Kuldīgas novada Snēpeles pagasta "Nornieku" mājās jau vairākus gadus audzē strausus. Pēteris Gobzemis sāka ar stipru gribu – atgūt senču īpašumus, saimniekot un radīt savu saimniecību. Viņš riskēja un aplokā ieveda strausus. Lielie putni šodien ir viņa ferma, un viņš Kuldīgas novada Snēpelē kopā ar Andu Šīmani ir radījis vietu, kur saimniecība izpleš spārnus.
Autora ziņas
Vēlēdamies izkļūt no Rīgas burzmas, Andris un Diāna Krogzemji neriskēja, visu aprēķināja tabulās un mērījumos. Pirmās upenes viņi nedz īsti mācēja, nedz paspēja izravēt. Taču šodien viņu plantācijas ir skatam neaptveramas. Viņi ir radījuši savas zaļās sienas strēles kā atgādinājumu sev – cik labi, ka nepalika Rīgā.
Hokejs nav tikai spēle uz ledus, bet arī dzīves vērtību apgūšana, saka Latvijas valstsvienības galvenais treneris Bobs Hārtlijs. Viņš ne tikai vada spēlē labākos hokejistus, bet palīdz arī treneriem, kuri māca jaunos spēlētājus. Par būtiskām īpašībām Hārtlijs uzskata labu fizisko sagatavotību un spēju hokejistiem laukumā sarunāties, tomēr uzsver, ka svarīgākais ir izaudzināt sabiedrībai noderīgu cilvēku.
Zane un Dzintars Silgaļi. Viņiem abiem bija prestižs darbs Rīgā. Ar labu algu un stāvokli savā jomā, taču tie bija tikai rīt un vakari, kad Dzintars redzēja guļam savus puikas. Skrējiens pēc naudas atņēma laiku savai ģimenei. Viņi abi ar Zani vēlējās dzīvot citādāk. Viņi riskēja un pārcēlās uz laukiem.
Sergejam nav lauksaimniecības izglītības. Viņu uz Latviju atveda mīlestība, sieva Benita. Toreiz, deviņdesmitajos, viņiem darbošanās laukos bija izaicinājums – gribam darboties paši. Šodien viņu fermā ir vairāk nekā divi tūkstoši cūku. Bet stāsts nebūs par viņu lielo fermu vai par moderno saimniekošanu. Stāsts būs par traku ideju – Latvijā audzēt soju.
Vieta, kur ikdienā var satikt saimniekus Ivaru un Sandru Geibas, ir Krāslava, Daugavas loki. Šeit viņi ar sievu saimnieko jau vairāk nekā 20 gadus. Viņi audzē zāļu tējas. Izgājuši cauri privātās dzīves ellei, zaudējot savu īpašumu, palikuši vien ar burkānu vagām. Par spīti grūtībām, apceļojusi visu pasauli, redzējuši citus kalnus un upju lokus, bet zemnieku saimniecībā «Kurmīši» viņi ir izveidojuši savu stāstu, kas iedvesmo un liek sagaršot Latvijas zeltu daudziem - ārstnieciskos augus.
Edgars Lūsiņš pēdējos četrus gadus ir Rīgas "Dinamo" spēļu komentētājs, turklāt pirms deviņām sezonām viņš vairākos mačos ir sargājis "Dinamo" vārtus, tātad pabijis abās ierakumu pusēs. Tagad Lūsiņš cenšas atklāt skatītājiem spēles nianses un trenē bērnus, bet sirds aicinājums viņam ir vārtsargi, kas bijušajam hokejistam nozīmē ko vairāk par profesiju vai nodarbošanos.
