīt gan jāpiezīmē, ka Vītola kungam netīk, ka viņu dēvē par mecenātu. Viņa cilvēcisko vērtību goda kodekss veido ļoti pārdomātu attieksmi pret dzīvi, kas ietver smalku takta sajūtu, kā dēļ viņš nelabprāt gozējas starmešu gaismā. Taču mums visiem par prieku pašā marta sākumā, pēc jubilejas svinībām, Vītola kungs neatsaka piedalīties raidījumā "Daudz laimes, jubilār!".
Kad mākoņi no magonēm un rozēm ir stiprāki par dzelzs priekškaru. Dziedātājas Larisas Mondrusas ceļš...
Kad mākoņi no magonēm un rozēm ir stiprāki par dzelzs priekškaru. Dziedātājas Larisas Mondrusas ceļš un mantojums
"Svešā zemē stādu rozes,/ Plūcu sārtās magones,/ Sen ir aizmirsusies dziesma,/ Dziesma tā, no dzimtenes," – ir rindas no Larisas Mondrusas dziesmas, kas nedaudz šarmanti citādā intonatīvā frāzējumā padomju laikā (protams, nelegāli) vēlās pāri Latvijai – ar tik spēcīgu mūzikas un sievišķīga šarma vilni, ka nevienam pat neienāca prātā, ka dziesma ir… salda. Tā nebija salkana, bet gluži kā kvalitatīvs parfīms, kura saldmē ievijas romantisku brīvības ilgu jasmīna un bezcerīgu sāpju bergamota notis, – dziesmā nebija nekā no bezgaumības piedauzības. Mondrusas mūzika valdzina un vilina, gluži kā pirmā mīlestība – kaut kas naivs un tīrs ir tajā –, un smaržu mākonis nekad nav notverams.
Diriģents Kaspars Ādamsons un aplausu vērta jauda
Diriģents Kaspars Ādamsons un aplausu vērta jauda
Februāra sākumā raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" viesojas šarmantais diriģents, tautā pazīstamā Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora "Sōla" vadītājs Kaspars Ādamsons, kas ir arī daudzu citu projektu dalībnieks, tai skaitā sadarbojas ar Maestro Raimondu Paulu un dziedātāju Daumantu Kalniņu dažādās mūzikas nama "Daile" koncertprogrammās.
Jānis Lejiņš: Lielākais rakstnieka veiksmes noslēpums ir čuguna dibens!
Jānis Lejiņš: Lielākais rakstnieka veiksmes noslēpums ir čuguna dibens!
Tā mēdz būt: rakstnieki – līdzīgi kā režisori – paliek savu darbu ēnā. Tā ir arī ar Jāni Lejiņu, vienu no mūsdienu latviešu izcilākajiem rakstniekiem, kura mūsu tautas senās vēstures triloģija "Zīmogs sarkanā vaskā" gan ierindojusies latviešu mīļāko grāmatu topā, taču pats rakstnieks plašam lasītāju lokam, šķiet, ir diezgan noslēpumaina persona, kas palicis gan minētā, gan arī citu savu darbu ēnā. Šo misēkli nolēmis labot raidījums "Daudz laimes, jubilār!" – vēl jo vairāk tāpēc, ka tam ir iemesls: Jānim Lejiņam janvārī apritēja 70!
Man gribētos ienest sabiedrībā pieņemošu un iekļaujošu sajūtu. Intervija ar LTV žurnālisti Evu Johan...
Man gribētos ienest sabiedrībā pieņemošu un iekļaujošu sajūtu. Intervija ar LTV žurnālisti Evu Johansoni
Eva Johansone ir viena no Latvijas Televīzijas "Kultūras ziņu" žurnālistēm un sejām, kas raidījumu veido un vada kopš tā pirmsākumiem – jau 10. gadu. Runāt ar Evu Johansoni tikai par "Kultūras ziņām" pat projekta jubilejā būtu par maz. Jā, Evu var saukt par kultūras žurnālisti, jo daudzas viņas darbības jomas patiešām saistās ar dažādām kultūras disciplīnām, taču interesantākais šķiet viņas pašas tēls: visiem redzams publiskajā telpā un tomēr noslēpumains, vienlaikus intraverts un ekstraverts, sievišķīgi skaisti juteklisks kā mūžsens siltuma strāvojums (kas patiesībā ir arī viens no vārda "harizma" tulkojumiem) un tajā pašā laikā – moderns un progresīvs dažādās izpausmēs. Šķiet, ka Evas personība ir iemesls, kas daudziem producentiem rada vēlmi viņu redzēt sava projekta "sejas" veidolā.
Krampis, kalpotājs un… – arhitekta Andra Kronberga pieci «K»
Krampis, kalpotājs un… – arhitekta Andra Kronberga pieci «K»
Latvijas Kultūras kanonā, kas ir izcilāko Latvijas mākslas darbu un vērtību apkopojums, tapis ierakstīts arī raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" janvāra viesa, arhitekta Andra Kronberga vārds. Kultūras kanons apliecina, ka Kronbergs ir vīrs, kas kopā ar saviem kolēģiem visbiežāk saņēmis Latvijas Arhitektu savienības nominācijas un Lielo gada balvu un 2003. gadā, pēc ASV vēstnieka Latvijā ierosinājuma, nominēts pasaulē nozīmīgākajai arhitektūras atzinībai – Prickera balvai, kas bieži tiek saukta arī par arhitektūras Nobela prēmiju.
Starp to, ko gribas un ko vajag. Intervija ar «Rīta Panorāmas» vadītāju Gustu Kikustu
Starp to, ko gribas un ko vajag. Intervija ar «Rīta Panorāmas» vadītāju Gustu Kikustu
Gusts Kikusts pazīstams kā Latvijas Televīzijas raidījuma "Rīta Panorāma" vadītājs, bet pats saka, ka pirmkārt ir ģimenes cilvēks – tētis desmitgadīgajai meitai un dēlam, kam rit pēdējais gads bērnudārzā. "Skolas uzdevumi vēl nav tik sarežģīti, varu vilkt līdzi," Gusts smejas. "Īpaši mūzikā, jo no saviem mūzikas skolas gadiem joprojām atceros solfedžo, piemēram, pamatakordus un visus to apvērsumus."
Jubilārs Raimonds Pauls: Klavieres varētu ņemt līdzi uz vientuļu salu!
Jubilārs Raimonds Pauls: Klavieres varētu ņemt līdzi uz vientuļu salu!
"Klavieres varētu ņemt līdzi uz vientuļu salu – vismaz būtu, ko darīt: spēlēt un raudāt par dzimteni," tā savulaik, pirms gadiem 20, Latvijas Televīzijas programmas "Rīts" intervijā ironizējis Maestro Raimonds Pauls. Savukārt Latvijas Televīzija uz vientuļu salu labprāt ņemtu līdzi pašu Maestro, – un te pat komentāri lieki. Kontekstam vien daži cipari: Latvijas Televīzija šogad svin 70, un no brīža, kad tika radīta iespēja TV signālu videoierakstīt, kā viens no mīlētākajiem dažādu raidījumu, šovu, koncertu viesiem bijis Raimonds Pauls, kam šogad – 88! Raidījums "Daudz laimes, jubilār!" Paula kungu uz interviju aicinājis tieši viņa dzimšanas dienā – 12. janvārī,  kas – nav šaubu! – tiks krāšņota daudziem dziesmotiem video arhīva materiāliem.
Dita Rietuma – no modes mēles uz pasaules kino festivālu skatuvēm
Dita Rietuma – no modes mēles uz pasaules kino festivālu skatuvēm
Dita Rietuma, kinokritiķe, mākslas zinātņu doktore un Nacionālā kino centra direktore, ir autoritāte kino kultūras jomā. Dita daudzkārtīgi uzrunājusi Latvijas auditoriju ne tikai no Latvijas, bet it bieži – no starptautiskiem kino festivāliem Berlīnē, Kannās, un arī pati bijusi dažādu starptautisku kinofestivālu žūrijas locekle, – šī gada janvārī viesojas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!".
Žurnālista Gunāra Dūža dzīves garša un «Panorāmas» prieks, kas lielāks par debessmannas bļodu
Žurnālista Gunāra Dūža dzīves garša un «Panorāmas» prieks, kas lielāks par debessmannas bļodu
LTV raidījums "Panorāma" ir leģendārs. Tas piedzima 1958. gadā, tikai četrus gadus pēc tam kad Latvijā vispār sākās televīzijas ēra, un "Panorāmas" vadītāji kļuva teju par katras Latvijas ģimenes ikvakara ciemiņiem, mīļiem un gaidītiem. Raidījums "Daudz laimes, jubilār!" mājīgā Ziemassvētku atmosfērā piedāvā sarunu ar vienu no viņiem: žurnālistu Gunāru Dūzi, kas "Panorāmas" tiešraides savulaik vadīja pārī ar kolēģi Ināru Makarovu.