Latvijas U-20 izlase galvenā trenera Kārļa Zirņa vadībā pasaules čempionāta pirmās divīzijas turnīrā Vācijā jau šķīrusies no izredzēm atgiezties spēcīgāko valstu konkurencē, tomēr ikdienā ASV strādājošais speciālists uzsver, ka sportiskie panākumi nav vienīgā vērtības mēraukla. Zirnim ir svarīgi, lai spēlētāji lepotos ar iespēju pārstāvēt savu valsti, bet treneru veikuma novērtēšanā viņš aicina galveno pievērst uzmanību tam, ko dod sabiedrībai katra sagatavotie atlēti.
Grupas "Jumprava" dziesmu autors, ģitārists un dziedātājs Aigars Grāvers par lielāko kaifu mūzikā uzskata pacilājošās emocijas, radot dziesmas motīvu, kas paceļ spārnos. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Hokeja laukums" mūziķis atzina, ka izdošanās sajūtas tad ir gluži tādas pašas kā ledus laukumā, gūstot vārtus.
Latvijas hokeja uzbrucējs Mārtiņš Dzierkals ikdienā spēlē Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandā Rīgas „Dinamo”, un viņš ir arī viens no potenciālajiem Latvijas izlases spēlētājiem Tāpat viņam jau ir pieredze Amerikas hokejā, un viņam sapnis par spēlēšanu uz visaugstākās hokeja skatuves vēl nav izsapņots.
Šis „Zemes stāsts” sākas Vidzemes ziemeļos. Šoreiz mēs dosimies labības plašumos - varenos plašumos. Valdis Circenis ir zemnieks, zemnieku saimniecību „Jaunstrūkas” un „Irbītes” vadītājs. Arī maiznieks. Valdis saimnieko īpašumā, kurā ir vairāk nekā 1600 hektāru un nodarbina teju 80 cilvēkus.
Šis stāsts sākas Valmieras pusē pie kristāldzidra un mierīga ezera. “Zilūžu” mājās saimnieko jau otrajā paaudzē. Šī ir kārtējā saimniecība, kura sākta 90.gados. “Zilūžos” saimniekot sāka Jāņa Grasberga vecāki. Toreiz viņiem piederēja tikai divas govis un septiņi hektāri zemes. Tagad saimniecība ir ģimenes vērtība un lolojums.
Mājinieki zina, cik daudz Phjončhanas medaļniekam Oskaram Melbārdim prasīja atgriešanās bobslejā pēc muguras operācijas un šosezon gūtās kājas traumas, par ko sportists Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" vaļsirdīgi pastāstīja tikai olimpisko spēļu noslēgumā. Bobslejists atzina, ka piedzīvojis šausmīgu cīņu ar sevi, ko negribētu novēlēt nevienam ienaidniekam.
Olimpiskās spēles Phjončhanā noslēgušās. Tajā aktīvi darbojās liela Latvijas Televīzijas komanda, lai Latvijā cilvēki redzētu spēļu tiešraides, dzirdētu sportistu komentārus un kaut uz brīdi sajustos kā olimpiādes sastāvdaļa. LTV žurnālists Armands Tripāns noraugās uz komandas spilgtākajiem brīžiem Phjončhanas olimpiskajās spēlēs.
Oskars Melbārdis pēc četrinieku ekipāžu sacensībās iegūtās 5.vietas bija vīlies par savu sniegumu un sacīja, ka par rezultātu ir kauns stūmēju priekšā. Pilota paškritiku par nesamērīgu gan uzskata Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis, atgādinot Melbārža piedzīvotās veselības likstas un rezultātus Pasaules kausa sezonā, kas bija samērojami ar olimpisko startu.
Pēdējos treniņos pirms četrinieku ekipāžu sacensībām piektdien Phjončhanas ledus trasē valdīja spraigāka gaisotne, bobslejistiem pārbaudot savu un tehnikas gatavību. Latvijas izlases galvenais treneris Sandis Prūsis intervijā Latvijas Televīzijai atzina, ka paslēpes treniņos nav spēlētas, bet dažu konkurentu piesardzība un bažas par latviešu spēku gaidāmajās sacīkstēs nāk tikai par labu.