Noskriet katru centimetru un vēl vairāk. Intervija ar «Dod pieci!» režisori Inu Kronbergu
Noskriet katru centimetru un vēl vairāk. Intervija ar «Dod pieci!» režisori Inu Kronbergu
Ina Kronberga ir pieredzējusi Latvijas Televīzijas režisore, kura sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci!" komandas sastāvā kopā ar redaktori Sanitu Auškāpu veido televīzijas pārraides, ļaujot mums ieskatīties gan galvenajos notikumos, gan aizkulisēs. Šoreiz saruna ar Inu par viņas pašas darba aizkulisēm – ko nozīmē būt režisorei šādos sociāli nozīmīgos un bieži vien arī ļoti sāpīgos projektos? Un kas viņu pašu gluži cilvēcīgi ir ietekmējis visvairāk?
Nav svarīgi, kā tas izskatās, svarīgi, kā tas ir patiesībā. Intervija ar «Ziedot.lv» vadītāju Rūtu D...
Nav svarīgi, kā tas izskatās, svarīgi, kā tas ir patiesībā. Intervija ar «Ziedot.lv» vadītāju Rūtu Dimantu
Rūta Dimanta, profesionāli skolota psiholoģe un veselības vadības maģistre, vairumam cilvēku asociējas ar organizāciju Ziedot.lv vai pat ar labdarības kustību Latvijā vispār. Un kā gan ne? Šogad aprit 20 gadu, kopš viņa vada Ziedot.lv, apaļa jubileja – 10 gadi – arī sabiedrisko mediju labdarības maratonam "Dod pieci!", kura sadarbības partneris kopš pašiem pirmsākumiem ir tieši Ziedot.lv. Nav šaubu, ka Rūtas Dimantas vārds ir labas reputācijas un spēcīgas, gudras sievišķības apliecinājums, un – kas pats interesantākais! – iezīmē jauna, garīgā menedžmenta jeb vērtībās balstīta vadītāja tēlu, kas, tāpat kā ziedošanas tradīcija, saistāms ar Ziemassvētku vēsti.
Ieraudzīt saucienu pēc rūpēm. Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta un Ziemassvētku vēsts
Ieraudzīt saucienu pēc rūpēm. Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta un Ziemassvētku vēsts
Šķiet, Latvijā nav cilvēka, kas kaut reizi nebūtu dzirdējis par organizāciju ziedot.lv – tā šogad svin apaļus 20! – un nav šaubu, ka daudzi no mums ir atbalstījuši kādu no labdarības akcijām. Viena no tām ir plaši pazīstamais Latvijas sabiedrisko mediju maratons "Dod pieci!", kam arī jubileja – 10 gadi! Taču vislielākie aplausi, protams, jāvelta ne jau organizācijām un akcijām, bet cilvēkiem, kas ir tās izveidojuši un uzturējuši cauri gadiem tā, lai ziedošana un laba darīšana citam par baltu velti nepazustu no mūsu modernās sabiedrības vērtību skalas augšgala. Ai, kā šis stāsts sabalsojas ar Ziemassvētku vēsti! Un, ai, kā nopriecājas raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" komanda, ka īsi pirms Ziemassvētkiem ir iemesls uz sarunu aicināt ziedot.lv izveidotāju Rūtu Dimantu! Un kā gan ne – apaļa jubileja šogad ir arī viņai pašai!
«Es tiešām ticu, ka visi cilvēki ir labi, tikai apstākļi liek rīkoties tā, kā viņi rīkojas.» Intervi...
«Es tiešām ticu, ka visi cilvēki ir labi, tikai apstākļi liek rīkoties tā, kā viņi rīkojas.» Intervija ar «Dod pieci!» dīdžeju Tomu Grēviņu
Viņa provokatīvais komunikācijas stils jūs var pārsteigt nesagatavotu, ja neņemsiet vērā Toma Grēviņa amatu: viņš ir Latvijas Radio 5, kā arī labdarības maratona "Dod pieci" radītājs un radošais direktors, un viņa domāšanas veids ir trenēts provokācijai, tiešā ētera ātrai un bieži – izaicinošai reakcijai. Sarunvalodā to dēvē par lecīgumu, kas tā tik prasās, lai tam spēlētu pretī. Taču man gribējās ieskatīties, kas slēpjas aiz radošā direktora ārējā tēla, un ko viņam pašam tas maksā?
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti